Mūsdienās daudzi Latvijas iedzīvotāji visu vai daļu algas saņem neoficiāli jeb tā sakot “aploksnē”. Ceturtā daļa Latvijas strādājošo atzina, ka vismaz nelielu daļu savas algas saņem aploksnē, bet 9% atzīst, ka aploksnē saņem visu algu. Tātad šāds modelis ir visai izplatīts un šķiet, ka cilvēki ar to ir diezgan apmierināti. Tādā veidā darba devējs var ietaupīt naudu uz nodokļiem, līdz ar to, darbiniekam viņš var atļauties maksāt lielāku algu. Domājot īstermiņā šāda sistēma patiešām ir izdevīga gan darba devējam, gan darba ņēmējam un daudzi neaizdomājas par tās negatīvajām sekām. Kāpēc saņemt algu aploksnē tomēr nav labs finanšu lēmums un ko tieši tas ietekmē?

Sākumā, jāsaprot, kas īsti ir aplokšņu alga un kāpēc darba devēji šādu algas izmaksas metodi izmanto. Bieži vien darba ņēmēji nemaz īsti nezina, cik viņi izmaksā darba devējam un kāpēc šāda aplokšņu algu sistēma ir tik populāra un izdevīga. Pēc likuma darba devējam par saviem darbiniekiem ir jāmaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 23,59% apmērā no darba algas. Pašam darba ņēmējam nodokļos ir jāmaksā vēl 10,5% obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli. Piemēram, ja jūsu darba alga pirms nodokļu nomaksas ir 500 eiro, darba devējam jūsu darbs izmaksās 618 eiro, jo 118 eiro darba devējam ir jāsamaksā nodokļos. Arī pašam darba ņēmējam no šiem 500 eiro ir jāmaksā nodokļi – 52 eiro kā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu un 89 eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Ja alga tiek maksāta aploksnē, darba devējs var maksāt darba devējam, piemēram, šos 500 eiro uz rokas, līdz ar to, darba devējs ietaupīs 118 eiro un darba ņēmējs 141 eiro. Tad tas ir šķietami izdevīgi abām pusēm, taču ilgtermiņā, darba ņēmējs ir zaudētājs.

Pirmkārt, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek maksātas tā pat vien. Šo iemaksu apjoms nosaka ļoti daudzu sociālo garantiju pieejamību un apmēru. Piemēram, bezdarbnieka pabalstu iespējams saņemt tikai tad, ja darbinieks vismaz deviņus mēnešus no vietas ir veicis sociālās iemaksas, turklāt bezdarbnieka pabalsta apjoms tiek aprēķināts pēc darba algas apjoma šajā periodā. Tātad, ja darbinieks visu savu algu ir saņēmis aploksnē un strādājis bez darba līguma, viņš pabalstu nesaņems vispār. Tāpat viņš nesaņems arī nekādas citas sociālās garantijas kā, piemēram, netiek apmaksātas slimības lapas, atvaļinājumi u.c. Ja daļa algas tiek maksāta aploksnē, tad sociālās garantijas pienākas, bet daudz mazākā apjomā, līdz ar to, darba zaudējuma vai darba nespējas gadījumā darba ņēmējs cietīs lielus finansiālus zaudējumus.

Visslaikākās problēmas aplokšņu algu saņēmējiem radīsies tieši pensijas vecumā. Lielākā daļa no obligātajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta valsts fondētajai pensijai, tātad, saņemot algu aploksnē arī pensija būs mazāka vai nebūs vispār. Daudzi pensiju sistēmai neuzticas un paļaujas uz to, ka krāt pensijai privātajā pensiju fondā tāpat ir drošāk. No vienas puses tā patiešām ir, taču ja jums nebūs oficiālu ienākumu vai būs mazi oficiālie ienākumu, bet jūs salīdzinoši lielas summas katru mēnesi ieskaitīsiet savā privātajā pensiju fondā, tas varētu ieinteresēt Valsts ieņēmumu dienestu vai citas instances. Mūsdienās šādas lietas tiek pārraudzītas un kontrolētas ļoti stingri. Jums varētu nākties uzrādīt, kur šie ienākumi rodas un tādā gadījumā jūs varat zaudēt savu darba vietu, kā arī jūsu darba devējam var draudēt kriminālatbildība.

Visbeidzot, jāsaprot, ka aplokšņu algas ietekmē arī valsts labklājību un ekonomisko situāciju kopumā. Daudziem tas nešķiet svarīgi, jo viņi vairāk domā tieši par savām un savas ģimenes interesēm un valsts intereses tiek liktas otrajā plānā, taču tas viss ir saistīts. Sistēma never pastāvēt, ja tajā visi neiesaistās. Ja darba devēji pārstātu saviem darbiniekiem maksāt aplokšņu algas, budžeta deficīts strauji samazinātos un labklājības līmenis strauji pieaugtu. Tas nozīmē, ka būtu augstākas algas valsts sektorā strādājošajiem un, līdz ar to, arī visiem pārējiem. Arī pensijas varētu tikt paaugstinātas un valsts kļūtu daudz bagātāka. Tas ir tieši tas, ko daudzi vēlas, taču tajā pašā laikā, šī mērķa sasniegšanai nav gatavi atteikties no algas aploksnē.

Kopumā aplokšņu algas nodara lielu ļaunumu gan darbinieka personīgajām finansēm, gan mūsu visu labklājībai kopumā. Ir jādomā plašāk un jāņem vērā ne tikai tas, cik liela ir jūsu alga konkrētajā brīdī un cik labi varat dzīvot šodien, bet arī tas, cik stabila ir jūsu finansiālā situācija un cik pasargāts jūs esat, piemēram, darba zaudēšanas gadījumā vai slimības gadījumā, kā arī tas, cik finansiāli labi nodrošināts jūs būsiet pensijas vecumā. Neapzodziet sevi un citus valsts iedzīvotājus, izvēloties saņemt algu aploksnē.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here