Latvija tāpat kā vairums pasaules valstis, augstāko izglītību nepiedāvā par brīvu visiem studēt gribētājiem. Katra augstskola savām studiju programmām piedāvā noteiktu skaitu budžeta vietu. Ja reflektantam jeb topošajam studentam ir pietiekami augsts vidējais vērtējums un labi eksāmenu rezultāti, tad viņam ir ļoti liela iespēja iekļūt valsts apmaksātajā budžeta vietā un studēt bez maksas. Iekļūšana budžeta grupā ne vienmēr ir viegla, jo vietu skaits bieži mēdz būt pavisam mazs un jāiztur liela konkurence. Daudzās studiju programmās nav iespējams iekļūt automātiski. Bieži vien nākas kārtot iestājeksāmenus vai pārbaudījumus, kas saistīti ar konkrēto studiju programmu. Neiekļūstot budžeta vietā iecerētajā studiju virzienā, paliek tikai divi varianti. Pirmais ir mēģināt iestāties tajā pašā programmā, bet tikai par maksu vai arī meklēt kādu citu studiju virzienu, kurā būtu iespējams iekļūt budžeta grupā. Visbiežāk sastopams ir tieši otrs variants. Iemesls tam ir studiju augstās maksas. Ne visas ģimenes spēj atļauties samaksāt vairākus tūkstošus eiro par sava bērna izglītību un arī ne visiem vecākiem ir pietiekami lieli ienākumi vai stabila finansiālā situācija, lai uz viņu galvojuma būtu iespējams paņemt studiju kredītu. Lai gan vairākkārt Izglītības un zinātnes ministrijā ir spriests par bezmaksas augstāko izglītību Latvijā, tas tuvāko gadu laikā nav sagaidāms, jo šobrīd ir bijušas tikai runas, bet nav pieņemts konkrēts lēmums. Bet kāpēc tad studiju maksas ir tik dārgas, ja jau tiek plānota iespēja to padarīt par bezmaksas izglītību?

Studiju maksa sastāv no vairākiem faktoriem, kas arī kopā sastāda šos izdevumus. 2014. gadā augstskolām uz valsts budžeta grupām tika atvēlēti 63 miljoni eiro. Tas ir aptuveni pusotrs tūkstotis eiro uz vienu budžeta vietas studentu. Pirms pāris gadiem sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja vairāku augstskolu lēmums paaugstināt studiju maksas. Tolaik to pirmā izdarīja Latvijas universitāte un tās piemēram sekoja vairākas citas Latvijas augstskolas. Šī studiju maksu paaugstināšana tika skaidrota ar valsts piešķirtā budžeta vietu finansējuma palielināšanos. Ja jau paaugstinājās finansējums vienam budžeta vietas studentam, tad tikpat augstai ir jābūt arī studiju maksai. Studiju maksu veido arī daudzi citi faktori. Tie ir komunālie pakalpojumi, pasniedzēju algas un mūsdienīgas studiju vides nodrošināšana. Komunālie pakalpojumi ir visparastākie saimnieciskie izdevumi. Tā kā augstskolas ir augstākā līmeņa iestādes, tad arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, elektrību ir ļoti lieli, jo tā ir jānodrošina pilnīgi visiem studentiem un darbiniekiem. Pasniedzēju algas ir ļoti diskutabla tēma, jo šajā jautājumā iespējams ieņemt dažādu nostāju. No vienas puses, kādēļ gan pasniedzēju algām būtu jāsastāv arī no studentu maksājumiem? Un, vai tās samazinātos, ja augstākā izglītība tiktu ieviesta bez maksas? Šie jautājumi gan ir jāatrisina valdībai, jo tikai viņi var pieņemt plānu kā pilnībā finansēt pasniedzēju algas no valsts budžeta, studentiem nepiemaksājot ne centa. Pārējā studiju maksa tiek raksturota kā līdzekļi modernas studiju vides nodrošināšanai. Visticamāk, ka šī nauda nonāk augstskolas kopējā budžetā un pēc tam attiecīgi tiek sadalīta, lai nosegtu izdevumus arī par vides uzlabošanu. Šis process sevī ietver studijām piemērotas telpas, jaunāko aparatūru un iespēju sadarboties ar dažādām organizācijām, kas palīdz uzlabot visu mācību procesu.

Lai gan studiju maksas ir ļoti augstas, pastāv cerība, ka pēc pāris gadiem valdība būs pieņēmusi lēmumu par bezmaksas augstāko izglītību. Šāda lieta jau pastāv mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur bezmaksas augstāko izglītību var iegūt, mācoties igauņu valodā. Līdz tam, labākais, ko var ieteikt ir censties mācīties pēc iespējas labāk, lai būtu laba iespēja iekļūt budžeta grupā, vai arī izmantot studiju kredīta pakalpojumu.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here