Ķīnas juaņa ir Ķīnas Tautas Republikas oficiālās valūtas Renminbi pamata vērtība, tādēļ visbiežāk, īpaši runājot starptautiskā līmenī, par oficiālo Ķīnas valūtu dēvē tieši juaņu. Šī valūta ir oficiāls norēķini līdzeklis visā Ķīnas Tautas Republikas teritorijā, izņemot Honkongu un Makau, kur oficiālā valūta ir Honkongas dolārs.

Jau kādu laiku Ķīna un Ķīnas Tautas Banka, kura ir atbildīga par monetāro politiku Ķīnā, mēģina panākt, lai arī juaņu iekļautu starp oficiālajām rezervju valūtām, par kurām jau ir pasludinās ASV dolārs, Eiro un Japānas jēna, jo lai gan Ķīnas ekonomika ir otrā lielākā ekonomika pasaulē, uzreiz aiz Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnas juaņa vēl nav starp šīm rezervju valūtām, kas nozīmē, ka Ķīnas juaņa vēl nav pilnībā internacionāla un viegli pieejama apmaiņai visā pasaulē.

Tiek lēsts, ka Ķīnā naudu kā maksāšanas līdzekli sāka izmantot jau aptuveni 3000 gadus atpakaļ, kad monētu vietā tika izmantotas, piemēram, īpašas gliemežnīcas, jo tās bija pietiekami retas un vērtīgas, lai kalpotu kā valūta. Pirmās īstās naudas monētas Ķīnā parādījās ap 221. gadu pirms Kristus, kad Kvinu Dinastija apvienoja Ķīnu vienā kopējā valstī. Daudzus gadsimtus vēlāk ap 1380. gadu Ķīnā, kuru pārvaldīja Mingu Dinastijas Pirmais Imperators, Ķīnā blakus monētām jau kādu laiku cirkulēja arī papīra nauda, kuras banknotes tika veidotas no zīdkoka šķiedras, un uz šo banknošu vienas puses bija uzdrukāta to vērtība.

juanKad ap 16. gadsimta beigām izveidojās pirmie tirdzniecības starp Ķīnu, Eiropu un abiem Amerikas kontinentiem, Ķīnas teritorijā plaši tika izmantota monētas, kuras dēvēja par Real de a ocho, lai atvieglotu šo tirdzniecību. Šīs monētas tika izmantotas līdz pat 19. gadsimtam, un īpaši populāras tās bija Ķīnas dienvidu teritorijās, kuras bija populārākas tirdzniecības jomā, kā rezultātā visā Ķīnas teritorijā izmantoja daudz un dažādas monētas sākot no pašu Ķīniešu monētām, līdz ārzemnieku ievestām monētām, bet, kad 1912. gadā sabruka Kingu Dinastija un tika izveidota Ķīnas Tautas Republika, tika nolemts, ka ir nepieciešams veidot arī pašiem savu valūtu. Taču vienota valūta apgrozībā nonāca tikai 1948. gadā, kad bija beidzies Ķīnas Pilsoņu karš un Ķīnas Tautas Banka sāka ražot valūtu, kuru izmantoja tajās teritorijās, kuras pārvaldīja Komunisti. Vēlāk šī valūta, kura kopš savas pirmās izdošanas izgāja cauri dažādiem nosaukumiem, 1949. gadā beidzot tika pasludināta pat Tautas valūtu jeb Renminbi, kā to dēvē arī mūsdienās, un to sāka izmantot visā Ķīnas Tautas Republikā.

Renminbi jeb Ķīnas juaņa darbojas tāda sistēmā, ka 1 juaņa ir sadalīta 10 dzjao un katrs dzjao tiek sadalīts 10 fiņās, kas nozīmē, ka 1 juaņa ir 100 fiņu vērta. Pašreiz apgrozībā ir pieejamas 9 dažādu vērtību Renminbi banknotes un 3 dažādu vērtību monētās.

Mazākā Ķīnas juaņas banknote ir 1 dzjao vērtībā, kurai seko 5 dzjao banknote, kuru abu aversā ir Ķīnas Tautas Republikas emblēma, ber reversā var redzēt Ķīnas minoritāšu tautu pārstāvjus. Šīm divām banknotēm seko juaņu banknotes, kuru visu aversus rotā Ķīnas Tautas Republikas dibinātāja Mao Zedonga portrets, bet to reversi ir atšķirīgi. 1 juaņas banknotes reversā tu redzēsi Rietumu ezeru – cilvēku veidotu ezeru, kas ir Hangzhou pilsētas simbols, 5 juaņu reversu rotā Tai kala attēls, 10 juaņu banknotes reversā var redzēt Ķīnas vidienē atrodamo zinātnisko apgabalu, kuru dēvē par Trīs Gorgiem, 20 juaņu banknošu reversā tu varēsi ieraudzīt Lī upi, 50 juaņu banknotes reversā ir redzama Porala pils, bet lielākā Ķīnas juaņu banknotes vērtība ir 100 juaņas un šīs banknotes reversā ir redzama Pekinā atrodamā ēka Great Hall of the People.

To Ķīnas juaņu monētu aversu, kuras pašreiz ir sastopamas Ķīnas teritorijā, rotā konkrētās monētas vērtība. Mazākās vērtības – 1 dzjao – juaņas monētas reversā var redzēt orhidejas attēlojumu, 5 dzjao monētas reversā ir lotusa zieds, bet 1 juaņas monētas reversu rotā krizantēmas attēls.

Ķīnas juaņas pirktspēja pēdējos gados ir palikusi pavisam neliela, jo, pašreiz 1 Ķīnas juaņa ir tikai aptuveni 0,16 ASV dolāri, un, tā kā Ķīnas Tautas Republika arvien turpina celt juaņas vērtību pret ASV dolāru, lai censtos samazināt augsto Ķīnas inflāciju, šī pirktspēja tikai arvien samazināsies.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here