Daudzi cilvēki bieži savās bankās izveido krājkontus, kuros tie uzglabā kādu noteiktu summu, kuru tie varēs izmantot neparedzētos gadījumos, vienalga, vai tas būtu slimnīcas rēķina apmaksai vai automašīnas remontam. Taču pašreiz ļoti daudzi finanšu eksperti un zinātāji patiesībā iesaka nepūlēties ar šādiem iekrājumiem, un labāk vienkārši šādās situācijās aizņemties kredītu, jo šādā gadījumā tu vari iekrāt vai nu citām nepieciešamībām, vai piemēram, investēt daļu no šiem iekrājumiem, lai no tiem iegūtu kaut kādu peļņu. Taču, manuprāt, šāda kredīta izmantošana kā neparedzēto gadījumu fons nemaz nav gudra ideja, jo, lai gan šāda stratēģija lieliski strādā tad, kad valsts, kurā tu dzīvo, ekonomika ir ļoti labā stāvoklī, līdz ko šī ekonomiskā situācija pasliktinās tā šī stratēģija kļūst par vienu no sliktākajām idejām tavām finansēm. Un tā kā mūsdienās lielas daļas pasaules valstu ekonomiskā situācija nepārtraukti ir nestabila, tad es iesaku tomēr labāk ietaupīt nekā aizņemties kredītu, pat, ja tas ir uz īsu laiku.

Jā, protams, iekrājumu investēšana akcijās, dividendēs vai, piemēram, nekustamajā īpašumā šķiet visai gudrs lēmums, jo šādi tev bus iespējams nākotnē iegūt vislielāko peļņu no savas iekrātās naudas. Un tad, gadījumā ja tev rodas kādi neparedzētie izdevumi, tu vari vienkārši tos apmaksāt, piemēram, ar kredītkarti vai kredīta palīdzību, jo šie ieguldījumi ar laiku tev ļaus apmaksāt šos kredītus vai kredītkartes overdraftu vai arī tu vienkārši vari, piemēram, pārdod daļu no ieguldījumiem, un uzreiz iegūt papildus līdzekļus. Taču, lai gan iepriekš šī stratēģija darbojās perfekti, mūsdienās, ekonomiskā, kurā mēs dzīvojam pašreiz, šāda stratēģija var nožēlojami izgāzties, un tu ar šādiem gājieniem vari vai nu palikt, tā teikt, pa nullēm, vai arī pat ieslīgt parādos, jo tagad kreditori un bankas vairs nepiedāvā overdraftus un kredītus ikvienam, kuri tos vēlas.

Jau tagad liela daļa banku ir samazinājuši klientu kredītkaršu limitus, kā rezultātā klienti vairs nevar momentā aizņemties lielas overdrafta summas. Tajā pašā laikā arī kredītu izsniedzēji, vienalga vai tie būtu bankas vai interneta kreditori, arī arvien rūpīgāk un uzmanīgāk seko līdzi tam, kuram tie patiešām piešķir kredītu, kas nozīmē, ka ikviens var palikt bez finansiālās palīdzības pat gadījumos, kad tiem tā ir visvairāk nepieciešama. Un šādi gājieni ir tikai sākums, jo, jo nestabilāka ir ekonomika, jo vairāk bankas un citi kreditori meklē veidus, kā palielināt savu peļņu un samazināt iespēju, ka tie zaudē naudu. Nākotnē ir iespējams, ka bankas vai nebanku kreditori atsakās piešķirt kredītus pat tiem, kuriem kredītvēsturē ir kaut vai divu dienu kredīta atmaksas termiņa kavējums, lai vēl vairāk nodrošinātu to, ka tie atpakaļ patiešām arī saņems savu naudu, kas nozīmē, ka nākotne mums var būt arvien grūtāk saņemt kredītu.

Bet, ja mums ir izveidoti iekrājumi, pat, ja tie nav visai lieli, tie tik un tā var būt izeja sliktai finanšu situācijai vai neparedzētām izmaksām, jo iekrājumi jau ir tavi, tie ir tava nauda, un tu tos vari izmantot jebkurā situācijā, kas nozīmē, ka tev nav jāpiesakās kredītam vai jāizmanto kredītkartes overdrafts, par kuriem tu neesi drošs, ka tu tos iegūsi, bet tu vienkārši vari iztērēt savus iekrājumus, un pēc tam, kad tava situācija atkal nostabilizējas, tu vari atkal pa jaunam veidot savus iekrājumus. Kā arī, ja tavi iekrājumi ir naudas formātā kādā krājkontā, tas nodrošina ātru pieeju tiem jebkurā brīdī, jo mēs nekad nevaram zināt, kad dzīvē mums radīsies situācija, kad ir nepieciešamas papildu finanses.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here