Konkurences definīcijai var pieiet no trīs dažādiem aspektiem, kuros konkurence ir kā sāncensība tirgū, kā tirgus mehānisma elements pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanai vai kā kritērijs nozares tirgus tipa jeb modeļa noteikšanai. Jāuzsver, ka jēdziens “konkurence” ir ļoti daudzveidīgs, tādēļ nav iespējams to raksturot tikai ar vienu, universālu definīciju.

Konkurence ir ekonomiska sacensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, komerciālajām organizācijām, kas sacenšas viena veida vai aizstājamu produktu ražošanā un realizācijā, cīnoties par izdevīgākajiem ražošanas un pārdošanas apstākļiem, kā arī iespēju gūt lielāku peļņu. Konkurence pēc būtības ir cīņa par pircēju un par noteicoši lomu tirgū vai kādā tirgus daļā.

Pirmais, kurš formulēja konkurences jēdzienu kā sāncensību, bija Ādams Smits. Ā. Smits definēja konkurenci kā uzvedības kategoriju, kurā pircēji un pārdevēji sacenšas tirgū par izdevīgāku pirkšanu un pārdošanu, tāpēc konkurence var tikt uzskatīta par “neredzamo roku” tirgū, kas koordinē tā dalībnieku darbības.

konkurence 2

Konkurence uzņēmējdarbībā ir viens no tiem faktoriem, kas liek uzņēmējiem izstrādāt arvien jaunus produktus, attīstīt un pilnveidot esošos produktus, kā arī uzlabot esošo produktu kvalitāti visos to aspektos. Tieši konkurence ir tā, kas nosaka, virza un attīsta uzņēmumu spēju pielāgoties konkurences prasībām, veicinot jaunu tehnoloģiju radīšanu, cenu samazināšanu, kvalitātes uzlabošanu, kā arī klientiem piedāvāto produktu klāsta paplašināšanu.

Jāsaka, ka konkurence ir ne vien galvenais stimuls, kas liek uzņēmumiem pilnveidot un attīstīt savu produkciju, bet arī spēks, kas līdzsvaro tirgus cenas, padarot tās pieņemamas kā pircējiem, tā arī pārdevējiem. Tāpat konkurence nodrošina cenas veidošanu un tirgus mehānismu funkcionēšanu. Jāatgādina, ka mūsdienās konkurence nepastāv vairs tikai vienas nozares vai valsts ietvaros, bet gan plašākā un starptautiskā mērogā.

Konkurence ir brīva no administratīvajiem ierobežojumiem un birokrātiskiem priekšrakstiem, tomēr tā arī nedrīkst ignorēt valsts likumdošanu, valsts apstiprinātos noteikumus un likumus, kas skar konkurences jomu. Piemēram, Latvijā konkurenci pieskata un regulē Konkurences likums.

Konkurence ir izdevīga patērētājiem, jo tā:

  • veicina uzņēmumu izmaksu samazināšanu un resursu efektīvāku izmantošanu;
  • sekmē preču un pakalpojumu daudzveidības un kvalitātes paaugstināšanu;
  • sekmē zinātnisku un tehnoloģisku jauninājumu ieviešanu uzņēmējdarbībā;
  • nodrošina taisnīgumu, apbalvojot tos, kas dod labumu citiem, un sodot tos, kas gūst labumu tikai sev;
  • nodrošina brīvību, kas attiecas kā uz pircēju izvēli un uzņēmumu produkciju, tā arī uz
  • uzņēmumu darbinieku nodarbināšanu;
  • ietaupa patērētāju naudu, ko iespējams izmantot citu produktu pirkšanai, efektīvākai savu vēlmju un vajadzību apmierināšanai, kā arī uzkrāšanai vai investēšanai.

Konkurences veidi ekonomikā:

  • Pilnīgā (absolūtā, tīrā) konkurence;
  • Nepilnīgā konkurence;
  • Cenu konkurence;
  • Ārpuscenas konkurence.

Konkurences klasifikācija tiek noteikta pēc sekojošiem kritērijiem:

  • iespēja ietekmēt tirgu jeb tirgus cenas, par kurām uzņēmumi realizē savu produkciju;
  • pārdevēju skaits, kas darbojas konkrētajā tirgū;
  • pircēju skaits, kas darbojas konkrētajā tirgū;
  • realizējamās produkcijas veids;
  • pastāvošie nosacījumi iekļūšanai konkrētā nozarē;
  • ārpuscenas konkurences apmērs;
  • iespējas saņemt nepieciešamo tirgus informāciju.
tabula

Pilnīgā konkurence

Pilnīga konkurence ir situācija, kad tirgū ir daudz neatkarīgu pārdevēju un pircēju, kuri var brīvi pieņemt lēmumus un brīvi iekļūt un izkļūt no tirgus. Jāsaka, ka pilnīga konkurence praksē ir sastopami ļoti reti, jo ar jēdzienu “pilnīga konkurence” visbiežāk saprot ideālu tirgus modeli, uz kuru vajadzētu tiekties un sasniegt. Šajā tirgus modelī, kā jau pieminēts, ir daudz neatkarīgu pārdevēju un pircēju, kuri var brīvi iekļūt un izkļūt no tirgus, tiek tirgotas vienveidīgas preces, kuru cenu atsevišķs pārdevējs ietekmēt nespēj, jo to nosaka tirgus, kā arī tās atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un reklamēt tās nav nepieciešams, jo tās ir vienveidīgas. Tā kā uzņēmumi nespēj ietekmēt produkta cenu, tad tie var mēģināt samazināt ražošanas izmaksas, tādējādi veicinot jaunu tehnoloģiju ieviešanu, efektīvu risinājumu meklēšanu kā organizācijā, tā arī pārvaldē, vai palielināt ražošanas apjomus vai paplašināt produkcijas noietu.

Pilnīgu konkurenci raksturo sekojošas iezīmes:

  • Pircēji un pārdevēji ir lielā skaitā;
  • Darbojas pieprasījuma un piedāvājuma likumi;
  • Tirgus dalībnieku lēmumi ir balstīti uz tirgus cenu;
  • Tirgus dalībnieki izturas racionāli, proti, pārdevēji vēlas gūt maksimālu peļņu, bet pircēji vēlas gūt maksimāli derīgu produktu;
  • Pilnīga informācija par produkta tirgu, tas ir, par produkta cenām, veidiem, kvalitāti, tirgus dalībnieku skaitu u.tml.;
  • Pārdevēju rīcība ir neatkarīga, proti, tie nemēģina vienoties par produkta cenu;
  • Iekļūšana un izkļūšana no tirgus ir brīva jeb pastāv atvērtais tirgus;
  • Tirgus dalībnieki ir vienveidīgi;
  • Produkti ir vienveidīgi jeb homogēni;
  • Pastāv telpiskie ierobežojumi, proti, tirgus dalībnieku darbība ir apvienota norobežotā vietā;
  • Tirgus dalībnieki tirgū tiekas vienlaikus;

Nepilnīgā konkurence

Nepilnīgā konkurence ietver tādus konkurences veidus kā monopols, oligopols un monopolistiskā konkurence:

  • Monopols ir situācija, kurā kādas produkcijas (preces vai pakalpojuma) tirgū dominē tikai viens uzņēmums, kas var ierobežot konkurenci un pastāvīgi uzturēt augstas cenas. Monopols rada unikālu produktu, kuram nav aizvietotāju, līdz ar to tā vara tirgū ir liela, tāpēc arī tā produkciju nav nepieciešams reklamēt. Monopols ietekmē piedāvātā produkta cenu un tā daudzumu. Monopola piemēri Latvijā ir “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gāze”, “Latvenergo” u.tml.
  • Oligopolam raksturīgi 2-3 pārdevēji, kas piedāvā līdzīgu vai diferencētu preci. Oligopola dalībnieki nevar ietekmēt produkta cenu, jo tiem ir jāsacenšas par pircēju iegūšanu. Oligopola situācijā produkta cenu var ietekmēt tikai tādā gadījumā, ja tā dalībnieki vienojas par to. Oligopola situācijā ir grūti iekļūt un izkļūt no tirgus, jo ir nepieciešams iegādāties dārgas un sarežģītas tehnoloģijas. Oligopola piemēri Latvijā ir mobilo sakaru operatori “LMT”, “Tele2”, “Bite” u.tml.
  • Monopolistisku konkurenci raksturo daudzi pārdevēji, kas piedāvā vienveidīgu vai tikai nedaudz diferencētu produktu, piemēram, kleitas, kas pēc būtības ir vienādas, tāpēc uzņēmumi cenšas tās dažādos veidos diferencēt. Monopolistiskas konkurences situācijā atsevišķs pārdevējs nespēj būtiski ietekmēt cenu, tomēr tas ir iespējams, katram kleitas modelim nosakot atšķirīgu cenu. Monopolistiskās konkurences apstākļos iekļūt nozarē ir samērā viegli. Šādos apstākļos, lai konkurētu ar citiem uzņēmumiem, pārdevējiem ir jāpielieto dažādi ārpuscenas faktori, kas tiks aplūkoti turpinājumā.

Cenu konkurence

Kā var nojaust, pielietojot cenu konkurenci, uzņēmumi maina piedāvātās produkcijas (preču vai pakalpojumu) cenas. Cenu konkurencē piedalās ne vien uzņēmumi, kas atrodas līderu pozīcijas, bet arī mazie uzņēmumi, kuru mērķis ir izdzīvot konkurences apstākļos. Lai veiksmīgi realizētu cenu konkurenci, būtiskākais ir pastāvīgi pilnveidot ražošanu un samazināt pašizmaksu, jo ieguvēji ir tikai tie uzņēmēji, kuriem ir reālas iespējas samazināt savas produkcijas ražošanas izmaksas. Cenu konkurences mehānisms darbojas sekojoši – ražotājs savai produkcijai nosaka cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu; ražotāja konkurenti, kuriem nav iespējas samazināt produkcijas pašizmaksu, nespēj noturēties tirgū un pamet vai pielieto agresiju. Gadījumos, kad konkurentu spēki ir vienlīdzīgi, tiek pielietota manevrēšana ar cenām, piedāvājot patērētājiem atlaides, pielietojot dempingu, vienādu cenu piemērošana dažādas kvalitātes produktiem u.tml. Lieki piebilst, ka cenu manevrēšanas rezultātā patērētāji ir tikai ieguvēji.

Ārpuscenas konkurence

Ārpuscenas konkurences apstākļos produkta cenai nav lielas nozīmes, jo par būtiskākajiem faktoriem tiek uzskatīti produkta zīmols, īpatnības, unikalitāte, kvalitāte, drošība, ērti norēķināšanās mehānismi, akcijas un izpārdošanas, iesaiņojums un dizains u.tml. Šo faktoru pielietošana palīdz piesaistīt jaunus pircējus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma konkurētspēju. Ārpuscenas konkurencē uzņēmumi savus resursus novirza noteiktu uzdevumu izpildei, izvairoties no graujoša cenu kara.

konkurence

Konkurētspējas uzlabošana

Jāuzsver, ka uzņēmējdarbībā nemēdz būt tādas situācijas, ka nav konkurentu, jo brīvā tirgus ekonomika bez konkurences nepastāv. Šī iemesla dēļ jebkuram uzņēmumam ir pastāvīgi jāsaskaras ar konkurenci un jāapzinās savi konkurenti. Ir būtiski ne vien apzināties savus konkurentus, bet arī būt labi informētiem par tiem, nepārtraukti cenšoties papildināt savas zināšanas par to darbību, jo konkurenti, liekot meklēt arvien jaunus variantus savas produkcijas uzlabošanai, palīdz uzņēmumam attīstīties un pilnveidoties. Tomēr konkurenti var arī ierobežot uzņēmuma ienākumus un nopietni apdraudēt tā panākumus, jo pircējs var atteikties no uzņēmuma produkta, dodot priekšroku konkurentu produktiem, kas ir kvalitatīvāki vai lētāki.

Lai celtu savu konkurētspēju konkurentu vidū, ikvienam uzņēmumam ir jāzina kritēriji, kas iespaido pircēju izšķiršanos par labu uzņēmuma vai tā konkurentu produktiem. Šie kritēriji ir, piemēram, cena, kvalitāte, apkalpošana, firmas reputācija, reklāma, tehnoloģijas, piegāde, novietojums u.tml. Padomājot un piestrādājot pie šiem kritērijiem, uzņēmums var celt savu konkurētspēju konkurentu vidū, iegūstot vairāk pircēju. Ņemot vērā to, ka tirgus situācija pastāvīgi mainās, ikvienam uzņēmumam ir jāseko līdzi izmaiņām attiecībā uz konkurentiem, jāsalīdzina savas un konkurentu priekšrocības un trūkumi, kā arī jāaprēķina aizņemtā tirgus daļa.

Visupirms vajadzētu apzināties tiešos konkurentus, bet nedrīkst aizmirst arī par netiešajiem konkurentiem, jo tirgū šī situācija drīz vien var mainīties. Runājot par savu konkurentu apzināšanos un izzināšanu, ikvienam uzņēmumam ir jānoskaidro sekojoši jautājumi:

  • Kas ir mani konkurenti un kur viņi atrodas?
  • Vai konkurentu darbības vieta sniedz tiem kādas priekšrocības?
  • Kādas specifiskas īpašības ir konkurentu produkcijai un kādas ir tās cenas?
  • Kas ir konkurentu piegādātāji?
  • Kāds ir konkurentu produkcijas ražošanas process?
  • Kāda ir konkurentu darba rentabilitāte un produkcijas ražošanas apjomi?
  • Kāda ir konkurentu produkcijas garantija?
  • Kā konkurenti veicina savu produktu?
  • Vai konkurentu produkta veicināšana ietekmē mana produkta noietu?
  • Kādas ir konkurentu finansiālās iespējas?
  • Vai konkurentiem ir laba reputācija?
  • Ko konkurenti dara labāk nekā es?
konkurence 4
DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsPeļņa
Nākamais rakstsNodokļi

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here