Salīdzinoši nesen tika izveidots tā saucamais kredīta pulkstenis, kurš publiski attēlo to, cik liels ir katras individuālās valsts parāds. Apskatot šo parādu pulksteni rodas jautājums par to, kādēļ tad ir tik svarīgi publiski attēlos visas pasaules kredītu apjomu? Atbilde uz šo jautājumu ir visai vienkārša – šāda sistēma ikvienam cilvēkam ļauj skaidri redzēt to, cik šī cilvēka dzimtene vai pašreizējā mājvieta patiesībā ir aizņēmusies kredītu, lai izlīdzinātu sev pietrūkstošo līdzekļu daudzumu. Kādēļ tas varētu būt svarīgi iedzīvotājiem? Jo valdības šos kredītus neaizņemas no marsiešiem vai tuvo austrumu šeihiem, bet gan no pašiem iedzīvotājiem, un, tā kā mēs katrs vēlamies zināt, kas notiek ar no mūsu ienākumu daļu, kur mēs samaksājam daudzajos valdības nodokļos, tad šāds pasaules kredītu apjoma pulkstenis jeb karte ir viens no veidiem, kā to uzzināt.

Vēl noteikti ikvienam ir jāzina, ka, ja konkrētās valsts kredīta apjoms palielinās ātrāk nekā šīs valsts ekonomiskās izmaksas, tas nozīmē, ka arvien spēcīgākas paliks valdības regulācijas tieši finanšu jomā, un nākotnē mēs visdrīzāk piedzīvosim arī arvien augošus nodokļu apjomus. Kā arī kredītiem, jo īpaši valstu kredītiem, kuri sastāda lielu naudas summu, ir nepieciešams regulāri mainīt kredītu avotus, jo tas kā valsts iedzīvotāju vidū tā arī citu valstu vidū rada ilūziju, ka šis kredīts samazinās, kā rezultātā valsts var turpināt iegūt atbalstu no savām sabiedrotajām valstīm un nenonākt krīzes situācijā. Bet tā kā šāds globālo kredītu apjoma apkopojums skaidri parāda, kāda ir situācija katrā valstī, tad ar šī rīka palīdzību ir iespējams visprecīzāk pateikt, vai šis kredīts patiešām samazinās vai, pretēji medijos ziņotajam, patiesībā tikai aug. Tad nu apskatīsim kāda ir ne tikai mūsu pašu valsts pašreizējā situācija publiskā kredīta jomā, bet kā veicas arī citām pasaules lielvalstīm.

Latvijai, salīdzinoši ar citām valstīm, vēl veicas visai labi. Lai gan pēdējos gados arī Latvijas publiskā kredīta apjoms arvien turpina pieaugt, pašreiz, 2015. gadā, tā apjoms ir nedaudz vairāk kā 13 miljardi dolāru, kas ir mazāk par, mūsu dienvidu kaimiņu Lietuvas vairāk kā 16 miljardiem dolāru. Taču, salīdzinot mūsu un Lietuvas publiskā kredīta apjomu par vienu valsts iedzīvotāju, Lietuvai tomēr šis skaits ir mazāks, jo, ja Lietuvai šis skaits ir vairāk kā 5 tūkstoši, tad, izdalot mūsu valsts kredīta apjomu ar 2 miljoniem iedzīvotāju, mēs iegūstam vairāk kā 6 tūkstošus dolāru valsts kredīta parāda par katru Latvijas iedzīvotāju. Pozitīvi ir tas, ka Latvijas ikgadējā kredīta izmaiņa ir 3.1%, ka nozīmē, ka, pat, ja šī kredīta apjoms pieaug, tas pieaug par salīdzinoši mazu summu.

Latvijas lielākajam kaimiņam Krievijai publiskā kredīta parāda apjoms ir mērāms vairāk nekā 230 miljardos dolāru, un to ikgadējās kredītu izmaiņas ir vidēji 12.7%, bet, tā kā Krievijā ir krietni vairāk iedzīvotāju kā pie mums, tad Krievijas kredīta apjoms uz vienu iedzīvotāju ir tikai nedaudz vairāk kā 1 ar pusi tūkstotis dolāru. Tajā pašā laikā, ja mēs apskatāmies to, cik liels ir, piemēram, Amerikas Savienoto valstu kredīta apjoms, tad var secināt, ka tas ir vislielākais starp visām pasaules valstīm, mērojoties vairāk nekā 15 triljonos ASV dolāru, un uz vienu ASV iedzīvotāju šī kredīta apjoms ir tuvu 48 tūkstošiem dolāru. Un, ja, piemēram, Latvijai šis publiskais kredīts sastāda tikai 45.5% no kopējā iekšzemes kopprodukta, tas ASV tas jau ir 90.1% no iekšzemes kopprodukta, kas noteikti nenāk par labu ASV ekonomikai.

Bet, ja sarēķina visu valstu, no kurām ir pieejami dati, kopējo kredīta apjomu, tas ir tuvu 56 ar pusi triljoniem ASV dolāru, kas nenoliedzami ir ļoti augsts kredītu apjoms, kuru noteikti būtu nepieciešams samazināt.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here