Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība, kad darbaspēka daļa, kas vēlas un ir spējīga strādāt, nespēj atrast darbu un netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā.

Bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas indikatoriem, kas tiek izteikts procentos no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Bezdarba līmenis ir darbaspēka daļa, kas vēlas un ir spējīga strādāt, un aktīvi meklē darbu.

Bezdarba līmeni var izteikt kā bezdarbnieku īpatsvaru ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos, kas tiek saukts par reģistrētā bezdarba līmeni, vai kā darba meklētāju īpatsvaru ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos, kas tiek saukts par standartizēto bezdarba līmeni.

formula

bezdarbs

Bezdarba cēloņi:

  • Darba meklētāju nespēja piedāvāt darba tirgum pieprasītās darba spējas;
  • Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās;
  • Tautsaimniecības pārstrukturēšanās;
  • Sezonāla rakstura tirgus izmaiņas;
  • u.c.

Bezdarba formas

  • Cikliskais bezdarbs. Cikliskais bezdarbs ir novērojams ekonomiskās lejupslīdes jeb recesijas laikā, kad uzņēmumi samazina savus resursus, tostarp cilvēkresursus, nereti pat bankrotējot, līdz ar to pat kvalificēti darbinieki paliek bez darba vietas.
  • Strukturālais bezdarbs. Strukturālais bezdarbs ir novērojams, kad mainās pieprasījuma struktūra, piemēram, nav pieprasījuma pēc kādas nozares izstrādājumiem vai mainās to ražošanas tehnoloģijas.
  • Frikcionālais bezdarbs. Frikcionālais bezdarbs ir novērojams, kad cilvēki labprātīgi aiziet no darba, meklējot labāk apmaksātu darbu, maina savu dzīvesvietu, nespējot uzreiz atrast darbu, vai meklē darbu pēc kādas mācību iestādes absolvēšanas. Šis bezdarba veids tiek uzskatīts par dabisku un ir pat vēlams.
  • Sezonas bezdarbs. Sezonas bezdarbs ir novērojams, kad sezonas darbiem nav sezonas, piemēram, saldējumu ražotājiem, iestājoties gada aukstajai sezonai, darba ir ievērojami mazāk.

Citas bezdarba formas:

  • Daļējais bezdarbs rodas, kad darba ņēmēji strādā nepilnu darba dienu vai darba nedēļu jeb strādā nepilnu slodzi.
  • Slēptais bezdarbs rodas, kad praktiski nestrādājoši uzņēmumi atlaiž darbiniekus ilgstošā atvaļinājumā vai arī juridiski neatbrīvo no darba, tajā pašā laikā nemaksājot ne algu darba ņēmējam, ne sociālo nodokli valsts budžetam;
  • Agrārais bezdarbs rodas, kad ģimenes īpašumā ir neliels zemes gabals, kuru tie apsaimnieko, bet visiem ģimenes locekļiem būtībā darba nav.
bezdarbnieki

Nodarbinātība

Pilnīga nodarbinātība ir situācija, kad pastāv dabiskais bezdarbs, proti, pastāv strukturālais, frikcionālais un sezonālais bezdarbs, un bezdarba līmenis ir apmēram 4% – 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Dabiskais bezdarbs atbilst makroekonomikas līdzsvaram un potenciālam iekšzemes kopproduktam jeb IKP, proti, dabiskais bezdarba līmenis pastāv tad, kad ekonomikā valda pilnīga nodarbinātība. Pilnīga nodarbinātība ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad pieprasītais darbaspēka daudzums ir vienāds ar piedāvāto darbaspēka daudzumu. Pilnīga nodarbinātība nozīmē arī to, ka vienīgie nenodarbinātie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir tie, kas maina savas darba vietas. Jāuzsver, ka realitātē pilnīga nodarbinātība nepastāv, proti, nodarbinātības līmenis nekad nav 100%, tāpat kā bezdarba līmenis nekad nav 0%, tāpēc arī pilnīgas nodarbinātības gadījumā pastāv iepriekš minētais bezdarba līmenis apmēram 4% līdz 5% apmērā.

nodarbinatiba

Bezdarbnieki

Bezdarbnieks ir:

  • darbaspējīgs pilsonis vai ārvalstnieks, kurš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu;
  • kurš nestrādā;
  • kurš ir darbspējas vecumā;
  • kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā;
  • kurš neveic uzņēmējdarbību;
  • kurš meklē darbu;
  • kurš ir reģistrēts nodarbinātības Valsts dienestā pēc dzīvesvietas un kurš vismaz reizi mēnesī apmeklē šo dienestu.

Bezdarbnieku veidi:

  • Piespiedu bezdarbnieki
  • Brīvprātīgie bezdarbnieki:
  • Mātes, kuras nolēmušas līdz noteiktam vecumam audzināt savus bērnus;
  • Mājsaimnieces, kuru ģimeni pilnībā nodrošina vīri;
  • Ilgstoši bezdarbnieki, kuri ir zaudējuši ne vien kvalifikāciju, bet arī cerību un vēlmi atkal kļūt par darba ņēmējiem;
  • Hroniski alkoholiķi, narkomāni, ubagi u.tml. personas, kuras principā nevēlas piedāvāt savu darbaspēku darbaspēju tirgū un strādāt.
bezdarba limenis

Bezdarba sekas:

  • Tiek saražots mazāks iekšzemes kopprodukts, kā rezultātā iedzīvotāji zaudē personiskos ienākumus un uzkrājumus;
  • Darbu zaudējušajiem un to apgādājamajiem pazeminās dzīves kvalitāte un standarti;
  • Ilgstoši nenodarbinātajiem zūd zināšanas un prasmes, kā arī samazinās to kvalitātes līmenis;
  • Darbu zaudējušajiem krītot depresijā un nolemtībā, pieaug noziedzības, alkoholisma un narkomānijas līmenis;
  • Negatīvi tiek ietekmēta darbu zaudējušo cilvēku morāle, kas liek tiem justies atstumtiem un nevajadzīgiem;
  • No sabiedrības tiek iekasēti nodokļi bezdarbnieku pabalstiem.

Runājot par bezdarba negatīvajām sekām, jāmin ekonomista Artura Oukena atklājums par to, kā aprēķināt bezdarba radītos ekonomiskos zaudējumus. Šis atklājums tiek saukts par Oukena likumu, kas nosaka, ka, ja bezdarba līmenis par 1% pārsniedz dabisko bezdarbu, tad nesaražotā nominālā iekšzemes kopprodukta apmērs līdzinās 2,5%.

bezdarba sekas

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here