Meinads Keinss ir viens no visu laiku slavenākajiem ekonomistiem, un viņa ekonomikas teorijas ir iespaidojušas praktiski visas pasaules valstu ekonomikas un to, kā valstis iespaido brīvo tirgu. Keins pats par sevi bija ļoti liels kapitālisma atbalstītājs, bet viņš uzskatīja, ka tad, kad kapitālisms tiek atstāts bez uraudzības, ka tas var izpostīt mūsu dzīves un tāpēc viņš radīja idejas par to, kā valdības un to centrālās bankas var kapitālismu iespaidot un uzlabot.

Keinss ir dzimis 1883. gada 5. jūnijā Anglijā un viņš savos jaunības gados mācījās slavenajā Kembridžas universitātē, kur tad arī viņš lēnām veidoja savas teorijas par dažādām jomām, un viena no šīm jomām bija arī ekonomika. Jaunībā un koledžas gados Keinss bija ļoti ekstravagants un viņš pavadīja laiku kopā ar Blūmsberijas grupu, kur tad arī viņš guva jaunas idejas gan matemātikā gan ekonomikā un arī iemācījās mīlēt mākslu un mākslas darbus. Keinss sākotnēji bija publiski atzinies, ka ir gejs, bet vēlāk viņa orientācija mainījās un viņš vēlāk apprecēja kādu Krievijas balerīnu, kas bija ļoti liels pārsteigums visiem viņa draugiem, radiem un kolēģiem. Keinss Kembridžā ieguva gan bakalaura gan maģistra grādus ekonomikā un pēc tam strādāja gan Kembridžas universitātē gan pie Lielbritānijas valdības un vēlāk bija ļoti veiksmīgs privātais konsultants un investors.

Keinss savu popularitāti ieguva rakstot dažādus rakstus un grāmatas un veidojot savas makroekonomika un politiskās ekonomikas modeļus, ko mūsdienās dēvē par Keinsa-ekonomiku un pamatā viņa idejas bija centrētas ap to, ka valdībām vajadzētu iejaukties ekonomikā gan stimulējot to ar bāzes procenta likmju samazināšanu gan arī stimula tēriņiem dažādās jomās. Pirms Keinsa neoklasisā ekonomiskā domāšana bija tā, ka brīvais tirgus pats par sevi nostabilizēsies un ilgtermiņā radīs darba vietas visiem ekonomikā iesaistītajiem aģentiem. Bet Keins un viņa līdzgaitnieki mēģināja pierādīt, ka ekonomika pati par sevi izlīdzināsies pārāk ilgā laikā un tāpēc ir vajadzīga valdības iejaukšanās ar deficīta tēriņiem, kreditēšanas palielināšanu un fiskālo, kā arī monetāro politiku, lai tādā veidā mazinātu ekonomikas lejupslīdes un izlīdzinātu mūsu ekonomisko izaugsmi. Keinsa idejas sāka tā kārtīgi darboties tikai pēc viņa nāves 1960. gados, kad teju visas pasaules valstis sāka izmantot šīs Keinsa idejas par valdības iejaukšanos ekonomikā, bet jau 1970. gados viņa idejas vairs nebija tik populāras tāpēc, ka ASV un Lielbritānija piedzīvoja ļoti augstu inflāciju, ko izraisija naudas ieplūdums ekonomikā un ekonomisti saredzēja daudzas problēmas ar valdības spējām pareizi regulēt sarežģītus ekonomikas principus.

Keinsa idejas ir atgriezušās pēc 2008. gada krīzes, kas pasaules ekonomikā bija vērojama lejupslīde un valstu līderi sāka meklēt tai risinājumus un tad viņi atkal atgriezās pie Keinsa idejām un sāka samazināt procentu likmes, kā arī stimulēt ekonomisko izaugsmi ar papildus tēriņiem. Bet salīdzinot ar 1930. un 1940. gadiem, kad Keinsa idejas palīdzēja ASV tikt ārā no lielās depresijas, tad tagad situācija ir savādāka un gan valstis gan patērētāji ir aizņēmušies naudu daudz lielākos daudzumos, kas tad arī nozīmē to, ka valdības iejaukšanās un papildus kreditēšana vairs nedos pietiekoši lielu atdevi.

Tas vai Keinsam beigu beigās bija taisnība, vai tomēr viņa idejas nebija pilnīgas ir grūts spriedums, bet skaidrs ir tas, ka viņš ir viens no zināmākajiem ekonomistiem un viņa raksti liek aizdomāties daudz cilvēkiem par to, cik daudz ekonomikā vajadzētu iejaukties valdībām un cik daudz būtu jāļauj brīvajam tirgum dominēt, un lai gan Keinss ir miris jau vairāk kā 70 gadus, viņa idejas vēl jo projām tiek izmantotas un tāpēc arī viņa ietekme nezūd.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsAlans Grīnspans
Nākamais rakstsKārlis Markss

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here