Vai tu jebkad esi jutis, it kā tev kaut kas nepārtraukti sekotu un traucētu tev dzīvot brīvu un bezrūpīgu dzīvi? Es zinu, ka man tā ir bijis, un pēc ilgas domāšanas es sapratu, ka tas, kas man traucē ir tieši mani kredītu parādi, jo ne tikai es par tiem nemitīgi domāju, bet par tiem man atgādināja kā kredītu apmaksas kavējumu ziņojumi, gan tukšums manā bankas kontā. Un šos kredītu parādus es pašreiz brīvi varu dēvēt par saviem pagātnes finanšu dēmoniem, bet citam šie dēmoni varbūt ir lielais hipotekārais kredīts vai automašīnas kredīts, kuru tu aizņēmies, lai iegādātos savu sapņu auto.

Kādreiz es pilnībā nemācēju rīkoties ar savām finansēm un rūpēties par to, lai es varētu saglabāt pozitīvu kredītvēsturi. Tā vietā, lai ietaupītu, es devos uz lielveikalu, un iztērēju savu naudu virknei dažādu nevajadzīgu lietu, taču tad, kad es atnācu mājās, es sāku justies slikti par šo lēmumu, jo mana kredītkarte bija pārtērēta un nu man bija liels kredītkartes rēķins. Bet, tā kā es jau sākumā iegādājos visu, izmantojot, es varēju ik mēnesi atmaksāt tikai un vienīgi pašu minimālāko summu, un tā mans kredīta parāds auga. Iepirkšanās pāri saviem līdzekļiem, jušanās slikti, kredītu parādi, atkal iepirkšanās – šāds kāmja ritenis turpinājās kādu laiku, līdz mans bezprocentu kredīta apmērs bija sasniedzis jau vairākus tūkstošus, kad es beidzot atskārtu, ka tā tas near turpināties, jo citādāk daži tūkstoši pārvērstos desmitos tūkstošu.

Taču es īsti nezināju, ko iesākt, jo man iepriekš nebija sniegtas praktiski nekādas zināšanas finanšu un budžeta veidošanas jomā. Mani vecāki par to daudz nerunāja, naudas jautājumi ar mani netika apspriesti, kā arī skolā tas, ko man mācīja par finansēm, bija ļoti limitēts. Iespējams, tieši tādēļ man sākotnēji likās, ka liela naudas tērēšana un parādi bija norma, līdz es sapratu, ka tā patiesībā nemaz nav. Tāpēc es sāku domāt, kā es varētu sākt sevi izglītot un reizē arī sākt uzlabot savu finansiālo situāciju.

Pāris mēnešus vēlāk, pēc pilnīgas savu finanšu izvērtēšanas un pamatīgas izdevumu samazināšanas, lai ietaupītu pēc iespējas vairāk naudas, es beidzot spēju nomaksāt visus savus kredītu ar sliktu kredītvēsturi parādus un pasludināt sevi brīvu no parādiem. Bet, tā kā tas nebija viegli, dzīvot tik ļoti taupīgi, tad kopš tā laika es esmu iemācījusies jau laikus izvērtēt savu budžetu un patiešām arī sekot līdzi savam izplānotajam budžetam, lai man nekad vairs nebūtu jāpiedzīvo tik briesmīga finanšu situācija.

Ko es iemācījos no šīs pieredzes? Pamatā divas lietas.

Pirmā no tām ir, ka taupīga dzīvošana nemaz nav tik slikta. Ja kādreiz es gandrīz katru nedēļu iegādājos jaunu apģērbu un apavus, tad pašreiz jaunu apģērbu un citas lietas es iegādājos pārsvarā tikai tas, kad tas ir nepieciešams, tā ietaupot līdzekļus, kurus ievietot savā krājkontā. Un pašreiz man tajā jau ir ietaupīta pietiekami liela summa, kas noteikti noderēs kādam nākotnes pirkumam vai vienkārši nebaltai dienai.

Otrā lieta, ko es iemācījos ir, ka, ja reiz tu esi kaut ko apņēmies, tad tev tas ir arī jāizdara vai jāturpina darīt, lai cik grūti vai nepatīkami tas būtu. No savas pieredzes saku, ka nemaz nebija viegli izmainīt savu dzīvesstilu tik krasi, un sākt pieturēties pie viena kopēja budžeta, taču es apņēmos pēc iespējas ātrāk nomaksāt savus ātrā kredīta parādus un to es arī izdarīju. Un šajā laikā es arī sapratu, ka budžets ir ļoti svarīgs, bet pieturēšanās pie šī izplānotā budžeta ir vēl svarīgāka. Tāpēc, ja arī tev ir kādi finansiālie dēmoni, ar kuriem tev ir jātiek galā, tad sāc darīt to pēc iespējas ātrāk, jo tad arī ātrāk tu atkal sāksi justies labi.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here