Ja salīdzinām Latvijas kreditēšanas pakalpojumu tirgu ar citu pasaules valstu kredītu tirgiem, ir jāsaka, ka Latvijas tirgus ir piesātināts ar daudz un dažādiem finanšu produktiem. Latvijas kredītu tirgus, tā teikt, galvenie spēlētāji vēl joprojām ir komercbankas, kuru kapitalizācija sasniedz vairākus miljardus eiro, tomēr šajā tirgū jau vairākus gadus darbojas un konkurētspējīgas pozīcijas ieņem arī nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Ja neņemam vārē faktu, ka nebanku kreditētāju kompāniju kapitalizācija sasniedz vien dažus miljonus eiro, to aktivitāte, konkurētspējīgās priekšrocības un efektīvās mārketinga kampaņas ir spējušas piesaistīt ievērojamu klientu skaitu un arvien turpina to darīt.

No teorētiskā viedokļa par ilgtermiņa kredīti ir aizdevumi, kas tiek izsniegti uz termiņu, kas ir garāks par vienu kalendāro gadu, bet īstermiņa kredīti ir aizdevumi, kas tiek izsniegti uz termiņu, kas īsāks par vienu kalendāro gadu, tomēr šie abi jēdzieni arvien biežāk tiek attiecināti un banku un nebanku kredītiem, proti, par ilgtermiņa kredītiem tiek uzskatīti banku aizdevumi, bet par īstermiņa kredītiem tiek uzskatīti nebanku aizdevumi. Lieki piebilst, ka tas ir aplami. Lai saprastu, kādas ir šo aizdevumu atšķirības, aplūkosim šo abu kredītu veidu raksturlielumus.

Ilgtermiņa kredīti:

  • Ilgtermiņa kredīti ir hipotekārais, studiju, studējošais, kā arī investīciju kredīts;
  • Ilgtermiņa aizdevumi tiek izsniegti uz maksas termiņu no pāris gadiem līdz pat 40 gadiem;
  • Ilgtermiņa kredīti tiek izsniegti apmērā no pāris simtiem līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro;
  • Mūsdienās vairākumu ilgtermiņa aizdevumu izsniedz tieši banku sektora kreditētāji;
  • Ilgtermiņa kredītiem, ja tos izsniedz banku sektora kredītdevējs, ir salīdzinoši zemas gada procentu likmes jeb GPL, kas svārstās no 5 – 30% un ir atkarīgas no daudz un dažādiem faktoriem;
  • Aizņemoties ilgtermiņa aizdevumu, vairākumā gadījumu tiek pieprasīts nodrošinājums, piemēram, ķīla un / vai galvojums;
  • Ilgtermiņa kredītu izsniegšanā tādiem rādītājiem kā potenciālā klienta kredītvēsture un kredītspēja tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, tāpēc, ja gadījumā kāds no šiem rādītājiem ir negatīvs, aizdevuma izsniegšana var tikt atteikta.

Īstermiņa kredīti:

Ilgtermiņa kredītu nosacījumi un vispārējie valsts ekonomikas apstākļi ir veicinājuši nebanku kreditēšanas nozares izveidošanos un attīstību, kas vairākumā gadījumu piedāvā tieši īstermiņa aizdevumus. Ja jāsalīdzina ilgtermiņa un īstermiņa kredīti no to pieejamības viedokļa, tad jāsaka, ka īstermiņa aizdevumi ir demokrātiskāki, jo ir pieejami arī tiem, kuru kredītvēsture un kredītspēja nav izcila. Pateicoties šai priekšrocībai nebanku kreditētāji ir kļuvuši par konkurētspējīgiem kredītu tirgus spēlētājiem, kas banku nozarei liek sarosīties un satraukties. Jāuzsver, ka banku nozare nav vienīgā, kas uztraucas par nebanku kreditēšanas jomas izaugsmi – arī valsts intensīvi strādā pie tā, lai nebanku kreditētāju darbība visos iespējamajos veidos tiktu ierobežota.

  • Īstermiņa kredīti ir overdrafts jeb kredītlīnija, kredīts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kā arī faktorings;
  • Īstermiņa aizdevumi tiek izsniegti apmēros, kas mērāmi no aptuveni 50 līdz 500 eiro;
  • Īstermiņa kredīti tiek izsniegti uz atmaksas termiņu, kas vairākumā gadījumu nav lielāks par 30 dienām jeb vienu mēnesi. Tas var būt arī lielāks, bet nekad nepārsniedz vienu gadu – pretējā gadījumā, kā jau pieminēts, tas ir uzskatāms par ilgtermiņa kredītu;
  • Mūsdienās vairākumu īstermiņa aizdevumu izsniedz tieši nebanku kreditētāji;
  • Galvenais un, varētu teikts, vienīgais nebanku kreditēšanas nozares trūkumus ir to pakalpojumu augstās gada procentu likmes, kas nereti ir mērāmas vairākos simtos procentu, kamēr bankas savus pakalpojumus piedāvā ar procentu likmēm, kas mērāmas vien pāris desmitos procentu.
  • Jāpiemin, ka arī soda procentu likmes ir ļoti augstas, un jāsaka, ka soda procenti ir viens no ienesīgākajiem šīs nozares peļņas avotiem. Sakot atklāti, nebanku kredītedevēji lielāko daļu peļņas gūst uz mazāk turīgās sabiedrības daļas rēķina, jo spēj sniegt tiem to, ko ilgtermiņa kredītu aizdevēji principiāli nesniedz. Tieši šī iemesla dēļ potenciālo klientu kredītspējai un kredītvēsturei ir sekundāra nozīme.

 

Ne īstermiņa kredīts, ne ilgtermiņa kredīts pats par sevi nav ne slikts, ne labs – viss ir atkarīgs no tā, kāda ir kredītņēmēja attieksme pret to, jo, kā ikviens zina, jebkuras kredītsaistības pieprasa nopietnu un atbildīgu attieksmi – pretējā gadījumā kredītvēsture var tikt sabojāta un var negatīvi ietekmēt arī kredītsaistības nākotnē.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here