Makroekonomika, kas burtiskā nozīmē ir lielā ekonomika, ir ekonomikas zinātnes nozare, kas aplūko ekonomiku kopumā – pēta un izskaidro ekonomiskās kopsakarības un problēmas tautsaimniecības līmenī, parādot to, kā funkcionē tautsaimniecība kopumā, proti, kāds ir ražošanas apjoms, kāds ir vidējais cenu līmenis, kāda ir nodarbinātība, kādi ir iedzīvotāju ienākumi u.tml. Makroekonomikas priekšmets ir tautsaimniecību raksturojošu rādītāju apkopojums un izmaiņas, tostarp iekšzemes kopprodukts, potenciālais iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, patēriņa cenas, investīcijas, ārējā tirdzniecība, maksājumu bilances rādītāji u.c.

ekonomika

Makroekonomikai ir liela loma valsts ekonomiskās un sociālās politikas izstrādē un realizācijā, jo ikviena valdība un politiskās partijas, kas veido valdību, ir atbildīga kā par valsts ekonomisko izaugsmi, tā arī par iedzīvotāju dzīves līmeni. Spilgts piemērs, kas parāda makroekonomikas nozīmi, ir Lielā depresija 20. gadsimta 30. gados – tieši ekonomiskās politikas trūkums bija tas, kas tolaik skarbi skāra teju visu ekonomiski attīstīto valstu ekonomikas, novedot pie atziņas, ka ir nepieciešams izstrādāt makroekonomisko teoriju. Viens no galvenajiem makroekonomikas pamatlicējiem bija Džons Meinards Keinss, kurš bija viens no pirmajiem, kurš centās izskaidrot Lielās depresijas cēloņus un ekonomiskās krīzes mehānismu. Otrs makroekonomikas pamatlicējs bija Jans Tinebergens, kurš radīja pirmo matemātisko makroekonomikas modeli.

ekonomika 2

Galvenās problēmas, ko apskata un risina makroekonomika, ir:

  • Ekonomiskā attīstība un izaugsme;
  • Bezdarbs un pilnīga nodarbinātība;
  • Inflācija un cenu līmeņa stabilitāte;
  • Kopējā piedāvājuma un pieprasījuma noteicošie faktori;
  • Iekšējā un ārējā makroekonomiskā līdzsvara nodrošināšana;
  • Budžeta deficīts;
  • Monetārā un fiskālā politika.

Makroekonomika sniedz zināšanas par tādiem jautājumiem kā:

  • Ekonomiskā situācija;
  • Kopējais piedāvājums un pieprasījums;
  • Inflācija;
  • Iekšzemes kopprodukts;
  • Bezdarbs un nodarbinātība;
  • Ekonomikas izaugsme;
  • Ekonomiskās aktivitātes cikli.

Makroekonomikas subjekti (ekonomiskie subjekti, vienības, ekonomikas sektori) ir:

1. Valsts;
2. Uzņēmumi;
3. Mājsaimniecības;
4. Ārvalstis

Makroekonomikas subjektu mijiedarbība norisinās:

  • Resursu tirgū;
  • Preču un pakalpojumu tirgū;
  • Naudas un kapitāla jeb finanšu tirgū;
  • Ārējā tirgū.
ekonomika 3

Makroekonomikas pamatjēdzieni un sakarības ir:

  • Kopējais pieprasījums (AD) un kopējais piedāvājums (AS);
  • Naudas pieprasījums (L) un naudas piedāvājums (L);
  • Kopējais izlaides līmenis jeb iekšzemes kopprodukts (Y);
  • Vispārējais cenu līmenis (P) un tā izmaiņas (inflācija un deflācija);
  • Mājsaimniecību patēriņš (C) un uzkrājumi (S);
  • Nodarbinātība (N) un bezdarbs (u);
  • Monetārā un fiskālā politika;
  • Valūtas maiņas kurss (e);
  • Nodokļi un nodokļu likmes (t);
  • Procentu likme (i);
  • Imports (IM) un eksports (EX);
  • Maksājumu bilance (MB);
  • Valsts budžets (VB) un budžeta saldo (BS);
  • Valdības parāds (VP);
  • Ekonomiskā izaugsme.
makroekonomika

Makroekonomikas analīzi var veikt divos līmeņos – veikt Ex-post analīzi vai Ex-ante analīzi.

  • Ex-post analīzes mērķis ir raksturot makroekonomisko situāciju, kas valda ekonomikā, kā arī raksturot valsts attīstības tendences. Ex-post analīze palīdz noteikt, kādā mērā ir sasniegti iepriekš izvirzītie mērķi, sniedz salīdzinošu analīzi ar citu valstu ekonomikām, kā arī palīdz veikt korekcijas politikā un izstrādāt jaunas attīstības koncepcijas.
  • Ex-ante analīzes pamatā ir makroekonomiskā modelēšana, kas tiek veikta, balstoties uz teorētiskām koncepcijām. Ex-ante analīzes mērķis ir iekšējo un ārējo faktoru izmaiņu ietekmes izvērtēšana uz ekonomikas attīstību, kā arī ekonomiskās politikas seku analizēšana un valsts attīstības scenāriju izstrādāšana.

Runājot par makroekonomikas praktisko nozīmi, jāmin vairāki ieguvumi. Makroekonomika sniedz izpratni par dažādiem saimnieciskiem notikumiem un parādībām, palīdz izprast ekonomiskās sistēmas funkcionēšanas raksturu, palīdzot izdarīt pareizu izvēli dažādos tirgos, attīsta vispusīgu un kritisku domāšanu, ļaujot citādā veidā palūkoties uz dažādiem notikumiem un problēmām ikdienā, kā arī palīdz droši stāties pretī konfliktējošiem uzskatiem un pretrunīgām praktiskām rekomendācijām.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsPieprasījums un piedāvājums
Nākamais rakstsMikroekonomika

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here