Izmaksas ir ražošanas faktoru patēriņa daudzums, kas reizināts ar vienas ražošanas faktora vienības cenu. Vienkāršiem vārdiem sakot, izmaksas ir naudas izteiksmē izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams, lai radītu un realizētu pamatdarbības produkciju un pakalpojumus.

izmaksas

Izmaksas:

  • Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas ir saistītas ar izmaksu objektu un tiek sadalītas uz to.
  • Neattiecināmās izmaksas ir visas pārējās izmaksas, kas nav saistītas ar izmaksu objektu un netiek sadalītas uz to.
  • Tiešās izmaksas, kas tiek apzīmētas ar burtu salikumu DC (direct costs), ir izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētu izmaksu objekta radīšanu, ražošanas procesu un aktivitāti. Tiešās izmaksas ietver ražošanas materiālu izmaksas jeb izejvielu vai pusfabrikātu izmaksas, kā arī tiešo algu izmaksas jeb atalgojuma izmaksas, kas ir tieši saistītas ar ražojamās preces izgatavošanu.
  • Netiešās izmaksas ir visas pārējās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar konkrētās produkcijas ražošanu, bet ir nosacīti saistītas ar ražošanas procesu. Netiešās izmaksas ietver ražošanas materiālus un palīgmateriālus.
  • Mainīgās izmaksas ir izmaksas, kas mainās līdz ar aktivitātes līmeni konkrētajā uzņēmumā.
  • Pastāvīgās izmaksas ir izmaksas, kas noteiktas ražošanas jaudas robežās ir pastāvīgas.
izmaksas 3

Pašizmaksa

Runājot par izmaksām, noteikti ir jāpiemin arī tāds jēdziens kā pašizmaksa. Produkcijas pašizmaksa ir visu izmaksu kopējā summa, kas tiek izdota, lai ražotu konkrētu produkcijas veidu konkrētā laika periodā. Lai aprēķinātu ražošanas pašizmaksu, saskaita izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izmaksas un blakus izmaksas, kas ir tieši saistītas ar ražošanu, kā arī izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu, ja vien tās attiecas uz to pašu laika periodu. Jāuzsver, ka pārdošanas izmaksas netiek iekļautas pašizmaksas aprēķināšanā. Pašizmaksas noskaidrošana noder produkcijas cenu veidošanā, peļņas vai atdeves aprēķināšanā, kā arī rentabilitātes aprēķināšanā.

Ražošanas izmaksas

Runājot par izmaksām, visbiežāk tiek runāts par ražošanas izmaksām, kas ir atsevišķs jēdziens. Ražošanas izmaksas ir visi tie naudas maksājumi, kas jāveic produkcijas ražošanā.

Ražošanas izmaksas iedalās sekojoši:

  • Pastāvīgās izmaksas, kas tiek apzīmētas ar burtu salikumu FC (fixed costs), ir izmaksas, kas nemainās, mainoties ražošanas apjomam un pārdotās produkcijas apjomam. Pastāvīgās izmaksas aprēķina pēc formulas FC = TC – VC.
  • Mainīgās izmaksas, kas tiek apzīmētas ar burtu salikumu VC (variable costs), ir izmaksas, kas mainās, mainoties ražošanas apjomam un pārdotās produkcijas apjomam. Mainīgās izmaksas mainās proporcionāli darba laika patēriņam vai materiālu patēriņam. Mainīgās izmaksas aprēķina pēc formulas VC = TC – FC.
  • Kopējās izmaksas, kas tiek apzīmētas ar burtu salikumu TC (total costs), ir izmaksas, kas tiek iegūtas, saskaitot kopā pastāvīgās un mainīgās izmaksas. Kopējās izmaksas aprēķina pēc formulas TC = FC + VC.
  • Vidējās izmaksas, kas tiek apzīmētas ar burtu salikumu AFC, AVC vai ATC (average fixed costs, average variable costs, average total costs), ir izmaksas, kas parāda, cik izmaksā katra produkcijas vienība. Vidējās izmaksas aprēķina pēc formulas AFC = FC / Q, AFC = VC / Q vai AFC = TC / Q, kur Q apzīmē daudzumu. Rezultātā tiek iegūtas vidējās pastāvīgās izmaksas (AFC), vidējās mainīgās izmaksas (AVC) vai vidējās kopējās izmaksas (ATC). Runājot par vidējām izmaksām, jāmin ražošanas likumsakarība, kas nosaka, ka, pieaugot ražošanas apjomam, pazeminās vidējās kopējās izmaksas.
  • Galējās izmaksas, kas tiek apzīmētas ar burtu salikumu MC (marginal costs), ir izmaksas, kas parāda, par cik palielinās kopējās izmaksas, ja tiek ražota viena papildus jeb galējā produkcijas vienība. Galējās izmaksas nereti tiek sauktas arī par robežizmaksām jeb marginālajām izmaksām. Kad MC < P, tad ražotājam rodas peļņa, kad MC = C, tad ražošanas apjoms ir optimāls, MC > P, tad ražotājam rodas zaudējumi.

Alternatīvās izmaksas jeb izvēles cena rodas gadījumā, kad kāds resurss var tikt izmantots dažādos veidos, un labākā neizmantotā alternatīva dod ienākumu. Šis ienākums tiek saukts par alternatīvajām izmaksām, kas var tikt sauktas arī par zaudētajām iespējām. Gadījumā, ja resursu nav iespējams izmantot kādā citā veidā, tam nav alternatīvās cenas.

izmaksu veidi

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsMonopols
Nākamais rakstsKā tiek veidota nauda?

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here