Katru nedēļu es kādam jautāju, kas būtu labāk – nomaksāt kredītu vai taupīt naudu? Un katru nedēļu man radās tikai viens secinājums – jādara tas, kas liek jums justies labāk. Darot vienu vai otru, jūs pavisam noteikti nevarat “nošaut greizi”, jo šeit ir runa vairāk par to, kas jūs vairāk motivē strādāt un pelnīt naudu – ja jūsu pašreizējās dzīves galvenais mērķis ir nokārtot kredītsaistības, tad jūs darīsit visu iespējamo, lai to izdarītu, bet, ja jūsu mērķis būt, piemēram, sakrāt naudu jaunai automašīnai, jūs arīdzan darīsit visu, lai šo mērķi varētu beidzot sasniegt. Noteikti būs cilvēki, kas iepriekš minētajam nepiekritīs, bet, tā kā es biju no tiem cilvēkiem, kurš pirms šādu pieņēmumu izsludināšanas veica nelielu cilvēku aptauju, turpinājumā atļaušos publicēt iegūtās atziņas.

Lai vai kā aptaujā iegūto datu rezultāts to apkopošanas laikā mainījās, kā vienmēr, bija vairākums, kas rezultātā guva pārsvaru. Šīs aptaujas laikā rezultāti bija īpaši svārstīgi, jo aptauja tika veikta tādos sociālajos tīklos kā facebook.com un twitter.com, kuros, kā zināms, ir redzams, ko uz izvirzīto jautājumu ir atbildējis viens cilvēks un pie kāda secinājuma ir nonācis kāds cits. Nav noslēpums, ka liela daļa cilvēku ir viegli ietekmējami, tāpēc redzot, ko ir atbildējuši citi, tie, iespējams, mainīja savas patiesās domas, lai, nedod dievs, kāds tiem kaut ko nepārmestu vai mēģinātu uzspiest savus uzskatus. Rezultātā šī aptauja izvērtās gluži kā diskusija, kurā katrs respondents vēlējās pierādīt savu taisnību, bet, kā jau minēts, galu galā šī aptauja / diskusija ļāva izdarīt nepieciešamos secinājumus. Iespējams, šie rezultāti būtu bijuši citādi, ja aptauja būtu bijusi individuāla vai anonīma.

Bija interesanti arī paraudzīties, no kāda aspekta skatoties, cilvēki bija nonākuši pie tā vai cita secinājuma, proti, vai balstoties uz sabiedrībā valdošo uzskatu vairākumu vai tomēr balstoties uz savu personīgo pieredzi. Tāpat liela loma bija arī uzskatu interpretācijai, piemēram, kredīta nomaksa ir grūtāka, jo pastāvīgi ir “jāsavelk gali”, vai kredīta nomaksa ir grūtāka, jo tas ir pastāvīgs psiholoģiskais slogs. Līdzīgi piemēri figurēja arī naudas taupīšanas jautājumā – kādam naudas taupīšana šķiet vieglāka, jo redzēt naudu augam ir labāk nekā sarūkam, vai naudas taupīšana ir vieglāka, jo kādam gluži vienkārši nav nekādu parādsaistību.
Bet nu vēršamies pie iegūtajiem rezultātiem. Sociālajā tīklā twitter.com uz jautājumu “Kas grūtāks – kredīta atmaksa vai naudas taupīšana?” atbildēja 19 cilvēki – 14 no tiem atbildēja, ka naudas taupīšana ir grūtāka nekā kredīta atmaksa, bet 5 no tiem atbildēja, ka kredīta atmaksa ir grūtāka nekā naudas taupīšana. Turpretī sociālajā tīklā facebook.com uz šo jautājumu atbildēja 52 cilvēki – 30 cilvēki naudas taupīšanu uzskatīja par grūtāku, bet 22 kredīta atmaksu uzskatīja par grūtāku. Kā redzams, kopvērtējumā uzvar viedoklis, ka naudas taupīšana ir apgrūtinošāka nekā kredīta maksāšana.

Mans personīgais uzskats pastāvīgi svārstās atkarībā no garastāvokļa un dzīves situācijas, bet viens kopsaucējs tomēr vienmēr paliek nemainīgs – skaitlis, kas saistīts ar mērķi. Proti, nav nozīmes tam, cik liels vai mazs ir šis skaitlis, bet gan tam, ka šis skaitlis vispār ir. Piemēram, ja man būs divas izvēles iespējas – ietaupīt naudu “nebaltām dienām” vai samaksāt 800 eiro par automašīnu – es noteikti izvēlēšos samaksāt 700 eiro par automašīnu, jo šī iespēja ir saistīta ar konkrētu skaitli, kas sniedz iespēju saprast, cik daudz naudas man ir nepieciešams un kādā veidā to iegūt. Kurš gan zina, cik daudz naudas tām nebaltajām dienām būs nepieciešams? Vai tie būs 500 eiro vai 5000 eiro? Jāsecina, ka man personīgi saprast, kas ir grūtāk – tērēt vai krāt – vieglāk ir tad, kad ir runa par konkrētiem skaitļiem. Jāpiemin vēl tāda nianse, ka krāšanai gandrīz nekad nav noteikta gala skaitļa, kas jāsniedz, turpretī kredītam tas vienmēr ir zināms. Iespējams, manas domas mainītos, ja man būtu jāsakrāj 10 000 eiro vai jāiztērē 10 000 eiro – kas tad būtu grūtāk?

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here