Laikā, kas Latvijā un Eiropā bija ekonomiskā krīze, daudzi cilvēki, lai pārvarētu finansiālās grūtības, sāka aizņemties naudu. Neilgi pirms krīzes, Latvijā parādījās arī pirmie ātrie kredīti. Tā kā šī nozare vēl bija jauna un nesakārtota, bez stingriem kredītu ņēmēju izvērtēšanas ierobežojumiem, tad tieši šis kredītu veids ieguva popularitāti naudas problēmu skarto iedzīvotāju vidū. Taču, ja aizņemties nebija sarežģīti, tad ar naudas aizdevumu atmaksāšanu bija grūtības ļoti lielai daļai kredītu ņēmēju. Šādā veidā daudzi cilvēki iekļuva kredītu slazdā un arī parādnieku sarakstā. Tomēr krīzes laikā bija vērojams ievērojams kreditēšanas nozares sarukums. Izsniegto kredītu apjoms samazinājās, taču tas nemainīja to, ka ļoti daudzi iedzīvotāji jau bija uzņēmušies kredītsaistības, vairs nespēja ar tām pašu spēkiem tikt galā.

Ekonomiskās krīzes laiks Latvijas iedzīvotājus skāra divus gadus, neskaitot pirms krīzes periodu, kā arī laiku, kas bija vajadzīgs, lai ekonomiskā sistēma atjaunotos un spētu pārvarēt pirms krīzes laika rādītājus. Pašā krīzes laikā izsniegto kredītu apjoms saruka vairākkārt. Tomēr drīz vien jau dažus gadus pēc krīzes, kad ekonomiskā situācija bija uzlabojusies un kļuvusi stabilāka, cilvēki diezgan ātri sāka aizmirst par naudas aizņēmumu radītajām finansiālajām problēmām. Līdz ar to kreditēšanas joma Latvijā sāk atkal uzplaukt, jo iedzīvotāji, sajūtot stabilitāti un uzlabojumus, sāk atkal ņemt kredītus. Tiesa, daudzi iepriekšējie kredītu ņēmēji, kas varbūt tikai nesen ir izkļuvuši no kredītu izraisītajiem parādiem, joprojām ir skeptiski noskaņoti pret šādiem naudas aizdevumiem, īpaši ātrajiem kredītiem, tomēr Latvijā tika novērota tendence, kurā aizvien vairāk cilvēki sāk uzņemties jaunas kredītsaistības.

Tomēr nav iespējams arī nemaz salīdzināt situāciju, kāda kreditēšanas nozarē bija pirms krīzes un kāda tā ir tagad. Šajā jomā ir veiktas daudzas izmaiņas, sākot jau ar ierobežojumiem, kas vērsti gan pret kredītu ņēmējiem, gan arī kredītu devējiem. Līdz ar LNKA (Latvijas nebanku kredītdevēju asociācijas) izveidošanu ekonomiskās krīzes beigās, ir ieviesti kritēriji, pēc kuriem tiek daudz stingrāk vērtēti kredītu ņēmēji – ierobežojumi ir vērsti gan uz iedzīvotāju ienākumiem (stabilitāti un apjomu), kā arī vecumu un citiem būtiskiem faktoriem. Turklāt joprojām tiek veikti likumu grozījumi, kas nozīmē, ka ierobežojumi kļūs vēl stingrāki. Taču, neskatoties uz visiem izvirzītajiem priekšnoteikumiem kredītu ņēmējiem, sākot ar 2012. gadu ir vērojama izsniegto kredītu apjoma palielināšanās. 2012. gadā tika izsniegti 163,17 miljoni eiro, taču 2013. gadā kopumā tika izsniegti jau 179,86 miljoni eiro. Tomēr 2013. gada beigās ir vērojams neliels sarukums kredītu izsniegšanā; tāpat arī līdz pat 2014. gada nogalei izsniegto kredītu apjoms samazinājās – 2014. gadā izsniedza 144,17 miljonus eiro. Taču jau gada beigās izsniegto kredītu apjoms atkal bija kļuvis lielāks nekā tas bija 2013. gada beigās. Līdz ar to tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji jau atkal sāk ņemt kredītus. Diemžēl kreditēšanas nozares pieaugums gan uzreiz nenozīmē to, ka arī kredītu atmaksa vairs netiek kavēta un parādnieku skaits vairs nepalielinās. Protams, salīdzinoši ar krīzes gadiem, parādnieku ir mazāk, tāpat arī cilvēki apzinās, kādas ir sekas, nonākot Latvijas bankas izveidotajā parādnieku jeb kredītu reģistrā. Līdz ar to aizvien vairāk cilvēku izmanto kredītu devēju piedāvāto kredīta atmaksas termiņa pagarināšanas iespēju. 2014.gadā 30% kredītu ņēmēju pagarina kredīta atmaksas termiņu trīs un vēl vairāk reizes. Tomēr joprojām 32% kavē kredīta atmaksu.

Lai gan kredītu ņēmēju skaits atkal sāk pieaugt, tomēr attiecībā uz ātrajiem kredītiem, kur cilvēki visātrāk un vienkāršāk var nokļūt finansiālās problēmās, ir redzams, ka izsniegto ātro kredītu kopapjoms ir ievērojami sarucis. To gan iespējams skaidrot ar stingro ierobežojumu ieviešanu. Līdz ar likuma grozījumiem kreditēšanas nozarē vērojama divējāda reakcija – daļa kredītu devēju, samazinoties izsniegto kredītu skaitam, var pamest kredītu tirgu – tas nozīmē, ka kreditoriem šīs izmaiņas sagādā negatīvas izjūtas, taču patērētāju tiesību aizstāvji uzskata, ka ierobežojumiem ir jābūt vēl stingrākiem.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here