Ādams Smits bija skotu ekonomists, morālais filozofs un politiskās ekonomikas aizsācējs, kā arī viens no Skotu apgaismības dalībniekiem. Viņš ir dzimis dažas dienas pirms 1723. gada 16 jūnija. Kurā viņš bija kristīts un nodzīvoja līdz pat 67 gadu vecumam, kas tajā laikā bija visai ievērojams vecums. Viņa galvenie divi darbi bija Morālā sentimenta teorija un pētījums par tautu bagātību un tās cēloņiem, ko parasti saīsina uz vienkārši tautu bagātība.

Ādams Smits dzima kādā visai vidēja mēroga ģimenē, kurā tēvs vēl pirms dēla dzimšanas aizgāja bojā, bet māte veltīja visu savu laiku sava dēla izaudzināšanai. Smits jau jaunībā parādīja tieksmi uz zināšanām un vēlmi savā dzīvē kaut ko sasniegt, tāpēc arī viņš cītīgi mācoties ieguva stipendiju mācībām Oksfordas universitātē, kas jau tajā laikā bija viena no prestižākajām Anglijas augstākās izglītības iestādēm. Pēc šīs skolas pabeigšanas viņš strādāja dažādus darbus līdz kļuva par Glāzgovas universitātes profesoru un tur viņš arī uzrakstīja savu pirmo dabu par morālo jūtu teoriju. Bet viņa slavenākais darbs tika uzrakstīts 10 gadus vēlāk, kad Smits bija izpētijis pasauli un iepazinies ar dažādiem tā laika gudrākajiem prātiem, kas tad arī izmainīja viņa domāšanu un ļāva viņam atrast iedvesmu un idejas šim darbam par nāciju labklājību.

Smits tas arī pamatā ir zināms dēļ šī viņa darba par Nāciju labklājību, kurā viņš ir viens no pirmajiem cilvēkiem, kas atbalsta brīvā tirgus ekonomiku un norāda uz to, ka valdībai būtu jāļauj privātajiem uzņēmējiem brīvi rīkoties ar savu kapitālu, lai varētu apmierināt savas iegribas un vēlmes. Un šādā veidā, tad arī radās Smita zināmākā ideja par neredzamo roku, ko viņš dēvētāja par principu, kurā katrs ekonomikas aģents vēloties panākt tikai savu vēlmju un iegribu apmierināšanu pēc tam netieši dod labumu visai sabiedrībai kopumā, jo tiek palielināta produktivitāte, samazinātas preču un pakalpojumu cenas, kā arī uzlabota kopējā ekonomika. Ādams Smits šajā darbā parāda, kā valdības ļaujot brīvajam tirgum un cilvēku iekārēm vaļu var iegūt lielākus nodokļus un kopumā uzlabot visu ekonomisko izaugsmi. Bet tur, kur šis brīvais tirgus tiks ierobežots iestāsies stagnācija, jo gribot vai negribot rodas monopoli, kuriem nav nepieciešams domāt par efektivitātes uzlabošanu un cenu samazināšanu. Smits bija pirmais modernais ekonomists un viņš viens pats aizsāka ekonomikas zinātni, jo šis darbs par nāciju labklājību lika pamatus visiem nākošajiem darbiem un tam, kā ekonomikas zinātnei būtu jāmēģina atklāt cilvēku iegribas un tās kontrolēt. Smita teorija par to, ka cilvēki savu interešu vadīti kapitālu, zemi un darbu izmantos visefektīvāk ir revolucionāra un to vēl jo projām liela daļa ekonomistu nav līdz galam sapratuši, jo šī ideja būtu pilnībā izprasta, tad nevajadzētu nekādas valdības iejaukšanās ekonomikā ar procentu samazināšanu vai stimula naudas iepludināšanu tajā.

adama smita statuja

Ādams Smits nenoliedzi ir viens no zināmākajiem un gudrākajiem ekonomistiem un tas vien, ka viņš aizsāka visu ekonomikas zinātni, kā arī sarakstot savus darbus tos veidoja saprotamā valodā, lai tos varētu saprast lielāks cilvēku daudzums ir ģeniāli. Ja viņš būtu rakstījis šos darbus zinātniskā valodā, iespējams tie tā arī neko nebūtu sasnieguši un mēs par viņu tagad nerunātu. Smita idejas vēl jo projām dominē un tirgus ekonomika ir galvenais faktors, kas ļauj iegūt mūsdienu pārticību un augstos ekonomikas izaugsmes tempus.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here