Kad runa ir par naudas tērēšanas veidiem, parasti viss tiek vienkāršots, iedalot visus cilvēkus divās kategorijās – taupīgie un izšķērdīgie. Pamatā tā arī ir, taču finanšu pārvaldība ir ļoti personīga, līdz ar to ir dažādi atšķirīgi faktori, kas nosaka to, kā un kāpēc nauda tiek tērēta. Principā, varētu teikt, ka ir vairāki naudas tērēšanas stili. Katrs no tiem saistās ar savām problēmām, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai varētu nodrošināt labu finansiālo situāciju un arī dzīves kvalitāti, līdz ar to ir svarīgi zināt, pie kura stila piederat jūs.

Pirmais ir stingrais taupības stils. Šim stilam pieder tie, kas taupa uz pilnīgi visu un skaita katru centu. Viņi nepērk pilnīgi neko lieku un atsakās no visa, kas nav nepieciešams pašu pamata vajadzību nodrošināšanai. No finansiālā viedokļa, tas pat varētu tikt vērtēts pozitīvi, jo nauda netiek tērēta nelietderīgi un ir iespējams veidot lielus naudas uzkrājumus neparedzētām situācijām, tomēr tas ievērojami pazemina dzīves kvalitāti. Principā tas nozīmē, ka cilvēks nevar dzīvot pilnvērtīgu, pārtikušu dzīvi, jo taupība jau ir kļuvusi par apsēstību. Parasti šāds naudas tērēšanas stils ir tiem, kam ir bijusi kāda psiholoģiska trauma, saistībā ar finansēm. Tas netiek uzskatīts par normu, jo nauda ir paredzēta, lai to tērētu, nevis lai tā vienkārši būtu. Ja saskatāt sevī šādas iezīmes, ir nopietni jāpiedomā, vai tā nav psiholoģiska problēma.

Nākamais ir uzmanīgais tērēšanās stils. Tas tiek uzskatīts par pašu labāko naudas tērēšanas stilu, uz kuru vajadzētu tiekties pilnīgi visiem. Pie šī stila pieder tie cilvēki, kas nedzīvo pāri saviem līdzekļiem un pirms katra pirkuma pārdomā, vai tas tiešām ir nepieciešams un kāds no tā būs ieguvums. Viņi meklē izdevīgus risinājumus un apsver visas opcijas pirms kaut ko pērk. Uzmanīgie tērētāji parasti arī ļoti cītīgi plāno savas finanses un veido budžeta plānus. No finansiālā viedokļa tas noteikti ir pareizi un pat apsveicami, ja tiek piekopts šis stils, tomēr ir jāuzmanās, lai tas nepārietu stingrās taupības stilā un nenovestu līdz pārmērībām. Reizēm ir jāļaujas arī kādam spontānam pirkumam.

Visai populārs ir stimulējošais naudas tērēšanas stils. Tas nozīmē, ka galvenā naudas tērēšanas motivācija ir acīmredzams ietaupījums. Protams, ja nav iespējams ietaupīt, preces un pakalpojumi tiek pirkti tāpat, bet daudz kas tiek pirkts uz atlaidēm un bieži tiek izmantoti dažādi īpašie piedāvājumi. Stimulējošajam naudas tērēšanas stilam ir raksturīga arī dažādu preču pirkšana vairumā. Pamatā šāds tērēšanās stils netiek uzskatīts par sliktu, ja vien tiek pirktas lietas, kas patiešām ir nepieciešamas.

Mazāk atbildīgs ir pasīvais naudas tērēšanas stils. Tā galvenā motivācija ir laika taupīšana un ērtības. Tas nozīmē, ka tiek pirkts viss, kas ir nepieciešams, nedomājot par cenu un iespējām iegādāties to pašu preci lētāk. Nauda gan pārsvarā tiek tērēta tikai vajadzīgām lietām un bieži pasīvie tērētāji pat spēj ietaupīt, bet tā netiek uzskatīta par labu praksi, jo nauda tomēr tiek tērēta nelietderīgi. Mazliet piepūloties un papētot dažādus piedāvājumus parasti ir iespējams atrast lētākas opcijas. Pērkot pirmo preci vai pakalpojumu, kas gadās ceļā nauda tiek vienkārši izniekota. Pasīvajiem naudas tērētājiem vajadzētu ņemt piemēru no stimulējošā stila.

Līdzīgs pasīvajam stilam ir impulsīvais naudas tērēšanas stils. Praktiski tas izpaužas gandrīz tāpat – tiek pirkts viss, bez liekas domāšanas un izdevīguma meklēšanas, tikai šajā gadījumā jau tiek pirktas arī nevajadzīgas lietas. Tie kas pieder pie impulsīvā naudas tērēšanas stila bieži tiek dēvēti par šopoholiķiem, jo lietu iegāde ir kļuvusi gandrīz vai par atkarību. Būtībā viņi pērk lietas pirkšanas dēļ, tāpēc pēc iegādes tās nemaz nav kur likt. Šīs stils noteikti nav vērtējams pozitīvi, jo ievērojami grauj finansiālo situāciju.

Diemžēl ļoti populārs ir arī pārmērīgais naudas tērēšanas stils. Tas nozīmē, ka galvenā naudas tērēšanas motivācija ir statuss un visu savu iegribu apmierināšana. Nauda netiek taupīta nekam. Tiek pirktas visas jaunākās elektropreces, atpazīstamu zīmolu apģērbi, tiek apmeklēti dārgi restorāni un izsmalcināti pasākumi. Cena ir būtiska, bet ne tāpēc, lai ietaupītu, bet, tieši pretēji, lai zinātu, kas ir dārgākās un elegantāks un to iegādātos. Šis naudas tērēšanas stils ir vissliktākais un visvairāk grauj finansiālo situāciju. Pat tad ja ienākumi ir ļoti augsti, šāda tērēšanās var novest līdz bankrotam. Ja ienākumi to atļauj, protams, kādreiz ir jāatļaujas iegādāties kaut ko, kas sagādā prieku, bet augsta cena un statuss nedrīkst būt galvenā motivācija, veicot pirkumus.

Protams, reālajā dzīvē viss nav kā teorijā. Šie naudas tērēšanas stili parasti neizpaužas ļoti izteikti. Katrā situācijā cilvēka rīcība var būt atšķirīga, bet pamata motivācija vairumā gadījumu paliek tā pati. Izprotot, kas ir jūsu galvenie motivatori un naudas tērēšanas paradumi, ir iespējams saprast, kas ir jāmaina, lai finansiālā situācija un dzīves kvalitāte uzlabotos.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here