Akcīzes nodoklis ir speciāls nodokļa veids. To piemēro valstī saražotām vai ievestām precēm vai preču grupām. Šis nodoklis tiek piemērots saskaņā ar likumu ”Par akcīzes nodokli”. Šī likuma mērķis ir samazināt preču, kas cilvēkiem un apkārtējai videi rada kaitējumu, izplatību. Šīs preces valstij dod papildu ienākumus, jo tām piemēro patēriņa nodokli klāt jau esošajam pievienotās vērtības nodoklim. Tās nav pirmās nepieciešamības preces un neskar maznodrošinātos. Šī nodokļa galvenais mērķis tiek saukt par fiskālo – nodrošināt ieņēmumus valsts budžetā. Tā kā šis nodoklis būtiski var izmainīt konkurences apstākļus starp vairākām Eiropas valstīm, tad ES ir ļoti rūpīgi reglamentējusi akcīzes nodokļa piemērošanu trim preču grupām: alkoholam, tabakas izstrādājumiem un degvielai.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas degvielas cenas ir vienas no zemākajām Eiropas savienībā, taču ne pašas zemākās. Degvielas mazumtirdzniecības cenu var sadalīt trīs daļās. Pirmā ir jēlnaftas iepirkuma cena (pasaules aptuvena kopēja cena). Tai seko naftas pārstrādes kompāniju un mazumtirdzniecības pārdevēju uzcenojums. Trešā daļa ir valsts nodokļi (akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis). Pirmā daļa visā ES ir ļoti līdzīga. Jēlnaftas iepirkuma cenas svārstās no 0.50 līdz 0.52 eiro par litru. Latvijā šī cena ir 0.51 eiro. Pēc tā varam secināt, ka atšķirības degvielas cenās veido pārstrādes kompāniju un mazumtirdzniecības uzcenojums, un galvenokārt valsts nodokļu politika.

Naftas pārstrādes uzņēmumu un mazumtirdzniecības piemērotais uzcenojums ir visai diskutabla tēma. Šīs cenas atšķiras gan visā ES, gan arī starp Baltijas valstīm. Mazākais uzcenojums benzīnam un dīzeļdegvielai Eiropas savienībā ir Igaunijai, bet lielākais ir Dānijā. Latvijas piemērotais uzcenojums ir nedaudz virs vidējā līmeņa. Uzcenojumu veido naftas pārstrāde, uzglabāšana un mazumtirdzniecība. Paši mazumtirgotāji apgalvo, ka viņu uzliktais uzcenojums ir aptuveni 7%, kas nozīmē, ka pārstrādāti un uzglabātāji saņem 4-9% no kopējās mazumtirdzniecības cenas. Lietuvā šis uzcenojuma rādītājs ir nedaudz lielāks kā Latvijā.

Valsts nodokļu politika sastāda lielāko daļu no degvielas cenas. Vismazākais akcīzes nodoklis benzīnam ES ir Kiprā, bet vislielākais – Nīderlandē. Baltijas valstis šajā ziņā atrodas starp tām valstīm, kurām ir mazākie benzīna akcīzes nodokļi. 2011. gadā Latvijā bija piektais mazākais akcīzes nodoklis šim degvielas veidam, un turpat atradās arī mūsu kaimiņvalstis Igaunija ar Lietuvu, kurām akcīzes nodokļa atšķirība bija viens eiro cents litrā. Lietuva var lepoties ar mazāko akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, bet Lielbritānijā tas ir lielākais – šajā valstī arī dīzeļa kopējā cena ir lielākā ES. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Eiropā svārstās no 15% līdz 25%. Šajā rādītājā Baltijas valstis atrodas aptuveni vidusdaļā, salīdzinot ar pārējām ES dalībvalstīm.

Kopumā mēs varam salīdzināt degvielas cenas ar mūsu kaimiņvalstīm un secināt, ka būtiskākās atšķirības ir nodokļos. Īpaša atšķirība ar Lietuvu vērojama dīzeļdegvielas kopējā cenā un akcīzes nodoklī, kurš ir zemākais ES. Savukārt, ar Igauniju atšķirība vērojama uzcenojumos un nodokļu likmēs. Igaunijā arī kopējā degvielas cena ir zemāka kā Latvijā, bet tā ir nedaudz nestabila. Pāris gadus atpakaļ Igaunijā bija tā dēvētie ”degvielas kari”. Šajā valstī valda liela konkurence un, kad vieni degvielas pārdevēji sāka kāpināt savas cenas, citi tās tieši pazemināja. Latvijā šāda prakse nav manīta un degvielas tirgus ir visai stabils. Uz kopējā Eiropas savienības fona Latvija pēc visiem rādītājiem atrodas ”zelta vidusceļā”, jo mūsu valstī degvielas cenas ir salīdzinoši vidēji lielas un uzcenojumi ar nodokļiem arī nav tie lielākie.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here