Nauda ir pēc būtības ir maksāšanas līdzeklis. Mūsdienās naudai ir vairākas formas – tā var būt no īpaša papīra banknošu veidā, no metāla monētu veidā, kā arī digitālā formātā, ja runājam par norēķiniem ar elektronisko bankas karti vai internetbanku.

Nauda ir arī enerģija, ar ko iespējams iegūt dažādus produktus (gan preces, gan pakalpojumus), kā arī mainīt ierasto lietu kārtību, piemēram, ziedojot labdarībai. Protams, arī labdarībai ziedotā nauda tiek izlietota produktos, piemēram, medikamentos, ārstnieciskās procedūrās, pārtikā, mājoklī u.tml., tomēr šajā gadījumā nauda piešķir enerģiju, kas izpaužas kā rīcībspēja, proti, sniedz iespējas beidzot rīkoties.

Tāpat nauda ir arī vara. Ne velti visos laikos ir bijusi novērojama sakarība, ka jo vairāk naudas, jo lielāka vara. Šī korelācija spilgti pierādās, piemēram, Viduslaiku karaļu varā un mūsdienu oligarhu varā. Kāds var būt iebildīs un teiks, ka ir pretēji – jo lielāka vara, jo vairāk naudas. Arī tā ir taisnība, jo, kā zināms, piemēram, biznesa pasaulē darbojas princips – jo augstāks amats, jo lielāks atalgojums. Loģiski, ka augstāks amats sniedz vairāk privilēģijas un līdz ar to arī varu.
Kā redzams, nauda nav tikai viennozīmīgs noteiktas vērtības papīrītis. Nauda visos laikos, kopš tā ir pastāvējusi, ir ietekmējusi cilvēkus ne vien finansiālā ziņā, bet arī sociālā un emocionālā ziņā.

Kā jau pieminēts, cilvēkam piederošais naudas apmērs nosaka tā stāvokli un statusu sabiedrībā, piemēram, tas, kuram naudas ir maz, tiek uzskatīts par trūcīgu, bet tas, kuram naudas ir daudz, tiek uzskatīts par bagātu. Šie sociālie stāvokļi savukārt piešķir noteiktas iespējas dzīvē, jo, kā zināms, mūsdienās faktiski par visu ir jāmaksā, tāpēc jo vairāk cilvēkam ir naudas, jo plašākas ir tā iespējas un rīcībspēja. Sociālais stāvoklis savukārt piešķir vēl citas privilēģijas – jau pieminēto varu, ietekmi un nozīmi, tiesa gan, tikai sabiedrībā.

Protams, nauda ietekmē arī cilvēka emocionālo pusi. Loģiski, ka jo vairāk cilvēkam ir naudas, jo vairāk savu vēlmju un vajadzību tas spēj realizēt. Tas cilvēku padara apmierinātu vai pat laimīgu. Savukārt, ja cilvēkam naudas nav, tas nespēj darīt sevi laimīgu, apmierinot savas pat elementārākās vēlmes un vajadzības. Šis rīcībspējas trūkums padara cilvēku nelaimīgu, neapmierinātu, īgnu, skumīgu u.tml. Loģiski, ka šāds cilvēks arī attiecībās ar citiem cilvēkiem nesapratīsies vai konfliktēs, vai gluži vienkārši pārējos izraisīs dabisku nepatiku, jo, kā zināms, negatīvi noskaņoti cilvēki sabiedrībā neviļus tiek atgrūsti. Arī šajā kontekstā ir jāatgādina, ka nauda ir enerģija – tā piešķir cilvēkam enerģiju un spēju rīkoties, proti, pilnvērtīgi piepildīt savas vēlmes un vajadzības. Naudas enerģija cilvēku padara apmierinātu, priecīgu, harmonisku un līdz ar to citiem cilvēkiem patīkamu, tiesa gan, ja šī enerģija šo cilvēku nav padarījusi iedomīgu, lepnu un bravūrīgu.

Runājot par naudas ietekmi uz attiecībām, īpaši jāpiemin partnerattiecības, dzīvojot kopā. Šī ir sfēra, kurā vairākumā gadījumu naudas dēļ rodas konflikti. Tipisks piemērs ir situācija, kad sieviete pelna vairāk par vīrieti. Šādai situācijai ir neiedomājami dažādas un emocionāli dziļas sekas. Sievieti gan šī situācija neiespaido, bet vīrieša pašlepnums gan cieš. Nauda vīriešu skatījumā allaž ir bijusi sava veida pašizpausmes līdzeklis, tāpēc arī vīrieša un sievietes attiecības vīrietis jūtas psiholoģiski komfortabli tikai tad, ja tam ir vairāk naudas enerģijas un varas. Pretējā gadījumā vīrietis sāk justies “maziņš uz melns”, jo tam ir atņemta gan enerģija, gan vara. Tādās situācijās vīrietis sāk pierādīt un kompensēt savas enerģijas un varas esamību, enerģētiskā līmenī cenšoties kļūt pārāks par sievieti. Diemžēl, visbiežāk šī sāncensība beidzas ar sānsoļiem, cenšoties pierādīt savu vīrietību, vai šķiršanos, jo dabiski vīrietis šo spriedzi nespēj izturēt. Lai izvairītos no naudas negatīvās ietekmes partnerattiecībās, kā rāda pieredze, ir pastāvīgi jāuzmana, lai vīrietis pelnītu vairāk.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here