Publiskais jeb sabiedriskais transports ir pārvietošanās iespēja tiem cilvēkiem, kuriem nav savas privātās mašīnas, taksometrs ir pārāk dārga izprieca, kā arī, lai nokļūtu ar kājām līdz nepieciešamajai vietai, ir pārāk tāls ceļš veicams. Lai gan tas ir reāls un labs variants tiem cilvēkiem, kuriem nav citu variantu, kā nokļūt līdz darbam, skolai vai kādai citai iestādei, tomēr sabiedriskā transporta izmantošanai ir arī vairāki trūkumi.

Viens no lielākajiem publiskā transporta, tieši autobusu, trolejbusu un tramvaju trūkumiem, pārvietojoties vienas pilsētas robežās, ir biļetes. Protams, ikvienam ir jāmaksā par sabiedriskā transporta izmantošanu, tomēr šajos pārvietošanās līdzekļos ir vienlīdz lielas izmaksas neatkarīgi no tā, vai cilvēks brauc tikai divas pieturas vai arī no viena maršruta galapunkta līdz otram. Turklāt izdevumi par sabiedriskā transporta biļetēm ir lieli. Tomēr attiecībā uz citiem sabiedriskajiem transporta līdzekļiem, piemēram, vilcienu, kā arī starppilsētu autobusiem, cenas tiek aprēķinātas, balstoties uz to, cik tālu pasažieris vēlas aizbraukt.

Izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, jārēķinās, ka ceļā pavadītais laiks var būt daudz ilgāks nekā braucot ar privāto automašīnu vai taksometru. Atšķirībā no privātā transporta līdzekļa, braucot, piemēram, ar autobusu tas apstāsies visās pieturās, kas ir paredzētas tā maršrutā. Līdz ar to katra apstāšanās reize, pasažieru izlaišana un uzņemšana, kā arī pēc tam iekļaušanās satiksmē prasa diezgan daudz laiku, īpaši ja vēl ir sastrēgumu stundas.

Konkrētie maršruti ir vēl viens trūkums, kas piemīt publiskajiem pārvietošanās līdzekļiem. Katram transportlīdzeklim ir izstrādāts konkrēts ceļš, pa kuru tas pārvietojas, kā arī tas apstājas tikai tajās vietās, kur ir paredzētas konkrētā transportlīdzekļa pieturas. Līdz ar to pasažieriem ir jārēķinās, ka noteikti būs jāmēro vēl arī kāds ceļa posms ar kājām, jo ne tramvaju, ne autobusu, ne trolejbusu šoferiem nav jāpieved katrs cilvēks pie darba vietas durvīm.

Viens no lielākajiem mīnusiem, kas saistās ar sabiedriskā transporta izmantošanu, ir milzīgie cilvēku pūļi, kas mēdz būt, īpaši pirms darba laika sākuma un pēc tā beigām. Šādos gadījumos tikai retajam paveicas ar sēdvietu – visiem pārējiem ir jāstāv kājās un jāspiežas kā siļķēm mucā. Līdz ar to neizpaliek ne kāpšana uz svešinieku kājām, ne iebakstīšana ar elkoni, tāpat bieži vien kāds tiek traumēts ar milzīgām somām, jo nav iespējams pat pagriezties, lai kādam nepieskartos. Zinot latviešu mentalitāti un nepieciešamību pēc personīgās telpas, sabiedriskais transports ir īsts pārbaudījums. Turklāt saspiestība var būt pat mazākais no trūkumiem, ar ko saskaras sabiedriskā transporta pasažieri. Publisko transportu ir iespējams izmantot ikvienam – tas nozīmē, ka brauc gan tantes no laukiem, kurām drēbes piesūkušās ar kūts aromātiem, gan jaunieši, kas vēl pieturā izdzēruši pēdējo šņabja malku, tāpat ir pārlieku sasmaržojušās dāmas un citi indivīdi. Īpaši karstās vasaras dienās, gan aromātu mistrojums, gan bezgaiss ne vienu vien cilvēku var novest līdz ģībonim.

Publiskajā transportā arī nav iespējas uz nekādu privātumu – ikviens var pār plecu izlasīt gan telefonā rakstītās īsziņas, gan datorā ievadītos dokumentus, tāpat visi var dzirdēt gan telefona sarunas, gan divu paziņu dialogu. Visi trokšņi un runāšana traucē tiem pasažieriem, kas mēģina lasīt grāmatu vai avīzi, tāpat arī tiem, kas tikai cenšas sākt atpūsties pēc garas un nogurdinošas dienas. Bieži vien sabiedriskais transports var būt īsts pārbaudījums nogurdinātiem un neapmierinātiem cilvēkiem – ik nieks var izraisīt dusmu un lamu plūdus, kā rezultātā cieš visi publiskā transporta pasažieri.

Taču blakus šiem nepatīkamajiem trūkumiem, sabiedriskais transports var apdraudēt arī cilvēka drošību un pat dzīvību. Bieži vien tieši publiskajos transporta līdzekļos uzdarbojās kabatzagļi, kuri izmanto lielo cilvēku saspiestību un neuzmanību pret savām mantām. Īpaši tas attiecas uz tūristiem, kuriem uz mugurām ir lielas somas, kurās profesionāli zagļi ātri vien var atrast gan makus, gan pases, gan citas vērtīgas lietas. Tāpēc svarīgi sabiedriskajos transportos vienmēr pieskatīt savas mantas, aizvilkt gan somu, gan kabatu rāvējslēdzējus, ja tur glabājas svarīgas lietas. Publiskajos transporta līdzekļos, īpaši vilcienos un metro pastāv arī nāves briesmu draudi. Ikvienā sabiedrībā ir kāds psihiski nelīdzsvarots, slims un uzmanību alkstošs cilvēks, kas var transportlīdzeklī ievietot sprāgstvielas, uzbrukt pasažieriem ar ieroci vai arī darīt ko citu dzīvību apdraudošu.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here