Naudas iekrājumi, kas paredzēti kādam konkrētam pirkumam vai vienkārši ir kā drošības spilvens neparedzētiem gadījumiem, – ne visi var lepoties ar šādu iekrājumu izveidošanu. Iekrājumi noteikti sniedz drošību nākotnē, jo nebūs jāuztraucas, ka, lai dotos pie ārsta, ir nepieciešams ņemt naudas aizdevumu.

Protams, var gadīties dažādu apmēru tēriņi, tomēr izdevīgāk taču ir aizņemties daļu vajadzīgās naudas summas, piemēram, 150 EUR nekā, ja jāaizņemas ir visi 300 EUR. Kamēr iekrājumi vēl droši stāv noglabāti un nav iztērēti, iespējams no tiek gūt vēl kādu labumu, ne tikai drošību. Pastāv teiciens, ka “naudai ir jāstrādā” – tas attiecas arī uz iekrājumiem. Veicot dažādas banku vai privāto sektoru darbības, iespējams gūt peļņu no iekrājumiem, rezultātā palielinot to naudas daudzumu, ko vēlāk nākotnē būs iespējams izmantot.

Kā izpaužas naudas strādāšana? Tā ir jāinvestē un jāļauj tai pelnīt procenti. Pats drošākais variants ir naudu krāt krājkontos. Tas nozīmē, ka ir jāizveido bankā krājkonts, kurā iespējams, kad vien ir brīvie līdzekļi, papildināt uzkrājumu. Krājkontiem ir procentu likmes, kas ļauj pusgadā vai gadā saņemt peļņu. Diemžēl krājkontiem ir ļoti zemas procentu likmes, līdz ar to, ja iekrājumi nav vismaz vairāki simti eiro, tad peļņu praktiski just nevar. Protams, pirms izveidot krājkontu, ir jāsalīdzina banku piedāvātie procenti, turklāt pastāv iespēja, ka mazākām bankām šie procenti būs lielāki. Krājkonti arī sniedz iespēju saņemt naudu atpakaļ, pirms ir pagājis pat pusgads. Tad gan, lai nebūtu nedaudz naudas jāzaudē, 3 dienas iepriekš ir jānosūta pieteikums par naudas izņemšanu. Tomēr citādi šis tiešām ir visdrošākais veids, kā iekrāt naudu. Pat ja arī procenti nav lieli, tomēr drošāk ir naudu glabāt šādā veidā, jo pēkšņa kārdinājuma iespaidā nebūs iespējams naudu izņemt ārā bez zaudējumiem.

saliktie procentiLielāka iespēja naudai tiešām likt strādāt ir termiņnoguldījumos. Procenti ir augstāki nekā krājkontiem, tomēr arī tie ir nesalīdzināmi zemāki nekā tas bija agrāk. Attiecībā uz šiem noguldījumiem gan nav iespējams tos izņemt ārā ātrāk pirms nav beidzies noguldījuma termiņš. Toties peļņa ir vismaz redzamāka. Tāpat arī termiņnoguldījumi ir ar noteiktu procentu likmi, līdz ar to pats naudas krājējs var parēķināt, cik liela peļņa tiks saņemta.

Iekrājumus, ko cilvēks ir veicis, protams, nevienam nav vēlme zaudēt, taču dažreiz, lai ko iegūtu, ir jāriskē. Nauda daudz vairāk “strādā”, ja tā tiek investēta riskantākos vērtspapīros, piemēram, akcijās. Naudas investētājs jeb akcionārs iegulda naudu kādā uzņēmumā (akciju sabiedrībā) un kļūst par uzņēmuma līdzīpašnieku. Šādā veidā tiek gūta arī peļņa jeb dividendes. Taču ne velti akcijas tiek sauktas par riskantām, jo to vērtība mēdz svārstīties. Veiksmīgos gadījumos iespējams savus iekrājumus pat vairākas reizes palielināt, taču ne vienmēr ir tikai veiksmes. Pastāv arī risks, ka akcionārs var nonākt zaudējumos, kur nu vēl gūt kādu peļņu. Ar akcijām rīkoties ir jāmāk, tāpat ir arī jāseko līdzi norisēm, kas notiek biržās. Lai būtu iespējams šādā veidā likt naudai strādāt, turklāt vēl sekmīgi, labāk ir uzticēt naudu kādam, kas ir specializējies šajā investīciju veidā. Speciālists spēs gan akcijas laikā iepirkt, gan pārdot.

Iekrājumus iespējams noguldīt arī citos veidos, piemēram, obligācijās, kas ir ilgtermiņa ieguldījums, taču daudz mazāk riskants kā akcijas, bet arī spēj dot ievērojamu peļņu. Tāpat var arī veikt savstarpējos aizdevumus jeb P2P (peer-to-peer), kas nozīmē, ka nauda ar speciālas platformas palīdzību tiek aizdota kādam, kam ir vajadzīga, saņemto par to procentus. Ilgtermiņa ieguldījums ir arī nekustamajā īpašumā, kur gan tiešām ir jāapbruņojas ar pacietību un iespēju, ka var gadīties ik pa laikam dažādi starpgadījumi. Iespēju patiešām ir daudz, turklāt tās arī vajag izmantot – atliek tikai izvēlēties sev atbilstīgāko ieguldījuma veidu.

Drošībai, lai nezaudētu riskantos ieguldījumos visus iekrājumus, ir tos sadalīt. Protams, ja iekrājumu summa ir neliela, tad lielas investīcijas izdarīt nesanāks, kā arī peļņa nebūs tik liela, tomēr iekrājumu sadalīšana novērsīs situāciju, ka visa nauda pēkšņi var tikt zaudēta. Iekrājumi paši par sevi jau ir drošības spilvens, līdz ar to ar iekrājumiem ir arī droši jārīkojas.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here