Latvijas saimniecības attīstībā liela nozīme bija 5 tirdzniecības kredīta bankām jeb komercbankām. Galvenais avots, no kura šīs visas komercbankas tajā laikā guva apgrozības līdzekļus, bija noguldījumi. Tāpat kredītiestādes aktīvi iesaistījās arī uzņēmumu kreditēšanā, rūpniecības akciju sabiedrību dibināšanā un pārvaldīšanā.

  • Viena no tām bija Rīgas biržas banka, kas ir dibināta 1864. gadā un bija tā laika modernākā banka Baltijā.
  • Mazliet vēlāk, 1872. gadā savu darbību sāka pirmā privātā akciju banka – Rīgas komercbanka, kas pēc apgrozījuma bija 2. lielākā Krievijas impērijas provinces banka. Līdz pirmajam Pasaules karam tai bija vairākas filiāles gan Latvijas teritorijā, gan citviet Eiropā – Liepājā, Daugavpilī, Vitebskā, Tallinā,
  • Lodzā, Pērnavā u.c. vietās.
  • 1873. gadā savu darbību Rīgā uzsāka Diskonta kase, kas ir dibināta 1794. gadā un bija vācu tirgotāju korporatīvā kredītiestāde.
  • No 1891. gada Latvijā darbojās Liepājas biržas banka.
  • No 1912. gada Latvijā darbojās arī Jelgavas Akciju banka.

20. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā tika atvērtas arī lielāko Krievijas banku nodaļas, piemēram, Krievijas – Āzijas banka, Ziemeļu banka, Krievijas Ārējās tirdzniecības banka u.c. kredītiestādes).

Līdz pirmajam Pasaules karam Rīgā darbojās arī tādas hipotekārā kredīta bankas kā, piemēram, Rīgas hipotēku biedrība, kas dibināta 1868. gadā, un Vidzemes muižnieku kredītsabiedrība, kas dibināta 1866. gadā. Abas šīs bankas nodarbojās ar ilgtermiņa agrāro kredītu un kredītu ēku celtniecībai izsniegšanu. Protams, Latvijā darbojās arī citas kredītiestādes, piemēram, krājaizdevumu kases (laikā no 1871. gada līdz 1913. gadam tika izveidots 201 šīs kases kredītkooperatīvs) un savstarpējās kredītbiedrības (1913. gadā pastāvēja 41 šāda kredītbiedrība), kas sniedza lielu devumu celtniecības attīstībā.

Pēckaru periodā, 1990 gadā tika pieņemts lēmums par Latvijas centrālās bankas jeb Latvijas bankas dibināšanu. Sākotnēji tā tika izveidota kā nacionālās valūtas emisijas centru. Neilgu laiku, līdz LR neatkarības atgūšanai Latvijas banka sadarbojās ar PSRS banku. 1992. gadā LR Augstākā Padome pieņēma īpašu likumu “Par Latvijas banku”, saskaņā ar kuru pirmo reizi Latvijas pastāvēšanas vēsturē centrālā banka kļuva par politiski neatkarīgu vienību un īstenoja Latvijas naudas reformu.

90. gadu sākumā Latvijā turpināja darboties Latvijas krājbanka jeb bijusī Latvijas PSRS Krājkase, kas bija valsts banka. Paralēli sāka veidoties arī komercbankas, kuru skaits 1992. gadā bija 66. Visas šīs bankas pieņēma iedzīvotāju noguldījumus, tomēr 1994. gadā daudzas no tām bankrotēja, jo nebija izmaksājušas noguldītājiem viņu naudu. 1995. gadā, kad bankrotēja Baltijas lielākā komercbanka “Baltija”, valstī iestājās banku un finanšu krīze – tika apturēta vairāku lielu banku darbība, finansiāli tika skarti apmēram 20 000 uzņēmumu un 250 000 privātpersonu, radot zaudējumus 35 miljonu latu apmērā fiziskām personām un 65 miljonu latu apmērā juridiskām personām. Pēc krīzes banku skaits strauji un būtiski samazinājās, bet Latvijas banka pastiprināja komercbanku darbības uzraudzību un iesniedza valdībai likumprojektu par noguldījumu aizsardzību. 1995. gads bija gads, kad Latvijā tika atvērta pirmā ārvalstu bankas nodaļa – Francijas bankas “Sociéti Generale” filiāle.

Līdz ar 2004. gada 1. maija iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija arvien piesaista ārvalstu investorus, kurus piesaista zemā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme, darbaspēka izmaksas, progresīvā un augsti attīstītā banku sektora infrastruktūra, kas pēdējo 10 gadu laikā Latviju ir padarījušas par Baltijas starptautisko finanšu centru.

2007. gada otrajā pusē, kad sāka mazināties valsts ekonomiskās attīstības temps un kad bankas sāka īstenot arvien piesardzīgāku kreditēšanas politiku, Latvijas banku sektorā sākās kreditēšanas tempu pakāpeniska samazināšanās, kas 2008. gadā noveda pie vēsturiski liela kredītportfeļa atlikuma 16,8 miljardu latu apmērā. 2008. gadā tika arī pieņemts iepriekš nepieredzēts lēmums par Latvijas valsts un Hipotēku un zemes bankas starpniecības “Parex” bankas pārņemšanu, kas nepieļāva vadošās kredītiestādes maksātnespēju, tādējādi stabilizējot Latvijas finanšu sistēmu. 2009. gadā visas pasaules bankas zaudēja lielāko daļu no pēdējo desmit gadu laikā gūtās peļņas, kas bija saistīts ar pārlieku lielajiem uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem. Notika kārtējā vispasaules ekonomiskā krīze. Vērtējot kopumā, pēdējā pasaules finanšu krīze tika veiksmīgi pārvarēta, pateicoties vēl nebijušam valstu atbalstam un apzinīgajiem nodokļu maksātājiem. 2011. gada dati pierāda, ka Latvijas banku sektors pēc krīzes ir atguvies veiksmīgi un atkal ir sācis strādāt ar peļņu. Šobrīd, 2015. gadā Latvijā darbojas 17 komercbankas.

Runājot par kreditēšanu Latvijā, nevar nepieminēt nebanku sektoru, kas darbojas, turklāt, veiksmīgi paralēli banku sektoram jau kopš 2007. gada.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here