Daudzi zina to, ka personīgais budžeta plāns ir vieglākais ceļš uz finansiālo neatkarību un labklājību. Diemžēl ne visiem ir pareizs priekšstats par to, kā budžeta plāns ir jāveido un kā tas praktiski realizējams dzīvē. Ja esat izveidojis savu budžeta plānu, bet vienalga nespējat iekrāt naudu vai pat regulāri dzīvojat pāri saviem līdzekļiem, visticamāk, ka jūsu budžeta plāns ir nepilnīgs vai kļūdains. Lai saprastu, kas īsti par lietu, apskatīsim, kādi ir budžeta plāna vispārīgie mērķi un veidošanas pamatprincipi, kā arī, kādas ir biežāk pieļautās kļūdas šajā procesā. Iespējams tas palīdzēs saprast, kur tieši ir problēma konkrētajā budžeta plānā.
Īsumā var teikt, ka budžeta plāns ir paredzēts, lai katram konkrētajam cilvēkam būtu vieglāk pārraudzīt savas finanses. Tas dod iespēju saprast, cik lieli ir jūsu kopējie ienākumi katrā pārskata periodā un kur šie ienākumi tiek novirzīti. To visu saprotot, ir vieglāk izdarīt secinājumus par to, vai līdzekļi tiek tērēti lietderīgi un uz kurām izdevumu kategorijām ir iespējams ietaupīt.

Tātad pati pirmā lieta, kas jāveic, budžeta plānošanā ir detalizēta ienākumu un izdevumu uzskaite. Patiesībā daudzi šo daļu izlaiž, tieši tāpēc rodas problēmas. Daudzi, veidojot savu personīgo budžeta plānu, atvēl konkrētu naudas summu katrai izdevumu kategorijai, iepriekš neizpētot patiesās izmaksas. Pirmais mēnesis (vai cits izvēlētais pārskata periods) ir jāvelta tikai ienākumu un izdevumu pierakstīšanai. Pēc tam būs skaidrs cik daudz naudas aiziet katrai izdevumu kategorijai.

Otrā lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir pašas izdevumu kategorijas. Tām ir jābūt pietiekoši detalizētam. Bieži vien tiek izveidotas tādas kategorijas kā īre, komunālie maksājumi, pārtika, transports, izklaide un citi maksājumi. Tas nav pietiekoši detalizēti, jo ļoti liela summa būs tieši zem kategorijas – citi izdevumi. Tā sevī iekļauj gan kosmētiku, gan apģērbu, gan sadzīves preces gan daudz ko citu. Labāk ir izveidot vairāk kategoriju, lai ir iespējams precīzi saprast, kuri no tēriņiem ir lieki.

Pēc tam ir jāsāk jau reāla budžeta plānošana. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē, cik daudz naudas tiks atvēlēts katrai izdevumu kategorijai un ik mēnesi jādomā veidi, kā ietaupīt. Arī šeit bieži tiek pieļautas kļūdas, jo vairums mēģina taupīt uz sīkumiem. Pastāv uzskats, ka īre un komunālie maksājumi ir konstanta vērtība, kuru samazināt nav iespējams un tiek taupīts, piemēram, uz dažādiem našķiem, kas tiek ieskaitīti pārtikas kategorijā. Protams, uz to vajag taupīt, bet jārēķinās, ka ietaupījums būs vien pāris eiro. Savukārt taupot, piemēram, uz īri, var ietaupīt vairākus desmitus eiro mēnesī. Nevajag baidīties pieņemt lielus lēmumus. Ja redzat, ka nevarat atļauties pašreizējo dzīvesvietu, meklējiet lētākus variantus.

Jārēķinās arī ar to, ka sākumā uzreiz neizdosies samazināt visus tēriņus. Budžeta plānošana ir pakāpenisks process. Katru mēnesi izdevumi būs citādāki, turklāt jārēķinās arī ar neparedzētiem tēriņiem. Par to, kādi ir reālie izdevumi katrā kategorijā, var pārliecināties tikai ilgtermiņā. Piemēram, vasarā nebūs jāmaksā par apkuri, līdz ar to, pēc vasarā veidotā plāna nevarēs spriest par izdevumiem ziemas periodā. Šādi nevienmērīgi izdevumi ir daudz un tiem jāpievērš uzmanība.

Protams, budžeta plānošanā nevar iztikt arī bez gribasspēka. Neko nedos tas, ja jūs veiksiet tikai teorētisko plānošanu. Budžeta plāns ir tikai palīgs, kas parāda, kā taupīt dzīvē. Nevajag iedomāties, ka pēc plāna sastādīšanas visas finansiālās problēmas izzudīs pašas no sevis. Tam regulāri jāseko līdzi un jācenšas iekļauties nospraustajos mērķos.

Pēdējais būtiskākais princips, veidojot savu budžetu, ir izdevumu fiksēšanas regularitāte. Nauda tiek tērēta katru dienu, līdz ar to arī izdevumus būtu vēlams pierakstīt katru dienu. Parasti izdevumi tiek pierakstīti vien, labi ja, reizi nedēļā, līdz ar to tie nav korekti. Daudz kas tiek piemirsts. It kā jau tas neko daudz nemaina, jo lielākie izdevumi, tomēr tiek pierakstīti, bet vairākas nebūtiskas detaļas kopā var kardināli izmainīt visu kopējo plānu.

Ja jums ir izveidots budžeta plāns, bet tas nestrādā, visticamāk vaina būs kādā no minētajām kļūdām. Ja tomēr nē, varētu būt, ka jums ir īpaša finansiālā situācija, piemēram, sezonāli ienākumi vai kādi specifiski izdevumi. Ja tā ir, standarta budžeta plāns var arī nedarboties. Katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi, līdz ar to, ja jūs esat izmēģinājuši dažādas metodes, bet nekas nedarbojas, būtu ieteicams apmeklēt finanšu konsultantu, kurš jums palīdzēs saprast, kā nodrošināt finansiālo labklājību nākotnē.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here