Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts un apstiprināts parādnieka stāvoklis, kurā tas vairs nespēj nokārtot savas parādu saistības. Tas ir veids, kā izkļūt no uzkrātajiem parādiem, un pēc tam turpināt dzīvot bez parādsaistībām. Maksātnespēju var iesniegt jebkurš – gan uzņēmums, gan arī fiziska persona, kā arī kreditors vai administrators, kurš atbildīgs par parādnieku. Maksātnespējas process ir tiesisks pasākumu kopums, kas paredzēts, lai tiktu atjaunota personas vai uzņēmuma maksātspēja, kā arī apmierinātas kreditora intereses.

Maksātnespējas gadījumā tiek realizēti divi pasākumi, lai atjaunotu maksātspēju – pirmais posms ir bankrota procedūra, kuras laikā tiek pārdota visa personai piederošā manta, bet otrais – saistību dzēšanas procedūra, kuras laikā (lielākoties tie ir 3,5 gadi) maksātnespējas subjekts pēc administratora noteikumiem un savām iespējām atmaksā savas kredītsaistības.

Fiziskas personas maksātnespējas pieteikumu var iesniegt jebkura persona, kura pēdējā pusgada laikā ir bijusi valsts nodokļu maksātāja un kurai ir finansiālas problēmas. Šāda maksātnespējas prasība var tikt neapstiprināta gadījumos, ja piešķirtie kredīta līdzekļi (vairāk kā 30%) ir izmantoti citam mērķim, nevis tam, kā dēļ ir ņemts aizdevums. Maksātnespējas process nav pieejams arī, ja fiziskajai personai ir uzsākts kriminālprocess par nodokļu nemaksāšanu. Ja persona reiz ir izmantojusi maksātnespējas procedūru, ir dzēsusi visus parādus, taču atkal vēlas iesniegt maksātnespējas pieteikumu, – to nav iespējams darīt, ja nav pagājuši vismaz 10 gadi. Maksātnespējas procedūru nav iespējams uzsākt, ja fiziskā persona vēl veic ikmēneša maksājumus, taču tikai nojauš, ka drīzumā vairs šos maksājumus nespēs veikt. Ir jābūt apliecinājumam, ka pieteikuma iesniegšanas laikā personai jau ir parāda atmaksas saistības, kā arī bankas vai privātā kreditora brīdinājuma vēstulei, ka līgums ir ticis lauzts.

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, ir nepieciešams veikt obligātās izmaksas – valsts nodevu, kā arī vienreizējo atlīdzību maksātnespējas administratoram. Administrators ir fiziska persona, kuru iecēlusi tiesa un kas ir atbildīga par parādnieku. Administratora pienākumi ir nodrošināt, lai maksātnespējas procesa laikā tiktu ievēroti visi likumi, tas būtu produktīvs un efektīvs; administrators procesa laikā pārvalda parādnieka mantu. Vēl jārēķinās ar izmaksām par jurista pakalpojumiem, kas sagatavo attiecīgos dokumentus, lai procedūra tiktu uzsākta. Pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas ir jāsaņem arī izziņas par fiziskās personas mantisko stāvokli.

No brīža, kad tiek tiesiski tiek atzīts personas maksātnespējas pieprasījums, fiziskā persona tiek aizsargāta no tiesvedības un tiesu izpildes lietām. Šajā laikā persona nevar veikt darījumus, kas ir lielāki par vienu minimālo mēnešalgu, ja vien administrators nav sniedzis šāda veida atļauju. No maksātnespējas procedūras uzsākšanas laika administrators ir atbildīgs par fiziskās personas mantisko stāvokli; tiek atvērts arī konts uz parādnieka vārda, kurā tiek ieskaitīti visi privātpersonas finansiālie līdzekļi. Līdz ar maksātnespējas sākšanos, tiek uzsākts pirmais posms – bankrota procedūra. Likums nosaka, ka šis posms ilgst līdz 6 mēnešiem, taču nepieciešamības gadījumā to ir iespējams arī pagarināt. Šajā laikā administrators pārdod, izsola visu parādnieka mantu un iegūtos līdzekļus izmanto kreditoru prasību apmierināšanai. Tiek pārtraukts arī aizdevuma procentu, līgumsoda, kavējuma naudas pieaugums.

Kad pirmais posms ir beidzies, sākas otrais posms jeb parādsaistību dzēšanas procedūra. Tiek izstrādāts dzēšanas plāns, kurā tiek norādīts, kā tiks nomaksāti atlikušie kreditoru pieprasījumi. Šajā laikā fiziskajai personai ir jāstrādā atalgots darbs, no kura viena trešā daļa katru mēnesi tiek novirzīta parādu dzēšanai. Atalgojumam jābūt vismaz minimālajai mēnešalgai, lai dzēšanas procedūra realizētos. Maksātnespējas procesa laikā fiziskajai personai nav nekādu ierobežojumu saistībā ar uzņēmējdarbību, jo visas darbības ir vērstas uz to, lai tiktu gūta pēc iespējas lielāka peļņa un cilvēks varētu atbrīvoties no kredītsaistībām, atjaunot savu maksātspēju. Tomēr jaunu uzņēmumu dibināšana šī procesa laikā netiek atbalstīta, jo pastāv risks, ka uzņēmējdarbības uzsākšana var novest vēl lielākos parādos. Taču pastāv arī risks, ka maksātnespējas subjekts procesa laikā nespēj atrast algotu darbu vai arī ir kļuvis darbnespējīgs. Šādā situācijā saskaņā ar tiesas lēmumu ir iespējams veikt atmaksas atvieglojumus. Parādu dzēšanas procedūras laikā, kas nepārsniedz viena gada termiņu, ir iespējams uz pusi samazināt parādu dzēšanas plāna maksājumus kreditoriem.

Ja fiziskā persona pasludina maksātnespēju, tad šajā situācijā cietējs ir arī kreditors. Valsts nosaka, ka pašiem kredīta izsniedzējiem ir jāseko līdzi kredītņēmēja finansiālajam stāvoklim. Iesniedzot maksātnespēju, kreditoriem pēc tam pašiem ir jāpaziņo parādnieka administratoram par parādiem, kas nav nokārtoti ar konkrēto banku vai privāto kreditoru. Ja sešu mēnešu laikā, kamēr norisinās bankrota procedūra, šāds paziņojums nav veikts, kreditors zaudē tiesības uz šādu prasību. Kreditori var arī kavēt maksātnespējas procesa uzsākšanu, ja rezultāts ir kredīta devējam neizdevīgs.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here