Taupīgums ir laba rakstura īpašība, ja vien tas nepāraug skopumā vai pārmērīgi lielā taupīšanā. Kādēļ tā, noskaidrosim turpinājumā. Ja runājam par taupīgumu, visbiežāk tas tiek attiecināts tieši uz naudu, proti, finansiālo līdzekļu taupīšanu. Kāpēc vispār cilvēki taupa naudu? Pirmkārt, tā tie ir mācīti jau kopš mazotnes, kad varbūt ģimenes un vecāku finansiālā situācija bija bēdīga, un naudu nācās taupīt, nevis bezatbildīgi un nepārdomāti tērēt, kur pagadās. Otrkārt, šie cilvēki iespējams krāj naudu kādam lielākam, nopietnākam mērķim, tādēļ taupa naudu, netērējot to mazsvarīgiem mērķiem, lai pēc iespējas ātrāk sakrātu vēlamajam mērķim nepieciešamo naudu. Treškārt, cilvēks pat var būt neaudzis un nedzīvojis trūcīgos apstākļos, kā arī tam nav nekādu nākotnes mērķu, kuriem būtu jākrāj nauda, bet šā vai tā būt taupīgs, jo, kā zināms, mēs katrs esam citāds, un daudzas no mūsu rakstura īpašībām ir gluži vienkārši neizskaidrojamas.

Atgriežoties pie sākotnējās tēmas, runāsim par situāciju, kad naudas taupīšana pāraug pārmērīgā naudas taupīšanā, sīkstulībā un skopumā. Protams, nevienam nav noslēpums, ka skopums, kas vērsts pret citiem cilvēkiem, ir vērtējams kā slikta rakstura īpašība, bet skopums, kas ir vērsts pret sevi, arī nav ar neko labāks. Kādēļ gan mēs strādājam un pelnām naudu, ja to nekur neieguldām? Ja sevis nopelnīto naudu ir žēl tērēt pat sev, savu vēlmju un vajadzību apmierināšanai, tad par citiem naudas novirzīšanas mērķiem pat nerunāsim. Ja ir vēlme naudu tikai krāt, bet to netērēt, varbūt labāk neiespringt un nestrādāt vispār? Jo kāda gan ir starpība starp naudas neesamību un milzīgu naudas summu, kas netiek tērēta? Starpības nav nekādas, jo abos gadījumos cilvēka vēlmes un vajadzības netiek apmierinātas.

Iespējams, iepriekš minētais piemērs ir pārāk nereāls, jo, skaidrs, ka pat pats taupīgākais cilvēks naudu savām pamatvajadzībām, piemēram, ēšanai, higiēnai un drošībai atvēlēs. Bet kā ar pārējām vajadzībām, kas stāv pāri cilvēka pamatvajadzībām, un vēlmēm, kuru piepildīšana cilvēku apmierina un dara laimīgu? Vai tad būt laimīgam nav dzīves jēga? Pārmērīgas naudas krāšanas gadījumā aina varētu izskatīties tā, ka uz milzīga naudas maisa sēž nelaimīgs cilvēks. Naudai ir jēga tikai tādā gadījumā, kad tā tiek pielietota, jo, kā zināms, nauda ir sava veida enerģija, kas piešķir cilvēkam lielāku vai mazāku rīcībspēju, bet, ja tā netiek pielietota, tai nav jēgas un enerģijas. Tas, kam nav enerģijas, ir miris, tāpat kā cilvēks, kuram nav naudas vai kurš to nepielieto. Nevienam nav noslēpums, ka pasaulē valda enerģijas nezūdamības likums, tāpēc iegūto naudu jeb enerģiju nepieciešams kaut kur ieguldīt.

Atkāpjoties no ezotēriskā skatījuma, parunāsim par racionālākiem jautājumiem, kas attiecas uz pārmērīgu naudas taupīšanu. Iedomājieties, ka jums ir milzīgi skaidras naudas krājumi mājās, kurus nelaimīgā kārtā vienā skaistā dienā jums nozog garnadži. Jums vairs nav nekā. Citādi būtu bijis, ja šo milzīgo naudu jūs būtu ieguldījuši, piemēram, nekustamajā īpašumā, izglītībā, ceļošanā u.tml. To gan jums neviens nevarētu vienā dienā nozagt. Tāpat ir ar neskaidras naudas krāšanu bankas kontā. Ja notiktu jūsu bankas krahs, atgūt jūs varētu tikai to naudas summu, kas nav lielāka par 100 000 eiro – pārējā nauda aizietu zudībā un jūs atkal paliktu bez nekā.

Kā redzat, nauda ir ļoti trausla un nepastāvīga parādība, kura, nekur neieguldīta, te ir, te nav. Tieši tādēļ ir tik ļoti būtiski to kaut kur nebūt ieguldīt – ieguldiet to tveramās un netveramās lietās, lai nauda no enerģijas pārtaptu par matēriju un lai tā nebūtu vairs tik nestabila, nepastāvīga un gaistoša.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here