Šis ir gluži tāds pats jautājums, kā, piemēram, kādēļ daži no mums prot dziedāt, bet citi neprot, vai, kādēļ daži no mums māk gatavot ēst, bet citi nemāk? Vienā gadījumā šī prasme ir gluži vienkārši iedzimta, bet otrā gadījumā – iemācīta un izkopta. Runājot par rīkošanos ar naudu, tā, visticamāk, būs spēja, kas ir jāiemācās un dzīves laikā jāizkopj, kaut gan, kas zina, varbūt šī spēja arī ir iedzimta? Jo ir taču cilvēki, kuriem ir tā saucamā eksaktā domāšana, proti, skaitliskā domāšana, bet citiem domāšana ir vairāk lingvistiska, proti, vārdiskā, valodiskā domāšana. Cilvēki, kuru domāšana ir vairāk eksakta, visticamāk, labāk pratīs arī rīkoties ar naudu, jo, kā zināms, naudas vērtība tiek izteikta ciparos, kā arī tās daudzums tiek izteikts skaitliskā izteiksmē. Turpretī cilvēki, kuri “nedraudzējas” ar cipariem, iespējams, būs neprasmīgāki arī rīcībā ar naudu. Viss iepriekš minētais, protams, ir tikai teorētisks, tāpēc palūkosim, kā šī prasme un neprasme rīkoties ar naudu izpaužas realitātē.

Ja runājam par rīcību ar naudu, noteikti ir jāskatās plašāk. Rīcība ar naudu neaprobežojas tikai un vienīgi ar naudas saskaitīšanu un atņemšanu – tā ir “plika” matemātika. Rīcībspēju ar naudu ietekmē arī tādi faktori kā, piemēram, audzināšana ģimenē jau kopš mazotnes, kā arī tālākās dzīves apstākļi, kas var cilvēku piespiest sākt prast rīkoties ar naudu vai gluži pretēji, sākt rīkoties ar to bezatbildīgi, neprātīgi un izšķērdīgi. Ja ģimenē kopš bērna dienām bērnam ir iemācīts ar naudu rīkoties taupīgi, atbildīgi un pārdomāti, tad šis cilvēks, arī kļūstot pieaudzis, visticamāk ar naudu rīkosies tāpat. Savukārt, ja ģimenē cilvēka bērnu dienās pret naudu ir valdījusi vieglprātīga, izšķērdīga un bezatbildīga attieksme, šis cilvēks visticamāk kļūs par tādu pašu naudas notrallinātāju.

Protams, abas šīs teorijas dzīvē var realizēties arī pilnīgi pretēji, ja cilvēks, nonākot konkrētos dzīves apstākļos, būs spiests mainīt savu attieksmi pret naudu. Piemēram, cilvēkam bērnībā, dzīvojot ļoti iztikušā, pat bagātā ģimenē, kurā nekad netrūkst naudas un līdz ar to arī tā netiek novērtēta, nauda var šķist pašsaprotama un bezvērtīga lieta, kas tiek izmantota visu savu vēlmju un vajadzību apmierināšanai, līdz tas dzīvē nesaskaras ar pēkšņu naudas trūkumu. Piemēram, ir bankrotējis ģimenes uzņēmums vai cilvēks tiek atbrīvots no ļoti labi atalgota darba. Šāda veida situācija noteikti liks cilvēkam pārdomāt naudas vērtību un sākt ar to rīkoties apdomīgāk. Pretējā gadījumā var gadīties, piemēram, tā, ka cilvēks bērnībā ir dzīvojis absolūtā naudas trūkumā un varbūt pat badā, bet, nonākot konkrētos dzīves apstākļos un sākot strādāt labi atalgotu darbu, kā saka, “noraujas no ķēdes” un ar iegūto naudu neprātīgi steidz apmierināt visas savas iepriekš neapmierinātās vēlmes un vajadzības.

Runājot par prasmi rīkoties ar naudu, noteikti jāpiemin arī kredīti. Kā zināms, arī kredīts ir nauda, bet tā ir sveša nauda, kuru iespējams iegūt šeit un tagad, kamēr savas nav, lai apmierinātu savas tagadnes vēlmes un vajadzības. Varētu domāt, ka ar svešām lietām cilvēkam būtu jārīkojas atbildīgi un pārdomāti, taču ļoti bieži ir pretēji, jo cilvēks pārvērtē savas spējas atbildīgi naudu aizņemties un atbildīgi arī to atgriezt. Protams, pārsvarā šajā jautājumā ir pozitīvi piemēri, kad nauda tiek aizņemta un laicīgi un pilnīgi arī atmaksāta. Redziet, naudas un kredīta atšķirība slēpjas apstāklī, ka pirms, piemēram, algas izmaksas mums priekšnieks nejautā, vai tā tiešām ir mums vajadzīga un vai mēs to ieguldīsim atbildīgi, bet pirms kredīta piešķiršanas šie ir jautājumi, uz kuriem katram kredītņēmējam būtu pašam sev godīgi un vaļsirdīgi jāatbild, jo kredīts, atšķirībā no algas, uzliek saistības ar citām personām, un šādās situācijās būtu jāsaglabā gods, cieņa un atbildība, pretimnākšanu (kredīta piešķiršanu) atmaksājot ar tik pat laipnu attieksmi (kredīta atmaksāšanu).

Kā redzams, situācijas var būt daudz un dažādas, un to, kā katrs no mums spēj rīkoties ar naudu, ietekmē daudz un dažādi faktori, jo gan pats cilvēks ir neizdibināms, gan dzīves situācijas, ar kurām cilvēkam nākas saskarties, ir bezgalīgi daudz – dzīve ir tik sarežģīta, un tieši tas to padara tik ļoti interesantu un aizraujošu.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here