Tirgus ekonomika attīstās cikliski, neizbēgami piedzīvojot visas ekonomiskās aktivitātes cikla fāzes – kā uzplaukumus, tā arī kritumus. Ekonomiskās aktivitātes cikls ir periods, kurā ekonomika iziet cauri četrām ekonomiskās aktivitātes fāzēm. Ekonomiskās aktivitātes ciklu veido periodiskas ekonomiskās aktivitātes svārstības, kas ietver ekonomisko rādītāju svārstības, piemēram, IKP, ienākumu, nodarbinātības, bezdarba un inflācijas svārstības. Ilgā laika periodā ekonomikas attīstība ir augšupejoša, tomēr īsā laika periodā ekonomikā notiek svārstības – augšupeju nomaina lejupslīde, bet lejupslīdi nomaina augšupeja. Kopumā ekonomiskās aktivitātes ciklā tiek izdalītas četras fāzes – kāpuma, virsotnes (uzplaukuma), lejupslīdes (recesijas) un iedobuma (krīzes / depresijas) fāze.

ekonomiskas aktivitates cikli

Kāpuma fāzi raksturo:

  • Investīciju palielināšanās;
  • Ražošanas apjomu palielināšanās;
  • Nodarbinātības palielināšanās;
  • Iedzīvotāju ienākumu palielināšanās;
  • Aktīva ilgtermiņa preču iegāde;
  • Cenu un procentu likmju paaugstināšanās;
  • Uzņēmumu peļņas pieaugums.

Virsotnes fāzi raksturo:

  • Visu jaudu izmantošana un noslogošana;
  • Cenu paaugstināšanās;
  • Produkcijas krājumu palielināšanās.

Lejupslīdes fāzi raksturo:

  • Ražošanas apjomu vai tempu samazināšanās;
  • Bezdarba pieaugums;
  • Investīciju samazināšanās;
  • Iedzīvotāju ienākumu samazināšanās;
  • Patēriņa samazināšanās;
  • Lieli produkcijas krājumi;
  • Valdības nodokļu ieņēmumu samazināšanās;
  • Pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanās;
  • Reālā IKP samazināšanās.

Iedobuma fāzi raksturo:

  • Viszemākais ražošanas līmenis;
  • Augsts bezdarba līmenis;
  • Zemi iedzīvotāju ienākumi;
  • Investīciju neesamība;
  • Ekonomikas sastingums.
ekonomiskas aktivitates cikls 2

Ekonomiskas aktivitates cikls

Par cikla garumu uzskata laiku, kurā ekonomika iziet cauri visām četrām ekonomiskās aktivitātes cikla fāzēm.

Ekonomiskās aktivitātes ciklus pēc to ilguma klasificē sekojoši:

  • Garajos ciklos, kas ilgst 40 līdz 60 gadus;
  • Vidējos ciklos, kas ilgst 7 līdz 11 gadus;
  • Īsajos ciklos, kas ilgst 3 līdz 3,5 gadus.

Garo ekonomiskās aktivitātes ciklu cēloņi ir:

  • Pamatkapitāla atjaunošanās. Aptuveni 40 – 60 gadu laikā atjaunojas pamatkapitāls, un rodas nepieciešamība pēc jaunām ražošanas ēkām un iekārtām, kas veicinātu resursu un darbaspēka pieprasījuma palielināšanos un rosinātu ekonomisko aktivitāti un uzplaukumu.
  • Tehnoloģiju attīstība. Tāpat 40 – 60 gadu laikā ievērojami mainās arī tehnoloģijas, kādas tiek pielietotas ražošanā.
  • Nepieciešamība pēc investīciju līdzekļiem. Nav noslēpums, ka, lai izveidotu mūsdienīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu, ir nepieciešami milzum daudz finanšu līdzekļu, kurus iespējams uzkrāt tikai ilgākā laika posmā.
  • Demogrāfiskie procesi.

Vidējo ekonomiskās aktivitātes ciklu cēloņi ir:

  • Kopējā pieprasījuma samazināšanās. Palielinoties ienākumiem, daļa ienākumu tiek iztērēta produktu pirkšanai, bet daļa ienākumu tiek novirzīta ietaupījumu un uzkrājumu veidošanai. Rezultātā kopējie izdevumi jeb kopējais pieprasījums samazinās, un uzņēmumi samazina ražošanu un nodarbinātību, tādējādi vēl vairāk samazinot kopējo pieprasījumu.
  • Ekonomikas dalībnieku savstarpējā atkarība un saistība. Savstarpējo atkarību un saistību veicina darbu dalīšana un specializācija, kā rezultātā neveiksmes vienā nozarē rada neveiksmes arī citās, ar konkrēto nozari saistītās nozarēs.
ekonomiskie cikli

Ekonomiskās aktivitātes cēloņi:

Ārējie:

  • Iedzīvotāju skaita izmaiņas;
  • Izgudrojumi un jaunievedumi;
  • Politiskie apstākļi;
  • Dabas apstākļi un dabas resursi;

Iekšējie:

  • Uzņēmēju ieguldījumi;
  • Valdības darbība;
  • Kopējā pieprasījuma izmaiņas;
  • Produktivitātes izmaiņas;
  • Pamatkapitāla atjaunošana.
ABCDE 2016 Data and Development.jpg

Ekonomikas stabilizācijas politika

Tiek uzskatīts, ka valsts pienākums ir samazināt ekonomiskās svārstības, kas ir iespējams, straujas ekonomiskās izaugsmes laikā īstenojot ierobežojošu fiskālo un monetāro politiku, bet ekonomiskās lejupslīdes laikā īstenojot stimulējošu fiskālo un monetāro politiku.

Valdības realizēto politiku ekonomisko svārstību mazināšanai sauc par ekonomikas stabilizācijas politiku, kas ir vērsta uz ekonomisko ciklu svārstību un to ilguma samazināšanu, neskatoties uz to, kas ir bijis šo svārstību cēlonis.

Ekonomikas stabilizācijas politikas galvenais mērķis ir produkcijas izlaides noturēšana atbilstoši potenciālajam izlaides līmenim un pilnas nodarbinātības nodrošināšana. Tāpat, pielietojot ekonomikas stabilizācijas politiku, ir iespējams novērst kā iekšējās, tā arī ārējās sociālekonomiskās disproporcijas, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi. Kā jau pieminēts, svarīgākie ekonomikas stabilizācijas politikas instrumenti ir fiskālā un monetārā politika, jo ar to palīdzību ir iespējams ietekmēt nodarbinātības, kopējā pieprasījuma un produkcijas izlaides līmeni.

Ekonomikas stabilizācijas politikas ieguvumi:

  • Politiķiem ir iespēja vājināt ekonomisko svārstību sekas, tādējādi stabilizējot nodarbinātības, kopējā pieprasījuma un produkcijas izlaides līmeni;
  • Ir iespēja novērst reģionālās un nozaru attīstības disproporcijas;
  • Ir iespēja paaugstināt kopējo sabiedrības labklājības līmeni, tādējādi nesot labumu katram sabiedrības loceklim.

Ekonomikas stabilizācijas politikas zaudējumi:

  • Praksē fiskālās un monetārās politikas realizācija ir saistīta ar dažādu grūtību pārvarēšanu;
  • Fiskālās un monetārās politikas pielietošanas efekts ir novērojams tikai pēc laika, kas esošo situāciju var pasliktināt;
  • Politiķi orientējas pēc prognozēm, kas var būt neprecīzas, nevis pēc reāliem ekonomikas apstākļiem;
  • Nereti politiķi ir ieinteresēti īstermiņa rezultātos, kas ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas;
  • Ekonomikas stabilizācijas rezultāts ir atkarīgs arī no privātā sektora plāniem, kas ir grūti prognozējami;
  • Pastāv zināma nenoteiktība, kas attiecas gan uz ekonomikas struktūru, gan uz tās traucējumu struktūru.
ekonomikas cikls

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here