Protams, ikviens, kurš savā dzīvē kaut vienu reizi ir gājis cauri bankrota pasludināšanas procesam, noteikti varēs pateikt, ka bankrota pasludināšana nekādā gadījumā nav laba lieta, jo tas kaitējumu nodara visām bankrota procesā iesaistītajām pusēm, taču tas, ka vispār pastāv tāda iespēja, kā pasludināt bankrotu, nešaubīgi ir ļoti laba lieta. Un jo īpaši izdevīga šī sistēma ir kreditoriem un debitoriem, kā arī lielākā mērogā bankrota sistēma ir arī izdevīga valsts kopējai ekonomikai.

Protams, ir pastāv gadījumi, kad bankrots dod iespēju debitoriem vienkārši izbēgt no kredīta atmaksas, kas, ir labi debitoram, bet nav tik labi kreditoram, piemēram, ja kāda persona no kreditora aizņemas kredītu, taču šīs personas mērķis jau kredīta aizņemšanās brīdī nav bijis šī kredīta atmaksa, vai arī situācija, kad debitors vienkārši nespēj atmaksāt kredīta summu kādu ārēju apstākļu dēļ, tomēr bankrots, manuprāt, ir konkrētu situāciju viens no labākajiem izejas variantiem.

Lielākā daļa kredītu ir saistīta ar veiksmi, jo cilvēks, kurš aizņemas kaut vai nelielu kredītu uz neilgu laiku, nekad nespēj paredzēt to, kas ar šo personu notiks vai nenotiks šī kredīta ar negatīvu kredītvēsturi atmaksas termiņā. Visbiežāk, cilvēki, kuri aizņemas kredītu, arī no sirds plāno un vēlas to atmaksāt, kas dod kreditoram iemeslu šim debitoram patiešām uzticēties un izsniegt šo kredītu, taču dažreiz gadās arī situācijas, kad dzīve pasteidzās un rada situāciju, ka šī kredīta atmaksa nav iespējama. Vienalga, vai tas ir kādas dabas katastrofas vai slimības dēļ, vai pat ekstrēmākos gadījumos kara vai nāves dēļ, var rasties situācija, kad debitoram vienkārši nav paveicies un tas nespēj atmaksāt kredītu. Un šādā gadījumā lieliska izeja ir bankrota sistēma.

Vai zini, kas notiktu tad, ja valstī nepastāvētu bankrota pasludināšanas iespēja? Protams, dažādās valstīs šī situācija varētu atšķirties, bet ielā mērā notiktu tas, ka vajadzētu veidot drastiskus veidus, kā vai nu piespiest debitorus atmaksāt šos kredītus vai uzlikt tiem kaut kāda veida sodu, ja tie to nav spējīgi izdarīt. Ja neeksistētu bankrota variants, ar laiku rastos kredītu parādnieku cietumi, vai kādas darba nometnes, kuras, manuprāt, būtu pārpildītas, jo, paskatoties uz to, cik daudzi cilvēki ņem kredītus un cik liela daļa tos arī atmaksā kreditoram, nav grūti spriest par to, cik daudz cilvēki nespēj atmaksāt aizņemtos kredītus. Vēl kāds variants, kas varētu notikt, ja nebūtu bankrota iespējas, ir, ka jau tā ne pārāk stabilā pasaules ekonomika sašūpotos vēl vairāk, jo vēl vairāk cilvēki, tā vietā, lai savas algas saņemtu godīgi, biežāk nodarbotos ar ēnu ekonomiku, cenšoties no kreditoriem paslēpt savus ienākumus, kurus šie kreditori neko neprasot iekasētu, jo debitors taču ir parādā. Vai šādas situācijas mums ir vajadzīgas?

Domāju, ka nē, tāpēc ir lieliski, ka pastāv sistēma, kura atļauj cilvēkiem, kuri nav spējīgi atmaksāt kredītus, ļauj pārtraukt savas kredītsaistības, visbiežāk gan atdodot ieķīlāto preci vai arī gandrīz visu esošos līdzekļus, izņemot iztikas minimumu, un pēc tam arī atgūties pēc šīs neveiksmes, lai varētu turpināt dzīvot. Tajā pašā laikā arī kreditors bankrota gadījumā nepaliek bešā, bet gan saņem vainu ķīlu, vai naudas līdzekļus, kuri, lai gan iespējams, nav pilnā izsniegtā kredīta apmērā, tik un tā ir labāk, nekā izsniegt kredītu un atpakaļ nesaņemt neko. Tādēļ priecāsimies, ka mums ikvienam, vienalga vai tu kredītus aizņemies bieži vai vienreiz mūžā, ir iespēja bankrotēt un turpināt savu dzīvi bez paliekošām parādsaistībā, kuras var ievērojami sabojāt ikviena cilvēka finansiālo situāciju uz ilgu laiku.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here