Kas ir nauda? Papīrs? Vara? Enerģija? Laime? Līdzeklis? Ikviens no šiem apgalvojumiem ir pareizs, jo tā pareizība vai nepareizība ir atkarīga no tā, kā un kurā situācijā uz to skatās. Nauda ir norēķinu līdzeklis speciāla papīra veidolā. Visos laikos ir novērota sakarība, ka jo vairāk cilvēkam ir naudas, jo lielāka vara tam pieder. Ar naudu var ietekmēt dažādus procesus, līdz ar to lai piemīt noteikta, no konkrētās situācijas atkarīga enerģija. Ja ar naudu var ietekmēt procesus, kas ir spējīgi cilvēkus padarīt laimīgus, tā ir arī laimes avots un pati laime.

Šo uzskaitīto apgalvojumu, kas ir nauda, dēļ ir saprotams, kādēļ cilvēki tik ļoti pēc tās tiecas. Ja agrāk cilvēkiem nauda nebija tik ļoti nepieciešama, jo tie spēja visu nepieciešamo, ko mūsdienās var nopirkt par naudu, nodrošināt paša spēkiem, tad mūsdienās dzīve bez naudas ir teju neiedomājama. Protams, mūsdienās ir vēl joprojām sastopamas arī tādas cilvēces grupas jeb, pareizāk sakot, ciltis, kurās cilvēki itin lieliski iztiek bez naudas, tomēr šajā gadījumā runāsim par civilizāciju, kuras viens no raksturojošajiem elementiem ir naudas vai kāda cita norēķinu līdzekļa esamība.

Kā zināms, sākotnēji nauda kā tāda neeksistēja, jo cilvēki varēja bez naudas esamības paši sev uzbūvēt mājokli, izaudzēt lopus, dārzeņus, augļus, labību, izaudzēt zirgu vai kādu citu lopu, ar ko pārvietoties, tiem nebija jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, jo nebija ne mākslīgas elektrības, ne siltuma, ne ūdens pievades – cik paši spēja nodrošināt, tik bija, un par to nekas nebija jāmaksā. Protams, jāatceras arī tas, ka laikā, kad nebija naudas, arī cilvēku vajadzības bija primitīvākās un dzīves jēga vienkāršāka. Diezin vai mūsdienu cilvēks ar savām ambīcijām iepriekš aprakstītajā laikmetā spētu izdzīvot bez naudas. Ja cilvēks pastāvīgi netiektos pēc kaut kā vairāk, tajā skaitā – naudas, visticamāk, mēs vēl aizvien dzīvotu akmens laikmetā.

Laika gaitā cilvēces ikdienā ieviesās barters, kas bija lietu apmaiņa, piemēram, viens deva vilnu, otrs apmaiņā pret vilnu deva pienu u.tml. Bartera sistēma nedarbojās visai ilgi, jo cilvēki sāka pamanīt, ka ne vienmēr to piedāvājums tika pienācīgi novērtēts vai gluži otrādi bija pārāk vērtīgs, lai apmaiņā par to saņemtu, piemēram, tikai akmens āmuru. Piedāvājumu novērtēšana un savstarpējā pielīdzināšana sāka sagādāt grūtības un laika gaitā cilvēki nonāca pie idejas radīt līdzekli, kas būtu pielāgojams dažādām situācijām, bet tajā pašā laikā ar konkrētu, variējamu vērtību,proti, naudu.

Mūsdienās, šķiet, it viss tiek novērtēts konkrētā naudas izteiksmē – gan preces, gan pakalpojumi. Protams, arī mūsdienās, līdzīgi kā bartera laikos, vēl aizvien ir preces vai pakalpojumi, kuru vērtību ir sarežģīti izteikt naudas izteiksmē. Tie ir produkti, kuriem piemīt tā saucamā pievienotā vērtība, proti, cilvēks, maksājot par produktu, sedz ne tikai tā reālo vērtību jeb pašizmaksu, bet arī ieguldīto, it īpaši cilvēka, darbu, rūpību, laiku, talantu, sirsnību un emocijām, kas nav izsakāmas naudas izteiksmē. Tādi produkti mūsdienās tiek vērtēti ļoti augstu, jo veic ne tikai primārās produkta funkcijas, bet arī sekundārās funkcijas, kas tad arī tās netaustāmās emocijas un enerģija.

Tā kā, kā jau pieminēts, mūsdienās viss tiek izteikts naudas vērtībā, turklāt, ne tikai tiek izteikts, bet arī tiek pieprasīts samaksāt par to, ir ļoti sarežģīti bez tās izdzīvot. Ne velti saka, ka mūsdienās teju nekas nav iegūstams par brīvu – “tikai pelei siers slazdā ir par brīvu”, kā saka. Daži pat ironiski smej, ka drīz būs jāmaksā arī par gaisu, kas, šķiet, mūsdienās ir vēl vienīgais, par ko nav jāmaksā.

Mūsdienās, dzīvojot civilizētā sabiedrībā, naudas neesamība faktiski nozīmē nāvi vai vismaz iznīcību, bet kurš gan nevēlas pilnvērtīgi un pilnasinīgi dzīvot? Tieši tādēļ cilvēki tik ļoti tiecas pēc naudas, jo nauda ir dzīve.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here