Bitcoin (BTC) jeb bitmonētas ir vienādranga (peer-to-peer) digitālās apmaksas sistēma un ciparnauda. Vienkāršāk to var izklāstīt kā digitālas valūtas veidu, kurš eksistē tikai elektroniski. Neviens šo valūtu nepārvalda. Bitcoin nauda netiek drukāta kā dolāri vai eiro – to rada fiziskas personas un augošas biznesa kompānijas visā pasaulē, darbinot datoriekārtas, kas nodrošina skaitļošanas jaudu, lai tiktu nodrošināta maksājumu apstrāde, pārbaudīšana un saglabāšana. Šo bitmonētu emitēšanas procesu sauc par ”rakšanu”. Bitcoin ir pirmā izveidotā kriptovalūta pasaulē. Šo kriptovalūtu 2009. gadā izveidoja programmētājs, kurš sevi dēvē par Satoši Nakamoto. Programmētāja ideja bija izveidot jaunu valūtu, kura nav atkarīga no kādas centrālas pārvaldības instances, kura ir ātri pārsūtāma un kurai nav vai arī ir ļoti zema pārskaitījumu komisija.

Bitcoin protokols (bitcoin darbības noteikumi) nosaka, ka tikai 21 miljons bitmonētu jebkad var tik emitētas jeb ”izraktas”. Neskatoties uz to, bitmonētu skaits tāpat var tapt neierobežots, jo tās var sadalīt sīkākās vienībās – mazākā ir viena simtmiljonā daļa no bitmonētas, un to sauc par satoši. Uz kā tiek bāzēta šī valūta? Visiem zināms, ka parastā valūta bankās ir bāzēta uz sudraba un zelta krājumiem. Teorētiski mēs, ieejot bankā, varam samainīt savu naudu pret zeltu, bet praksē protams šāda darbība nav iespējama. Bitcoin valūta nav bāzēta uz zeltu, tā bāzēta uz matemātiskiem vienādojumiem. Lai bitcoin monētas tiktu radītas, datorierīcēm ir jāstrādā pēc iepriekš radīta algoritma. Tā kā bitcoin programmas ir atvērtā pirmkoda, tad jebkurš var apskatīt kā tieši šis process notiek un var pārbaudīt vai nav kādas sistēmas kļūdas.

Ir vairākas lietas, kas bitcoin un parastai valūtai ir kopīgas un tādas, kas ir atšķirīgas. Bitcoin var izmantot kā samaksas līdzekli, iegādājoties preces internetā. Tāpat to ir iespējams darīt ar parasto valūtu. Bitmonētu lielākā atšķirība no parastās valūtas ir tas, ka tā ir decentralizēta. Nav neviena uzņēmuma, organizācijas vai kāda cita veida institūcijas, kuras varētu kontrolēt bitcoin darbību. Šis priekšnoteikums daudziem cilvēkiem ir kā atvieglojums, jo viņi saprot, ka neviena banka nevarēs pārvaldīt viņu naudu. Visas ierīces, kas ”rok” bitmonētas un apstrādā darījumus, ir daļa no bitcoin kopējā tīkla. Teorētiski nav iespējams ietekmēt bitcoin monetāro politiku un izraisīt krīzi vai arī vienkārši atņemt cilvēkiem viņiem piederošās bitmonētas. Ja kāda iemesla dēļ daļa no bitcoin tīkla atslēdzas no interneta savienojuma, nauda tīklā tik un tā turpina savu plūsmu. Lai izveidotu kontu kādā no komercbankām ir jāveic daudz un dažādas darbības, kas prasa laiku. Veikt pārskaitījumu bankas kontā ir vēl viena darbība, kuru nevar izdarīt sekunžu laikā. Savukārt bitcoin adresi var izveidot pāris sekunžu laikā, bez jebkādu jautājumu uzdošanas un bitcoin ”maka” izveides maksas. Bitcoin izmantošana ir daļēji anonīma. Ikvienam lietotājam var būt vairākas bitcoin adreses, jo tām nav nepieciešama personiskā informācija. Bet bitcoin saglabā pilnīgi visu informāciju par katru pārskaitījumu savā transakciju žurnālā, ko sauc par blokķēdi (block chain). Visi cilvēki var redzēt tieši cik bitmonētas ir kādā konkrētā adresē. Ir iespējams nepievērst pārāk lielu uzmanību savai bitcoin adresei, izmantojot vairākas adreses un nepārskaitot visu naudu uz vienu bitcoin adresi. Kā jau iepriekš tika minēts, bitcoin pārskaitījumi notiek pāris minūšu laikā un par šo transakciju netiek pieprasīta nekāda komisijas maksa, kā tas mēdz notikt bankās. Bitcoin pārskaitījumi ir nemaināmi lēmumi. Ja nauda ir pārskaitīta uz kādu adresi, to vairs nav iespējams atgūt, ja vien saņēmējs to nepārskaita atpakaļ.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here