Lielākajai daļai cilvēku ir pazīstama situācija, kad maks ir pilns ar sīknaudu jeb tā sauktajiem “melnajiem”. Stāvot pie veikala kases, ja vien ir iespējams, tad cilvēki norēķinās ar lielākas vērtības monētām vai banknotēm, tikai retais skaita viena vai divu centu monētas, jo tas patērē laiku ne tikai pašam maka īpašniekam, bet arī pārdevējam un citiem veikala apmeklētājiem, kas stāv tajā pašā rindā. Viena un divu centu monētas arī aizņem pietiekami daudz vietas, ka dažreiz pat nav iespējams aizvērt makam rāvējslēdzēju. Lai izvairītos no laika tērēšanas un citām neērtībām, daudzi cilvēki, esot mājās, atbrīvo maku no melnajiem centiem, liekot šīs monētas burciņā vai citur. Viena centa monētas daudz vairāk sagādā neērtības, līdz ar to var rasties jautājums, kāpēc tās vispār ir vajadzīgas un vai tās nevajadzētu aizliegt?

Pie šādas domas nonākuši jau ir daudzi valstu iedzīvotāji. Ir valstis, kur viena centa monētu izkalšana sagādā arī daudz lielākus finansiālus izdevumus pat par pašas monētas vērtību. Piemēram, Īrijā viena centa monētas izkalšana izmaksā 1,65 centus, kas ir vairāk nekā monēta ir vērta. Turklāt, tā kā cilvēki bieži vien krāj sīknaudu, bet neizmanto to iepirkšanās procesā, tad valsts naudas kaltuvei tās ir jāražo biežāk nekā citas vērtības monētas un naudas zīmes. Tas nozīmē vēl papildu izdevumus, kas nes vairāk zaudējumu nekā ieguvumu. Šis ir viens no apsvērumiem, kāpēc tiek domāts par viena centa monētu turpmāku neizmantošanu un aizliegšanu. Protams, no pārdevēju puses ir arī pretreakcija, jo tad vairs nav iespējams izmantot tik ierasto pārdošanas triku – EUR 1,99, EUR 2,99 u.t.t. Ja tiks aizliegtas viena centa monētas, tad veikalos cenas tiks paceltas no EUR 3,99 uz augšu – 4 EUR. Tāpat, ja summa ir, teiksim, EUR 4,51, tad cena būs jānoapaļo uz EUR 4,50.

Lai pārbaudītu, vai šāda sīknaudas izņemšana no apgrozības ir reāli iespējama, tika veikts pētījums, kur mazumtirdzniecības cenas tika noapaļotas līdz tuvākajiem pieciem centiem, izvairoties no apstākļa, ka nepieciešamas viena vai divu centu monētas. Rezultātā, veicot kontrolpirkumus, bija iespējams secināt, ka šādas noapaļošanas politikas ieviešana nemaina preču cenas.

Viena centa monētas ir jāaizliedz arī tāpēc, ka tās patiešām ir lieks smagums cilvēka makos. Ja katru reizi iepērkoties, atlikumā tiek saņemta sīknauda, tad galu galā patiešām ir iespējams sakolekcionēt lielu burku ar melnajiem centiem. Neizmantojot viena centa monētas, iespējams samazināt maka svaru.

Šīs monētas nozīme arī nav tik vērtīga, kā piemēram, 5 centiem, kas arī skaitās sīknauda. Atšķirībā no 5 centiem un lielākas vērtības monētām, vienu un divu centu monētas nav arī iespējams izmantot dažādos automātos, piemēram, viens no variantiem, kā atbrīvoties no šīs sīknaudas, būtu iespēja to izmantot maksas stāvvietās vai kafijas automātos, taču pat šādu maksājumu veikšanā viena centa monētas nav iespējams izmantot. Līdz ar to jautājums patiešām ir pamatots – kam ir vajadzīgas viena centa monētas? Viena centa monētas vērtība pat nenodrošina to, lai varētu kaut ko nopirkt. Pat sērkociņu kastīte maksā dārgāk.

Tomēr viena centa monētu aizliegšanu neatbalsta labdarības iestādes. Bieži vien pie veikalu kasēm un citās iestādēs ir iespējams redzēt kastītes, kur ikviens var ziedot naudu kādam mērķim, piemēram, trūcīgām ģimenēm vai dzīvnieku patversmēm. Visbiežāk šajās kastītēs cilvēki arī met tieši viena un divu centu monētas. Tieši šo apsvērumu dēļ labdarības organizācijas neatbalsta viena centa aizliegšanu, jo tas var nozīmē mazāk ziedojumu. Taču, ja cilvēks patiešām gribēs ziedot, viņš to arī darīs, neatkarīgi no tā, vai viena centa monētas tiks aizliegtas.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here