Jau vairākus gadus cilvēki aizvien vairāk sāk izmantot elektronisko pakalpojumu sniegtās priekšrocības. Ja sākumā, kad šāda iespēja tikai parādījās, cilvēki vēl labprātāk izmantoja skaidru naudu, lai norēķinātos par pirkumiem un dažādiem pakalpojumiem, jo vēl neuzticējās visai elektroniskajai maksājumu sistēmai, tad laika gaitā, īpaši pēdējos gados, skaidras naudas izmantošana kļuvusi pavisam nepopulāra.

Joprojām papildinoties tehnoloģiju klāstam un rodoties jauniem uzlabojumiem, kas paredzēti, lai atvieglotu cilvēku ikdienu, elektroniskie maksājumi pavisam noteikti sāk aizstāt skaidras naudas darījumus. Tehnoloģijas sniedz iespēju veikt maksājumus ne tikai ar datoriem, bet arī telefoniem, planšetēm. Tāpat rēķinus tagad ir iespējams maksāt pat bankomātos. Elektroniskā veidā iespējams izdarīt gandrīz lielāko daļu pakalpojumu – norēķināties veikalā par pirkumiem, veikt ikmēneša maksājumus par īri, komunālajiem pakalpojumiem, tāpat iespējams apmaksāt rēķinus, rezervēt un uzreiz jau arī apmaksāt viesnīcas, lidmašīnu biļetes un vēl daudz ko citu. Kā vēl viens plus punkts norēķinoties ar kredītkarti, ir iespēja saņemt pirkuma atlaides, krāt bonusus, pat saņemt dāvanas. Elektroniskie maksājumi savā būtībā ietver mūsdienu cilvēkam tik nepieciešamās vērtības – ātrums, ērtums vieglums, kā arī drošība. Tāpat laikā gaitā komisijas maksas un citi izdevumi, kas agrāk saistījās ar elektroniskajiem maksājumiem, ir krietni sarukuši, līdz ar to par skaidras naudas priekšrocību vairs nevar uzskatīt arī izdevīgumu finansiālo apsvērumu ziņā.

Elektroniskie maksājumi sniedz iespēju veikt nepieciešamos pakalpojumus ātrāk. Piemēram, lai nomaksātu telefona rēķinu, nepieciešams vien doties uz ibanku vai tikai aplikāciju viedtālrunī, kur bez liekas naudas skaitīšanas ir jau redzams, cik daudz naudas cilvēkam ir. Tāpat arī šobrīd tik populārs jau ir kļuvis pakalpojums – automātiskais maksājums, kas veic nemainīgu maksājumu cilvēka vieta (ja vien uz personai piederošā norēķinu konta ir pietiekami daudz finanšu).

Kā vēl viena elektronisko maksājumu priekšrocība ir vieglums. Lai norēķinātos, piemēram, veikalā par pirkumiem, cilvēkam ir tikai jāiedod sava kredītkarte vai debetkarte, jānospiež pareizs PIN kods un viss. Skaidras naudas gadījumā ir nepieciešams naudas banknotes un monētas skaitīt, tāpat gadās arī kļūdīties. Turklāt arī taustāmās naudas zīmes un monētas ir īsti baktēriju perēkļi. Elektroniskie norēķini veikalā ir daudz vienkāršāki, turklāt arī nepastāv iespēja, ka klients vai arī veikala darbinieks var kļūdīties skaidras naudas skaitīšanas procesā. Ja cilvēkam pieder kredītkarte, tad iespējams par pirkumiem un pakalpojumiem norēķināties arī tādos gadījumos, ja cilvēka personīgās finanses ir jau izbeigušās. Šādos gadījumos kredītkartei ir piesaistīts konkrēts naudas limits, ko cilvēks var uz konkrētu laiku aizņemties, bet kas, protams, pēc tam ir jāatmaksā. Šeit gan var saskatīt arī vienu no elektronisko maksājumu mīnusiem – dažkārt cilvēki tik ļoti pierod izmantot šāda veida naudas aizdevumus, ka var veidoties parādi. Šādi kredīti nav bezmaksas pakalpojums – par aizņēmumu ir jāmaksā procenti, kas nereti ir pat diezgan augsti. Ilgi vilcinoties un krājot atmaksājamās summas apmērus, cilvēks var nonākt lielās finansiālās grūtībās.

Elektroniskie maksājumi ir drošāki par skaidras naudas darījumiem arī gadījumos, ja nākas saskarties ar zagļiem. Ja tiek nozagta skaidra nauda, tad praktiski neko nav iespējams darīt, jo nav jau pierādāms, ka tieši tā ir nauda, kas cilvēkam tika nozagta. Taču, ja ikdienā cilvēks izmanto elektroniskos maksājumus, respektīvi, makā ir bankas karte un vien daži centi, tad kredītkartes vai debetkartes nozagšanas gadījumā iespējams uzreiz zvanīt uz banku un karti bloķēt. Līdz ar to no šāda laupījuma zaglim nebūs nekādas jēgas. Pat ja arī cilvēks uzreiz nav pamanījis, ka viņam ir nozagta bankas karte (kas nozīmē, ka tā nav bloķēta), zaglim, lai spētu rīkoties ar nozagto karti, ir jāzina PIN kods. Tā ir viena no pamataizsardzības funkcijām, kas ir katrai norēķinu kartei. Tomēr šī aizsardzība var kādreiz vērsties arī pret pašu kartes īpašnieku. Ja kredītkarte, retāk debetkarte, netiek regulāri izmantota, cilvēks var aizmirst, kāds ir kartes PIN kods. Šādā gadījumā nav vairs iespējams ar konkrēto karti norēķināties.

Skaidras naudas izmantošana ir arī daudz apgrūtinošāka ārzemēs. Ja ārvalsts valūta nav tāda pati, kā cilvēka dzimtās vietas valūta, tad ir nepieciešams doties uz valūtas maiņas punktiem. Pirmkārt, tas ir lieks laika patēriņš, otrkārt, tie ir arī papildu izdevumi. Ja tiek izmantota elektroniskā norēķināšanās iespēja, tad nauda uz bankas kartes tiek pārkonvertēta automātiski. Protams, tie ir izdevumi, taču salīdzinoši mazāki. Dodoties uz ārzemēm, tūristi parasti nodrošinās gan ar skaidras, gan bezskaidras naudas rezervēm. Ja ceļojuma laikā skaidrās naudas rezerves ir izbeigušās, tad noteikti daudz izdevīgāk ir pēc tam turpināt norēķināties ar bankas karti. Komisijas nauda, kas tiks pievienota šādiem maksājumiem, būs mazāka. Ja cilvēks grib izņemt naudu no kartes, tad jārēķinās, kad bankomātos nelielu naudas summu izņemšana būs ļoti neizdevīga.

Elektroniskie maksājumi sniedz cilvēkam daudz priekšrocību, turklāt šādā veidā ir iespējams redzēt, kur un cik daudz naudu persona iztērē. Tāpat arī elektroniskie maksājumi sniedz iespēju pārredzēt, vai nenotiek krāpniecība. Arī mazumtirgotājiem elektronisko norēķinu sistēma ir daudz izdevīgāka. Ja agrāk, iepērkoties mazos veikaliņos, pastāvēja iespēja, ka elektroniski norēķināties par iepirktajiem produktiem nemaz nav iespējams, tad šobrīd pat uz tirgus soliem ir karšu termināli. Līdz ar to elektronisko maksājumu veikšana vairs nav tik ierobežota un noteikti ļoti izdevīga.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here