Hipotekārais kredīts ir viens no ilgtermiņa aizdevumu veidiem, ko izsniedz bankas vai privātie kreditori, lai kredīta ņēmējs varētu iegādāties, izremontēt vai arī uzbūvēt māju vai dzīvokli. Hipotēka ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja kredīta ņēmējs var dot arī ķīlu – nekustamo īpašumu, kas var būt arī tas pats, kā dēļ hipotēka ir vajadzīga. Hipotekārais kredīts, kā jau ilgtermiņa kredīts, tiek piešķirts uz vairākiem gadiem; tiek piemērota arī procentu likme, kuras lielumu ietekmē tādi faktori kā kredīta ņēmēja maksātspēja, kredītvēsture un arī saistība ar kredīta devēju. Ja debitors ņem hipotēku bankā, kuras klients ir jau ilgāku laiku, tad kredīta devējs var lojālam klientam piedāvāt izdevīgāku procentu likmi. Hipotekārā kredīta, kā arī citu aizdevuma veidu gadījumā ir svarīgi atcerēties – jo ilgāks ir kredīta atmaksas termiņš, jo zemāki ir ikmēneša maksājumi, taču garākas kredītsaistības nozīmē arī to, ka vairāk naudas tiks samaksāts kredīta procentos. Ja kredīta ņēmējs var atļauties maksāt katru mēnesi lielākus maksājumus, tad ievērojami mazāk tiks samaksāts par procentiem. Hipotekārā kredīta īpašniekam katru mēnesi ir jāveic maksājumi par daļu kredīta pamatsummas, kā arī procentiem. Tomēr šie nav vienīgie izdevumi, kas ir jāveic, ja cilvēks ir mājas vai dzīvokļa īpašnieks.

Viens no maksājumiem, bez kura nav iespējams iztikt, ir nodokļi. Arī par nekustamo īpašumu ir jāveic šādi izdevumi. Nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā pašvaldībai, kuras teritorijā konkrētais nekustamais īpašums atrodas. Ar šādu nodokli tiek apliktas ne tikai ēkas, bet arī ēku grupas un zeme.

Otrs maksājums, kas arī ir nepieciešams, ir apdrošināšana. Var notikt visādas nelaimes – ugunsgrēks, plūdi, vētra -, kas var radīt bojājumus nekustamajam īpašumam. Šobrīd ir iespējams apdrošināt pilnīgi jebko, pat matus, ja tie ir tik dārgi un svarīgi; nekustamā īpašuma apdrošināšana ir patiešām vajadzīga, turklāt tai ir vairāki veidi, no kuriem ir jāizvēlas tāds, kas atbilstīgāks. Piemēram, ja nekustamais īpašums atrodas seismiski neaktīvā zonā, tad nav īsti vajadzības apdrošināties pret zemestrīcēm vai vulkāniskajiem izvirdumiem. Nevajag aizmirst arī tāda veida drošību, kas ir ne tikai pret dabas spēkiem, – arī zagļi apdraud nekustamos īpašumu, tāpēc šāda veida apdrošināšana būtu jāveic.

Tas, ka ir iegūts nekustamais īpašums, pat ja tikko jauns un svaigi izremontēts, nemaina apstākli, ka jebkuram nekustamajam īpašumam ir vajadzīga arī apkope. Viss laika gaitā nolietojas, īpaši dzīvojamās telpas, kur cilvēki taču uzturas tik daudz laika. Mājas ir domātas dzīvošanai, tas nav muzejs, kur nekam nedrīkst pieskarties. Līdz ar to ir nepieciešami izdevumi nekustamā īpašuma apkopei. Ir svarīgi, ka budžetā ir atvēlēti arī līdzekļi tādiem izdevumiem, kas ir sākot no pavisam nelieliem darbiņiem (plaukta pielikšana pie sienas) līdz pat lielākiem izdevumiem, piemēram, caurs jumts. Finanses šādiem gadījumiem dos drošības sajūtu, kā arī neliks izmantot cita veida kredītus, kas tikai pievienosies ikmēneša izdevumu sarakstam.

Līdz ar nekustamo īpašumu – māju, tās kompleksu vai dzīvokli – jārēķinās, ka pie ikmēneša maksājumiem klāt nāks arī dažādi rēķini – par siltumu, elektrību, ūdeni, gāzi. Dažkārt pat neienāk prātā, cik daudz izdevumi kopā iznāk, kad tiek iegādāts nekustamais īpašums. Taču, ja īpašums tiek apdzīvots, tad nav iespējams izvairīties dažādiem komunālajiem maksājumiem, piemēram, elektrības. Mūsdienās bez tās ir praktiski nereāli izdzīvot, protams, var izmantot alternatīvu elektrības ieguves veidu, taču tas nemaina to, ka izdevumi būs jebkurā gadījumā.

Kā redzams, visi pārējie izdevumi, kas neizbēgami nāk roku rokā ar nekustamo īpašumu, būs jāveic. Turklāt sākumā, kamēr vēl tiek maksāta hipotēka, izdevumi mēnesī būs lielāki. Līdz ar to pirms nekustamā īpašuma iegādes ir svarīgi saprast, ar kādiem izdevumiem vēl būs jārēķinās; arī budžetam vajadzētu būt pietiekamā apmērā, lai nebūtu jāizmanto īstermiņa kredīti, lai varētu visus ikmēneša izdevumus apmaksāt.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here