Mūsdienu situācijā bieži vien cilvēkiem ir nepieciešams naudas aizdevums no bankas vai privātā kreditora. Pieejami ir vairāki kredītu veidi, sākot no ātrajiem kredītiem un beidzot ar ilgtermiņa hipotekārajiem kredītiem, kur kredītsaistības ar aizdevēju ir vairāki gadi. Ja, pieprasot īstermiņa kredītus, kredīta devējs parasti pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, ienākumu regularitāti un kredītvēsturi, tad, vēloties saņemt lielāku kredītu, piemēram, studiju kredītu vai kādu citu ilgtermiņa naudas aizdevumu, bieži vien kredīta devējam ir nepieciešama arī ķīla vai galvotājs. Ķīlas jēdziens ir saprotams ar nekustamu vai kustamu īpašumu, kura vērtība ir pielīdzināma kredīta pamatsummai, taču galvotāja jēdziens lielākoties netiek izprast līdz galam.

Galvotājs ir trešā persona, kas tiek iesaistīta kredītsaistību darījumā. Ja kredīta ņēmējs vēlas saņemt liela apjoma naudas aizdevumu, bet kredīta devējam ir nepieciešams papildu nodrošinājums tam, ka kredīts tiešām tiks atmaksāts, kredīta devējam ir tiesības pieprasīt debitoram piesaistīt galvotāju. Galvotājam ir jāgalvo par kredīta ņēmēja maksātspēju. Lai šāds galvojums būtu likumīgs, tiek noslēgts līgums ar galvotāju, ka, ja kredīta ņēmējs kavēs kredīta atmaksu un kļūs par parādnieku, tad šādā gadījumā kredīta devējs vērsīsies pie galvotāja. Kad kredīta ņēmējs vairs nepilda savas kredītsaistības, tad šīs personas galvotājam ir jāturpina kredīta atmaksa. Turklāt galvotājam jāmaksā ne tikai kredīta pamatsumma, bet arī procentu maksājumi, kā arī soda naudas un citas saistītās izmaksas, ja tādas ir.

Bieži vien cilvēki piekrīt veikt galvotāja pienākumus īsti pat neapzinoties, ko tas īstenībā nozīmē. Tāpēc ir svarīgi vienmēr rūpīgi ar kredīta devēju un pašu kredīta ņēmēju izrunāt visas saistības, kas būs jāveic galvotājam, ja kredīta ņēmējs vairs nespēj veikt kredīta atmaksu. Iespējams ir noslēgt līgumu, kurā galvotājs nosaka, kādus konkrētu naudas summu viņš maksās, ja kredīta ņēmējs kļūs maksāt nespējīgs. Taču praksē šāda iespēja tiek realizēta aizvien mazāk, jo šādā gadījumā kredīta devējs tāpat nonāk zaudējumos.

Par galvotāju kredīta ņēmēji bieži vien piesaista kādu no ģimenes locekļiem, draugiem vai paziņām. Protams, šādu palīdzību vienmēr ir grūti lūgt, jo reāli kredīta ņēmējs lūdz cilvēkam pakalpojumu, kurā trešajai personai jeb galvotājam būs jāsedz kredīta ņēmēja kredītsaistības, ja viņš pats to vairs nespēs. Galvotājam no šādām saistībām nav nekāda labuma, drīzāk pastāv iespēja, ka kredītvēsturi var sabojāt ne tikai kredīta ņēmējs, bet arī viņa galvotājs. Pat ja galvojuma sākumā galvotājam ir regulāri un stabili ienākumi, laika gaitā var notikt kādas izmaiņas, kas ienākumu stāvokli var izmainīt uz negatīvo pusi. Ja pēkšņi kredīta ņēmējs arī kļūst maksāt nespējīgs, tad kredīta devējs iesaista galvotāju. Un, ja galvotājs arī nespēj segt kredītsaistības, tad arī viņš var nonākt parādnieku sarakstā. Nokļūšana parādnieku jeb kredītu reģistrā nozīmē, ka cilvēks uz vismaz 10 gadiem sabojā savu kredītvēsturi un līdz ar to ierobežo savas iespējas saņemt naudas aizdevumu. Protams, ne vienmēr kļūšana par galvotāju beidzas slikti. Labākajā gadījumā galvotājam nav kredīta ņēmēja kredītsaistību izpildes laikā jādara nekas. Beidzoties kredītsaistībām starp kredīta devēju un ņēmēju, beidzas arī galvotāja saistības ar šo naudas darījumu. Tomēr galvotājam vienmēr pirms līguma parakstīšanas ir rūpīgi jāapsver, vai viņš tiešām ir gatavs uzņemties šādas saistības, jo būtībā, ja kredīta ņēmējs kļūst maksāt nespējīgs, galvotājs kļūst par kredīta ņēmēju piespiedu kārtā.

Galvotājs bieži vien kredīta ņēmējam ir tuvs cilvēks, jo neviens svešinieks vai attāls paziņa visticamāk nekad nepiekritīs uzņemties šādas saistības. Līdz ar to galvotājam ir sava veida spiediens no kredīta ņēmēja puses, jo otrs cilvēks paļaujas, ka kredītu būs iespējams saņemt, ja vien galvotājs tam piekritīs. Taču svarīgi ir nejaukt finansiālās lietas ar draudzīgām attiecībām. Protams, ja nepieciešams aizdot mazas summas, tad ne vienmēr nepieciešams būs skopulim, tomēr galvotāji pārsvarā ir vajadzīgi tikai tad, ja kredītsaistības būs ilgstošas un kredīta pamatsumma – vairāki tūkstoši. Tāpēc cilvēkam, kurš lūgts kļūt par galvotāju, nevajadzētu balstīties uz cilvēka godaprātu kredīta atmaksā tikai tāpēc, ka viņš pazīst šo cilvēku jau no bērnības. Kļūšana par galvotāju ir jāuztver kā finanšu darījums – ja pastāv liels risks, ka galvotājam būs jāmaksā kāda cita parādsaistības, tad noteikti nevajag piekrist kļūt par galvotāju.

Lai cilvēks varētu kļūt par kāda galvotāju, banka vai privātais kreditors noteikti pārbaudīs potenciālā galvotāja kredītvēsturi un ienākumu apjomu un stabilitāti. Jo lielāku naudas aizdevumu vēlas saņemt kredīta ņēmējs, jo lielākiem ienākumiem ir jābūt ne tikai pašam kredīta ņēmējam, bet arī galvotājam.

Tāpat kā kredīta ņemšana, arī kļūšana par kāda cita galvotāju ir nopietns lēmums, kurš pirms atbildes sniegšanas vienmēr ir kārtīgi un vairākas reizes jāapdomā. Vieglprātīga attieksme pret galvotāja pienākumiem var sliktākajā gadījumā ne tikai sabojāt cilvēka kredītvēsturi, bet arī novest maksāt nespējā.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here