Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās kredītu izsniegšana ir uzskatāma par vienu no visienesīgākajiem biznesiem. Kredītdevēju peļņu gan banku, gan nebanku sektorā veido galvenokārt procentu maksājumi, kas tiek maksāti par pakalpojuma izmantošanu jeb aizdevuma saņemšanu. Protams, kredītdevēji saņem arī cita veida ienākumus, piemēram, maksu par kredītlīguma noformēšanu, soda procentus, maksu par kredīta refinansēšanu u.c. ienākumu veidus.

Runājot konkrētos skaitļos, 2013. gadā banku sektora kreditori izsniedza kredītus 15 618 219 tūkstošu eiro apmērā, bet nebanku kredītdevēji tos izsniedza 348 347 tūkstošu eiro apmērā. Lai saprastu šo kredītdevēju izsniegto aizdevumu attiecību ievērojamo starpību, jāpiemin, ka tie mērāmi attiecībā apmēram 1:10, kurā Latvijas komercbankas gūst virsroku. Tajā pašā 2013. gadā, izsniedzot iepriekš minētos kredītus, banku sektora kreditori guva peļņu 246,2 miljonu eiro apmērā, bet nebanku sektora kreditoriem tā bija 38,4 miljonu eiro apmērā.

Pašlaik Latvijas likumdošana, kas regulē finanšu sistēmu pieļauj brīvu kredītu izsniegšanu kā juridiskām, tā arī fiziskām personām. Kā jau pieminēts, ar kredītu izsniegšanu nodarbojas gan banku, gan nebanku aizdevēji, tomēr atšķirības šo aizdevēju starpā ir visai būtiskas, kuras turpinājumā arī apskatīsim. Kā vēsta Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija, uz doto brīdi Latvijā darbojas 28 komercbankas un 18 nebanku kredītdevēji.
Banku kreditori galvenokārt koncentrējas uz ilgtermiņa aizdevumu izsniegšanu, piemēram, hipotekāro kredītu, patēriņa kredītu, kredītlīniju vai studiju kredītu izsniegšanu, turpretī nebanku kreditoru darbība galvenokārt saistās ar īstermiņa jeb mikro aizdevumu izsniegšanu. Protams, liela daļa nebanku kredītdevēju arī izsniedz tādus ilgtermiņa aizdevumus kā, piemēram, auto līzings vai patēriņa kredīts.

Kā vēsta statistika, nebanku kreditoru pakalpojumus galvenokārt izvēlas izmantot iedzīvotāji ar vidējiem vai zemiem ienākumiem, ikdienišķu, neparedzētu un steidzamu nepieciešamību risināšanai. Turpretī banku kredītdevēju pakalpojumus izmanto galvenokārt turīgāki iedzīvotāji, izvēloties, piemēram, kredītkartes, overdraftu vai patēriņa kredītu. Paradoksāli, bet tieši banku finanšu produkti ir ievērojami lētāki nekā nebanku finanšu produkti. Šķiet, šī iemesla dēļ tieši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem būtu izdevīgāk pielietot banku pakalpojumus, tomēr bankas aizdevumus izsniedz, izvirzot daudz un dažādus priekšnosacījumus, kas to pakalpojumus padara nepieejamākus lielākajai sabiedrības daļai.

Galvenais faktors, kas rada šīs būtiskās atšķirības abu sektoru pakalpojumu cenās, ir GPL jeb gada procentu likme, kas bankām ir mērāma vien pāris desmitos procentu, kamēr nebanku kredītdevējiem tās ir mērāmas vairākos simtos procentu, kas kredītņēmējam liek krietni pārmaksāt. Protams, jāatgādina, ka nebanku kredītdevēju pakalpojumi ir īstermiņa pakalpojumi, līdz ar to salīdzināt tos ar banku ilgtermiņa pakalpojumiem nav adekvāti. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka abu sektoru aizdevēji piedāvā arī bezprocentu pakalpojumus, piemēram, kredītkartes (banku) un pirmreizēju aizdevumu (nebanku).

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here