Šobrīd iespējams iegādāties ļoti daudz uz dažādas preces, kā arī cilvēku vajadzība pēc šīm precēm ir pieaugusi. Tomēr ne vienmēr iespējams nepieciešamo preci iegādāties uzreiz par pilnu summu, īpaši, ja tā ir automašīna, dzīvoklis vai sadzīves tehnika. Tāpēc, lai iepriekš nebūtu ilgu laiku jākrāj nauda, kā arī, lai nebūtu jāņem kredīts, gan bankas, gan privātās kompānijas piedāvā līzinga pakalpojumus.

Līzings ir savstarpēja vienošanās līzinga devēja un ņēmēja starpā; tas ir finansējuma veids. Līzinga ņēmējs noteiktu termiņu, regulāri veicot maksājumus, var lietot līzinga preci. Tā ir kā sava veida preces nomāšana. Līzinga ņēmējam ir jāslēdz līgums ar līzinga devēju. Atšķirībā no kredīta, kur fiziskā persona saņem konkrētu naudas summu, par kuru tā var iegādāties sev vēlamo preci (un kļūstot par preces īpašnieku), un pēc tam veic regulārus maksājumus un procentus, ņemot preci līzingā, līzinga ņēmējs saskaņā ar līgumu saņem konkrēto līzinga preci uzreiz lietošanā, bet nekļūst par tās īpašnieku. Līzinga objekta īpašnieks ir līzinga devējs; līzinga ņēmējs preci tikai izmanto. Līzinga ņēmējs veic līzinga maksu katru mēnesi vai ceturksni (atkarīgs no līguma noteikumiem), ko veido līzinga objekta jeb preces izpirkuma maksa, procenti, komisijas maksa un citi maksājumi, kas atkarīgi no izmantotā līzinga veida. Līzinga izpirkuma maksa ir naudas summa, kas jāatmaksā līzinga devējam.

Līzingam ir arī vairāki veidi. Viens no līzinga veidiem ir finanšu līzings. Izmantojot finanšu līzingu, līzinga ņēmējs veic regulārus maksājumus un, kad tiek segts pēdējais maksājums, līzinga ņēmējs beidzot kļūst par līzinga objekta īpašnieku. Finanšu līzingam ir arī paveids – atgriezeniskais līzings. Šajā paveidā process ir pretējs, respektīvi, fiziskajai personai ir iespēja pārdot savā īpašumā esošu preci bankai vai līzinga kompānijai un saņemt par to attiecīgu naudas summu.

Otrs līzinga veids ir operatīvais līzings jeb noma. Šajā gadījumā līzinga objekts saskaņā ar līgumā noteiktu termiņu tiek nodots līzinga ņēmēja lietošanā. Taču atšķirībā no finanšu līzinga termiņa beigās līzinga ņēmējs automātiski nekļūst par preces īpašnieku. Beidzoties noteiktajam laika periodam, līzinga ņēmējam ir izvēles iespējas, ko darīt tālāk:

  • Pirmkārt, iespējams ir pagarināt līgumu, kurā līzinga ņēmējs turpina līzinga objektu nomāt no līzinga devēja.
  • Otrkārt, līzinga ņēmējs var izmantot izpirkšanas tiesības. Šādā gadījumā fiziskajai personai ir jāturpina veikt regulāri maksājumi par iepriekš ar līzinga devēju norunāt atlikušo summu, kas sastāda līzinga preces vērtību. Rezultātā, beidzoties maksājumiem, līzinga ņēmējs kļūst par preces īpašnieku.
  • Treškārt, līzinga ņēmējs var atdot savas izpirkuma tiesības kādai citai trešajai personai.
  • Ceturtkārt, vienmēr it iespējam atdot līzinga preci atpakaļ līzinga devējam, šādi izbeidzot savstarpējo sadarbību.

Trešais līzinga veids ir pilna servisa līzings – tajā tiek ietverti papildu pakalpojumi no līzinga devēja puses. Piemēram, pērkot automašīnu pilna servisa līzingā, līzinga devējs klienta vietā veic apdrošināšanu (gan KASKO, gan obligāto civiltiesisko, gan vadītāja un pasažieru apdrošināšanu), veic nepieciešamo preces reģistrēšanu visur, kur tas nepieciešams (CSDD), maksā nodevas, kā arī rūpējas par automašīnas tehnisko stāvokli – veic apkopi, transportē uz servisu un veic remontu, ja tas nepieciešams. Visi ietvertie pakalpojumi ir par maksu, kas tiek pievienota līzinga summai un vienmērīgi sadalīta atlikušajos maksājumos. Šāds līzinga veids, protams, ir daudz dārgāks par finanšu vai operatīvo līzingu, taču tas klientam sagādā ērtības, jo šādā gadījumā līzinga ņēmējam šīs procedūras (reģistrēšana, apdrošināšana u.c.) vienkārši nav jādara pašam.

Ne vienmēr līzinga devējs un līzinga objekta pārdevējs ir viena un tā pati persona, tāpēc mēdz izdalīt tiešo un netiešo līzinga veidu. Tiešais līzings nozīmē, ka līzinga devējs un līzinga objekta pārdevējs ir viena un tā pati persona vai uzņēmums, taču netiešais līzings nozīmē, ka šajā darījumā ir iesaistītas trīs puses – līzinga ņēmējs, līzinga devējs un līzinga objekta pārdevējs.

Slēdzot līgumu, līzinga devējs var pieprasīt konkrētu noteikumu izpildi, par kuru tas iepriekš informē līzinga ņēmēju. Piemēram, lietojot automašīnu, kas ņemta līzingā, līzinga devējs var noteikt, ka prece obligāti jānovieto apsargājamās stāvvietās. Līdz ar to līzinga ņēmējam ir jārēķinās ar papildu izdevumiem par maksas stāvvietu. Līdzīgi noteikumi var attiekties arī uz sadzīves precēm. Līzinga objektam, piemēram, mikroviļņu krāsnij ir visu laiku jāatrodas vienā konkrētā vietā (vienā adresē), to nedrīkst aizdot kādam citam, kā arī nedrīkst dāvināt. Pārkāpjot līguma noteikumus, līzinga ņēmējam jārēķinās ar soda izmaksām. Līzinga devējam, noteikumu pārkāpuma gadījumā, ir tiesības līzinga ņēmējam atņemt līzinga objektu. Taču tas nenozīmē, ka maksājumi vairs nebūs jāveic – konkrēto termiņu tie būs jāmaksā, toties līzinga preci vairs izmantot nevarēs.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here