Lielākajai daļai no mums noteikti ir skaidrs, kas ir nauda? Tā ir veids, kā mēs norēķināmies par dažādiem produktiem un pakalpojumiem. Taču sarežģītāks jautājums ir tas, kā tiek veidots šis mūsu ikdienas norēķinu līdzeklis, jo ne vienmēr mums ir skaidrs, kur nauda īsti rodas un kas to rada. Tāpēc apskatīsim to, kā tiek veidota nauda, jo naudas radīšanas process ne tikai var palīdzēt mums labāk izprast dažādas c finansiālās norises, bet arī vispārīgi var palīdzēt mums labāk apieties ar mūsu pašu personīgajiem līdzekļiem un veikt veiksmīgākus finanšu lēmumus.

Bet, pirms mēs uzzinām, kā notiek naudas veidošanas process, mums vajadzētu saprast arī to, kurš jeb kura iestāde tad ir atbildīga par naudas veidošanu, jo galu galā nauda nerodas pati no sevis. Varētu šķist, ka par jaunu līdzekļu radīšanu atbildīga ir valdība, ekonomikas ministrija, Eiropas Savienība vai kāda cita oficiāla iestāde. Un, lai gan par fiziskās naudas – banknošu un monētu – radīšanu ir atbildīga valsts iestāde ar nosaukumu Latvijas Banka, par apgrozībā esošās virtuālās naudas izveidošanu ir atbildīgas tikai un vienīgi Latvijas komercbankas, jo tieši bankas ir tās iestādes, kuras, izmantojot rūpīgi izstrādātu un noslīpētu sistēmu, veido naudu. Varētu pat teikt, ka šī naudas veidošanas sistēma ļauj bankām radīt naudu, šķietami no zila gaisa. Ļauj man paskaidrot, kāpēc!


Komercbanka
ir iestāde, kura pieņem un piesaista brīvos naudas līdzekļus – iedzīvotāju noguldījumus. latvijas-komercbankas-kartesTaču banka to nedara, lai vienkārši turētu šo naudu savos seifos vai bankas kontos līdz tiem, kuri noguldīja šo naudu, tā būs nepieciešama atpakaļ, jo šādā gadījumā bankas nebūtu spējīgas nodrošināt nekāda veida ieņēmumus un ātri vien pārtrauktu savu darbību. Tā vietā banka piesaista brīvos naudas līdzekļus, lai varētu šīs noguldītās naudas summas izsniegt citiem klientiem kredīta formā, iekasējot kredīta procentus un tā gūstot peļņu. Ne velti bankas tiek dēvētas par kredītiestādēm.

Taču bankas nedrīkst kredītos un aizdevumos izsniegt arī pilnīgi visu summu, kuru šo banku klienti tajā ir noguldījuši. Kāpēc? Jo var gadīties, ka pēc neilga laika klients var atgriezties bankā ar vēlmi atgūt daļu no šīs summas vai pat visu summu. Protams, ja šāda vēlme ir vienam vai pat desmit klientiem, tas visdrīzāk bankai nesagādās nekādas problēmas, jo tai būs pietiekami daudz rezerves līdzekļu, lai apmierinātu šo klientu pieprasījumus. Taču, ja pēkšņi visi bankas klienti vēlēsies izņemt daļu no savas naudas, kura atrodas šīs bankas uzkrājumā, piemēram, ja pēkšņi cilvēkiem ir zudusi uzticība kādai konkrētai bankai, kā tas bija bēdīgi slavenās Parex bankas gadījumā, šādā gadījumā banka visdrīzāk nebūs spējīga izsniegt tik lielas naudas summas un tā defoltēs.

Lai šāda situācija nenotiktu, Latvijas centrālā banka komercbankām ir noteikusi obligātās banku rezerves. Tā ir tā summa, kuru bankas nekādā gadījumā nedrīkst izsniegt kredītos, jo šī summa nodrošina, ka bankai vienmēr uzkrājumā būs pietiekami daudz naudas, lai tā spētu atdot noguldījumus arī tad, ja klients tos atpakaļ pieprasa pirms noguldījuma termiņa beigām. Un ar šo rezervju palīdzību Latvijas Banka tad arī ir spējīga veiksmīgi īstenot monetāro politiku valstī un nodrošināt, ka darbojošās komercbankas nebankrotē viena pēc otras, pat, ja valstī rodas jebkādas finansiālās problēmas.

obligātā-banku-rezerveKopš 2012. gada Latvijas likumdošanā (precīzāk eiro zonas likumdošanā, kura, kopš Latvijas iestāšanās eiro zonā, attiecas arī uz Latviju) ir noteikts, ka ikvienai Latvijas komercbankai Latvijas centrālajā bankā ir jābūt korespondenta kontam, kurā tiek ieskaitīts vismaz 1% no visiem noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem uz termiņu līdz 2 gadiem un pat vērtspapīru noguldījumiem. Tātad mūsu minimālā banku obligātā rezerve ir tikai viens procents. Bet pārējie 99% no šiem noguldījumiem var tikt izsniegti kredītos un tos sauc par papildus rezervēm, uz kuru bāzes tad bankas ir spējīgas palielināt naudas piedāvājumu un tātad arī veidot naudu.

Bet kā tieši notiek process, ka banka ar šo noguldījumu un kredītu palīdzību ir spējīga no jauna radīt naudu? Lai saprastu šo sistēmu mazliet labāk, apskatīsim piemēru.

Ja Jānis dosies uz kādu no Latvijas komercbankām un noguldīs tur 1000 eiro, tad, šai komercbankai 1% jeb 10 eiro (1% * 1000) būs jāatstāj obligātajās rezervēs. Bet atlikušos 990 eiro šī pati banka varēs atkal izsniegt citiem klientiem kredītu veidā. Taču, kamēr jauns kredīts nav vēl izsniegts, bankas naudas piedāvājums nav mainījies, jo bankā vēl jo projām atrodas šie paši 1000 eiro, un 1000 eiro ir arī Jāņa bankas kontā.
Bet, ja drīz pēc tam uz šo pašu banku dodas Anna, kura vēlas aizņemties kredītu 990 eiro apmērā, tad šis aizņēmums tiks Annai izsniegts no Jāņa noguldītajiem 1000 eiro, jo 99% no šīs summas ir bankai brīvi pieejami. Taču arī Jāņa kontā joprojām rādīsies 1000 eiro, kurus viņš varēs izmantot, kad vēlas, kas nozīmē, ka aizdevums Annai tiks nodrošināts ar no jauna izveidots naudas palīdzību, kura iepriekš nepastāvēja, taču tagad ir tik pat reāla, kā banknotes tavā naudas makā.

Līdz ko Anna būs iztērējusi šos 990 eiro, tie nonāks kādā citā bankā. Tad nākamā banka atkal paturēs 1% jeb 9.90 eiro (1% * 990) no šiem 990 eiro un pārējos 980.10 eiro izsniegs kādam citam klientam, tā atkal radot jaunus 980.10 eiro, kuri iepriekš nepastāvēja un kuri tika izveidoti tikai tad, kad kāds vēlējās no šīs bankas aizņemties kredītu. Bet, kad arī šis 980.10 eiro aizdevums būs iztērēts un šī nauda būs nonākusi vēl nākamajā bankā (vai varbūt Jāņa bankā), tur 99% no šīs summas būs atkal iespējams aizdot kredītā, šī kredīta izsniegšanas procesā izveidojot jaunu naudas piedāvājumu 970.30 eiro apmērā (980.10 – (1% * 980.10)). Un tā, ķēdītei turpinoties, šī procesa beigās visās bankās, kuras būs izsniegušas kredītu, kas oriģināli nāca no Jāņa 1000 eiro, kopā būs no jauna izveidoti 99000 eiro.

Kā ir iespējams zināt, ka no sākotnējiem noguldītajiem 1000 eiro tiks izveidoti tieši 99000 eiro jaunas naudas? Šeit es talkā ņemu aprēķinu, ko sauc par naudas reizinātāju jeb multiplikatoru un kurš izsaka to, cik daudz jaunu līdzekļu būs iespējams izveidot no konkrētās noguldījuma summas. Šī aprēķina formula ir:

naudas reizinātājs formula

,kur m = naudas reizinātājs un R = obligātā banku rezerve decimāldaļā

Tātad, tā kā mēs kā obligāto banku rezervi ņēmām 1%, tad mūsu naudas reizinātājs ir 100 (1 / 0.01). Bet, tā kā 1% no oriģinālā Jāņa noguldījuma summas bankai bija nepieciešams ieskaitīt kā bankas obligāto rezervi, tad jaunu kredītu izsniegšanai varēja tikt izmantoti tikai 99% no Jāņa sākotnējā noguldījuma. Rezultātā jauna nauda varēja tikt izveidota tikai no 990 eiro, kurus aizņēmās Anna, tāpēc mēs naudas reizinātāja vērtību varam reizināt ar šiem 990 eiro, kas kļūst par mūsu bāzes summu. Un galā mēs iegūstam 99000 eiro, kurus banka radīja, pieņemot Jāņa noguldījumu un pārvēršot 99% no tā jaunos kredītos.

Šo visu procesu, kad bankas daļu no klientu noguldījumiem izsniedz citiem klientiem kredītos oficiāli dēvē par daļēju rezervju bankvedību, un tas ir lielisks veids, kā bankas var nodrošināt kredītu izsniegšanu un savu darbību, tajā pašā laikā arī nodrošinot, ka to bankrotēšanas iespēja ir samērā minimāla, jo daļa no noguldījumiem tiek nolikta banku obligāto rezervju fondā. Un galu galā tā ir arī sistēma, kā mūsdienu komercbankas, šķietami no nekā, veido jaunus naudas līdzekļus un vispār nodrošina, ka klientiem ir šī iespēja aizņemties kredītu un iegādāties preces vai pakalpojumus, kurus citādāk tie nebūtu spējīgi atļauties.

KAS IR NAUDA INFOGRAFIKS

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here