Bieži vien, lai iegādātos kādu lielāku preci, piemēram, sadzīves tehniku vai arī, lai uzlabotu savas dzīves apstākļus, piemēram, iegādājoties mājokli vai arī veicot tam remontu, cilvēkam ir nepieciešami diezgan lieli finansiālie izdevumi. Ne vienmēr šāda summa uzreiz ir pieejama un, lai tādu iekrātu, ir vajadzīgs diezgan ilgs laika periods. Šādos gadījumus cilvēkiem ir iespēja ņemt kredītu, kas atbilst viņa vajadzībām, tomēr atšķirībā no ātrajiem kredītiem, lai banka vai privātās kredītiestādes šādu finansējumu piešķirtu, ir nepieciešams pārbaudīt cilvēka kredītvēsturi. Ja persona jau iepriekš ir izmantojusi vairākus šāda veida pakalpojumus un pie dažādiem aizdevējiem, nereti ir grūti visu informāciju ātri apkopot. Tāpēc, lai atvieglotu kredītvēstures informācijas ieguvi, tiek izveidots kredītbirojs.

Kredītbirojs ir kā vienots reģistrs vai datubāze, kurā ir savākta, uzglabāta un apstrādāta informācija par fiziskās personas, kā arī uzņēmumu iespējām pildīt kredītsaistības. Tomēr galvenais kredītbiroja uzdevums ir vienkopus apkopot informāciju par iepriekšējām kredītsaistībām, kā arī to izpildi un parādiem. Turklāt tajā iekļauta informācija arī par īres maksu vai komunālo maksājumu kavējumiem. Informāciju par fizisko personu un mazāka līmeņa uzņēmumu kredītvēsturi iespējams saņemt kredītbiroja dalībniekiem – personām, kas ar kredītbiroju ir noslēgušas līgumu par šāda veida informācijas saņemšanu. Līdz ar to kredītbiroja dalībnieks, saņemot potenciālā klienta apkopoto kredītvēsturi, varēs ātrāk izvērtēt cilvēka maksātspēju, kā arī novērtēt risku, kas var rasties, ja kredīta ņēmējs vairs nespēj atmaksāt aizņēmuma summu.

Kredītbirojam ir arī liela loma ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Pareizi izveidots, kredītbirojs var atrisināt dažādas ekonomiskās problēmas. Tas darbojas kā kreditēšanas tirgus regulētājs. Ļauj kredītbiroja dalībniekiem (lielākoties tie ir uzņēmumi), novērtēt risku, šādā veidā palīdzot izvairīties no zaudējumiem. Līdz ar to nauda, kas tiek izmantota, lai nomaksātu debitoru parādus, tiks izmantota dažādām investīcijām, kas ļaus attīstīties ne tikai pašiem uzņēmumiem, bet arī valsts ekonomiskajam stāvoklim.

Kredītbirojs nodrošina labumu visām pusēm – ne tikai uzņēmumiem un kredīta devējiem, bet arī kredīta ņēmējiem. Tā kā galvenā uzmanība tiek pievērsta kredītvēsturei, tad, lai fiziskās personas un uzņēmumi, kuri gatavojas uzņemties kredītsaistības, būtu motivēti regulāri veikt maksājumus par kredītu, kredīta devēji var izteikt labākus piedāvājumus. Respektīvi, jo zemāks būs potenciālā klienta kredītrisks, jo izdevīgākus nosacījumus ir iespējams saņemt. Šādi kredīta ņēmējiem tiek dota lielāka motivācija uzturēt pozitīvu savu kredītvēsturi. Kredītbiroja mehānisms nodrošina mazākus zaudējumus uzņēmumiem un fiziskajām personām. Tā kā kredītbirojs sniedz objektīvu novērtējumu par cilvēka maksātspēju, tiks samazināts to cilvēku skaits, kuriem kredīta atmaksa var sagādāt problēmas un līdz ar to radīt zaudējumus uzņēmumiem.

Par kredītbirojā apkopoto datu drošību gādā Kredītbiroju likums un Fizisko personu datu aizsardzības likumi. Lai uzņēmums varētu saņemt fiziskās personas datus par viņa kredītvēsturi, kredītbirojam ir šī persona par to jāinformē. Šādā veidā cilvēks noteikti uzzinās, kurš ir pieprasījis informāciju par viņa kredīta saistību vēsturi. Turklāt fiziskā persona arī pati varēs kontrolēt, vai kredītbiroja sniegtā informācija ir pareiza un nav novecojusi. Ja kaut kas neatbilst patiesībai, tad, vēršoties kredītbirojā, iespējams šo kļūdu labot.

Kredītbiroja dalībniekam, vēloties saņemt informāciju par kādas fiziskās personas kredītvēsturi, obligāti arī jānorāda, kādam mērķim šī informācija tiks izmantota. Kredītbirojs informāciju par cilvēka vai mazāka līmeņa uzņēmuma kredītvēsturi var izsniegt tikai, lai sniegtu iespēju novērtēt attiecīgā cilvēka vai uzņēmuma kredītspējas. Citiem mērķiem šāda informācija izsniegta netiek. Sadarbībā ar kredītbiroju tā dalībniekam pret sniegto informāciju noteikti jāveic arī atskaites no savas puses. Respektīvi, abas puses veic savstarpēju datu apmaiņu.
Ja kredītbiroja darbība nav veiksmīga, tad pastāv arī vairāki riski.

  • Pirmkārt, viens no riskiem ir datu drošība.
  • Otrkārt, kredītbiroja darbība var pārmērīgi ierobežot kā patērētāju tiesības, tā arī valsts intereses.
  • Treškārt, vislielāko risku rada tieši interešu konflikta iespējamība. Interešu konflikts var radīt draudus tirgū, jo tas ietekmē visas iesaistītās puses.

Tomēr veiksmīga kredītbiroja darbība var vairākos aspektos uzlabot ekonomisko situāciju.

  • Pirmkārt, samazinās kredītresursu cenas. Cenu kritumu ietekmē tas, ka kredītspēju novērtēšana ir efektīvā un lētāka. Līdz ar to arī palielinās konkurence kreditēšanas tirgū – tiek piedāvāti izdevīgāki un lētāki pakalpojumi.
  • Otrkārt, kredītbiroja darbība samazina arī pašu aizņemšanos kā tādu. Tā kā objektīvi tiek izvērtēta maksātspēja, tad kredītus iespējams ņemt tikai tiem, kas tos spēj arī atmaksāt. Fiziskās personas vai mazie uzņēmumi, kuriem ir augsts kredītrisks, visticamāk saņems kredīta izsniedzēju aizdevuma atteikumu.
  • Treškārt, kredīta atmaksātāji tiek disciplinēti.
  • Ceturtkārt, ar kredītbiroja palīdzību ir iespējams atklāt krāpšanos finanšu sfērā, piemēram, nav iespējams veikt aizņēmumu uz cita cilvēka vārda, kā arī tiek ierobežotas nodokļu nemaksātāju iespējas.
  • Piektkārt, tiek veicināts eksports.
  • Sestkārt, tā kā šāda veida informāciju var pieprasīt valsts iestāžu darbinieki, kas izskata pabalstu un sociālo nodrošinājumu piešķiršanas nepieciešamību, tad tiek samazināta iespēja, ka sociālais budžets tiek nepamatoti sadalīts un nauda tiek piešķirta cilvēkiem, kuriem tā nav šādā gadījumā nepieciešama.
DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsSohoCredit Atsauksmes
Nākamais rakstsKredītu reģistrs

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here