Mūsdienās viens no populārākajiem investīciju un kapitāla piesaistes veidiem ir uzņēmumu akciju iegāde. Finansiālais ieguvums no akcijām parasti ir lielāks, nekā no daudziem citiem populāriem investīciju veidiem, kā, piemēram, obligācijām, vekseļiem vai depozītiem, bet tas saistās arī ar daudz lielāku risku, jo naudu var ne vien iegūt, bet, neveiksmīgu investīciju gadījumā, arī zaudēt. Lai ar šādiem darījumiem tiešām izdotos nopelnīt, ir nepieciešams saprast, kas vispār ir akcijas, kā darbojas akciju tirgus un kā ar tām var pelnīt naudu?

Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akciju īpašnieka jeb akcionāra līdzdalību konkrētās akciju sabiedrības pamatkapitāla veidošanā. Vienkāršāk sakot, iegādājoties uzņēmuma akcijas, akcionārs iegulda savu naudu kādā akciju sabiedrībā un līdz ar to kļūst par šīs akciju sabiedrības līdzīpašnieku un ir tiesīgs saņemt dividendes un likvidācijas kvotas, kā arī, atkarībā no akciju apjoma un kategorijas, tiesības piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē.

Tātad akcijām ir vairāki veidi jeb kategorijas, kuras nosaka akcionāra tiesības uz dividendēm, likvidācijas kvotām un tiesībām piedalīties akcionāru sapulcēs un sabiedrības pārvaldē. Pirmā kategorija ir priekšrocību akcijas. Tās dod tiesības akcionāram saņemt fiksētas dividendes un likvidācijas kvotas, taču nedod tiesības piedalīties akcionāru sapulcē. Nākamā kategorija ir personāla akcijas. Tiesības uz šāda veida akcijām ir tikai un vienīgi akciju sabiedrības darbiniekiem. Ja darbinieks pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar akciju sabiedrību, arī akcijas tiek atņemtas un pāriet atpakaļ sabiedrības īpašumā, bet ja akcionārs nostrādā uzņēmumā līdz pensionēšanās vecumam, viņam ir tiesības tās paturēt arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Personāla akcijas nevar tikt pārdotas un akciju turētājiem nepienākas likvidācijas kvotas. Arī tiesības piedalīties akcionāru sapulcē šīs akcijas nedod. Vienīgais ieguvums ir tiesības iegūt dividendes. Pēdējā kategorija ir parastās akcijas, kas akcionāram dod tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un pretendēt uz dividendēm un likvidācijas kvotām. Tās drīkst gan pārdot, gan mantot.

Tirgošanās ar akcijām notiek akciju biržās. Akciju biržā piedāvājumu veido akciju pašreizējie īpašnieki, bet pieprasījumu potenciālie investori, kas vēlas pārpirkt šīs akcijas. Viss akciju tirgus ir sadalīs primārajā un sekundārajā sektorā. Primārais sektors izlaiž jaunas akcijas, bet sekundārais pārdod jau esošas akcijas. Visi akciju darījumi biržās notiek ar akciju brokera vai komercbankas starpniecību. Tas nozīmē, ka šiem darījumiem ir nepieciešams atvērt vērtspapīru kontu un par konta uzturēšanu un visiem darījumiem tiek piemērotas komisijas maksas. Šī iemesla dēļ ir neizdevīgi iegādāties nelielu akciju skaitu, jo komisijas maksas pārsniegs iespējamo peļņu.

Iegādājoties akcijas, investori var izmantot, gan ilgtermiņa stratēģijas, gan īstermiņa stratēģijas. Ilgtermiņa stratēģija nozīmē, ka akcijas tiek iegādātas uz ilgāku periodu un akcionārs pelna naudu galvenokārt no saņemtajām dividendēm. Ja uzņēmums, kura akcijas investors ir iegādājies, ar laiku aug un attīstās, tad arī akciju tirgus vērtība aug un ilgtermiņā finansiālais ieguvums var būt diezgan liels.

Tomēr pelnīt naudu ar uzņēmuma dividendēm visticamāk izdosies vienīgi lielajiem akcionāriem, tāpēc daudzi izmanto īstermiņa stratēģiju – pelna naudu, gūstot ienākumus no akciju svārstībām. Akcijas tiek emitētas ar konkrētu nominālvērtību, piemēram, 1 EUR vai 100 EUR, taču akciju cenu nosaka tirgus vērtība jeb akciju kurss. Akciju kurss visu laiku mainās, līdz ar to ir iespēja nopirkt akcijas par zemāku kursu un pārdot par dārgāku. Tieši tāpēc, investoriem ir jāseko līdzi akciju kursam un jāmēģina paredzēt, kuru akciju sabiedrību akciju kurss augs un kuru kritīs.

Īstermiņa stratēģija ir diezgan riskanta. Akciju cenas var svārstīties ļoti būtiski un pastāv liela iespēja, ka to tirgus vērtība var kristies tūlīt pēc iegādes. Šīs akciju kursa svārstības nosaka dažādi faktori, kā, piemēram, uzņēmuma sniegums, dažādi ekonomiskie faktori un pat investoru kopējās vēlmes un pieprasījums. Visu laiku sekojot līdzi šiem faktoriem, ir iespējams prognozēt dažādu sabiedrību akciju cenu svārstības, taču pilnīgi precīzi tās noteikt nav iespējams.

Vēl šīs investīcijas tik riskantas padara likviditātes riski. Pastāv iespēja, ka investoram neizdosies pārdot iegādātās akcijas pie sev vēlamiem nosacījumiem. Tā ir īpaši izteikta problēma mazu uzņēmumu akciju īpašniekiem, jo tajos ir mazs akcionāru skaits. Lielo uzņēmumu akcijas pārdot ir daudz vieglāk, tāpēc, ja akcionārs nevēlas uzņemties papildus riskus, tad lielo uzņēmumu akcijas ir labāks risinājums.

Akcijas ir piemērots investīciju veids tiem, kas ir gatavi uzņemties paaugstinātu risku un regulāri sekot līdzi norisēm akciju tirgos. Šis investīciju veids prasa salīdzinoši daudz iesaistes, līdzdalības un zināšanu. Iegādājoties akcijas un ļaujot visam aiziet pašplūsmā, iespēja nopelnīt lielu naudu ir diezgan maza.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here