Monopols ir tirgus stāvoklis kurā vienam uzņēmumam ir vai nu pilnīga vai arī pārliecinošs dominējošs stāvoklis kādā noteiktā nozarē pār preču vai pakalpojumu ražošanu. Nozarē, kurā ir izveidojies monopola stāvoklis parasti ir vai no ļoti maza vai arī vispār nav konkurence, kas tad arī ļauj šim galvenajam tirgus spēlētājam pašam noteikt cenas neatkarīgi no tā, kādas ir patiesās izmaksas kāda precei. Protams arī monopolam ir savi ierobežojumi un monopola kompānija nevar prasīt no patērētājiem cenas, kas ir lielākas nekā viņi var atļauties, jo pretējā gadījumā monopola preces vai pakalpojumi vienkārši netiktu vairs pirkti. Tā, kā jebkura uzņēmuma galvenais mērķis ir gūt pēc iesējas lielāku peļņu, tad monopoli arī parasti tiek saistīti tieši ar tirgus dominēšanu un pārmērīgi lielu cenu uzstādīšanu un neesošā konkurence monopola stāvoklī esošajam uzņēmumam ļaut šīs cenas arī ilgtermiņā uzturēt augstā līmenī. Monopola uzņēmumam nav noteikti jābūt milzīgai multinacionālai kompānijai, jo arī mazās tirgus nozarēs bieži vien veidojas monopoli, kur cilvēkiem vienkārši nav pieejamas nekādas alternatīvas un tāpēc viņi ir gatavi maksāt gandrīz jebkādu cenu par šī monopola piedāvātajām precēm un pakalpojumiem.

Runājot par monopola tirgus stāvokli noteikti ir jāpiemin arī oligopols, kas ir tirgus stāvoklis, kurā kādā nozarē ir tikai daži tirgus spēlētāji un tāpēc neveidojas perfektā konkurence. Un ir arī vēl tādi monopolu veidi, kā kartelis, kas ilgtermiņa vienošanās starp vienas nozares uzņēmumiem, trests, kurā dažādi uzņēmumi darbojas, kā vienota kompānija un sindikāts, kurš ir līdzīgs kartelim, bet šeit uzņēmumi ir vēl tuvāk saistīti un kopīgi iepērk izejvielas un regulē viens otra darbību. Visi šie monopolu veidi pamatā nonāk pie tā, ka vienā vai otrā veidā uzņēmumiem vai to kopumam ir kontrole par kādu noteiktu nozari un tāpēc tie var stipri ietekmēt cenas un gūt daudz lielāku peļņu nekā stipras konkurences apstākļos.

Kā veidojas monopoli?operatori

Monopola stāvoklis kādā nozarē var veidoties dažādos veidos sākot no dabiskajiem līdz valdības noteiktiem ierobežojumiem, kas tad stipri samazina vai arī pilnībā liedz kādam citam uzņēmumam ienākt monopola nozarē. Visbiežāk monopoli veidojas tieši tad, kad monopola stāvokli uzņēmumam ļauj izmantot valsts, bet arī nozarēs, kurās ir ļoti lielas izmaksas un kurās ir vajadzīgs milzīgs ieguldījums lai sāktu darboties parasti ir tendences veidoties monopoliem. Ja mēs minētu kādus valsts veidotus monopolus tad uzreiz nāk prātā elektroapgāde, kas vēl līdz pagājušajam gadam bija valsts veidots monopols, bet kopš 2015. gada 1. janvāra, kad tika atvērts elektroenerģijas tirgus šis tirgus sāk mainīties un nu it atļauta konkurence, kam vajadzētu mazināt elektroenerģijas cenas. Bet ja runājam, par uzņēmumiem, kuriem ir izveidojies dabīgais monopols, tad šeit jau situācija ir nedaudz savādāka, jo pilnīgs monopola stāvoklis kur ir tikai viens tirgus spēlētājs izveidojas ļoti reti, bet vairāk veidojas tieši oligopola stāvokļi. Tepat pie mums Latvijā Oligopola stāvoklis ir mobilo sakaru tirgū, kur darbojas tikai 3 uzņēmumi(LMT, Tele2 un Bite) un tāpēc, ka tirgus jaunpienācējiem ir vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi (lai veidotu sakaru torņus un infrastruktūru) tad arī šie uzņēmumi pamatā sacenšas tikai savā starpā un tādēļ neveidojas pilnīga konkurence.

Lai veidotos monopoli ir šādas barjeras, kas tad arī citiem uzņēmumiem neļauj ieiet konkrētajā tirgū:

  • Ekonomiskā barjera – Šis ir jau manis, iepriekš minētais, kapitāls, kas ir dabīgā barjera lielajās industrijās. Padomājiet, cik daudz un cik lielas investīcijas ir nepieciešamas lai izveidotu automašīnu ražošanas uzņēmumu vai arī mobilo sakaru tīklu. Un jo lielāks uzņēmums kļūst, jo lielāks ir tā ražošanas apjoms, kas pie noteikta lieluma ļauj uzņēmumam samazināt izmaksas uz katru saražoto vienību un tādā veidā rada vēl lielākus šķēršļus jaunpienācējiem, kuriem būtu jāgūst lieli zaudējumi, kamēr viņi spētu izveidot ražošanu līdz tikpat lielam apjomam.

  • Likumu barjeras – Kā jau minēju, tad valsts bieži vien ir vainīga pie monopola stāvokļu izveidošanas un tādas likumu barjeras, kā patenti, licences un fondu finansējumi parasti ļauj lielajiem uzņēmumiem izveidot un noturēt savu dominanci pār kādu industriju. Šeit noteikti ir jāmin arī īpašumtiesības pār kādu nekustamo īpašumu vai zemes gabalu, no kā ir iespējams iegūt resursus, kas nepieciešami kādas nozares ražošanai.

  • Tehnoloģiskās barjeras – Ja kāds uzņēmums rada kādu jaunu un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu, tad pārējiem uzņēmumiem tajā industrijā vairs nav iespējams ar šo uzņēmumu sacensties, it sevišķi, ja šis uzņēmums vēl patur patentus un intelektuālās īpašumtiesības uz šo tehnoloģiju. Šādā situācijā, vismaz uz laiku, parasti uzņēmumiem izdodas noturēt savu monopola stāvokli, bet agri vai vēlu tiek izgudrotas jaunas tehnoloģijas vai arī mazliet pārveidojot izmantoti tās pašas tehnoloģijas principi.

  • Neaizvietojamu preču barjeras – Monopols var arī veidoties tad, ja uzņēmums ražo kādu preci, kad lielā mērā nav aizvietojama, bet šādi monopola stāvokļi ir ļoti reti, jo bieži vien lielākajai daļai produktu var rast risinājumus. Piemēram, ja uzņēmums izgudro zāles kādas slimības ārstēšanai un tās patentē, tad slimniekiem, kas ar šo slimību ārstē nebūs nekādas alternatīvas un viņiem būs jāpērk šīs zāles par tādu cenu, kā uzņēmējs tās uzstāda neatkarīgi no tā cik šī cena ir liela.

  • Tīkla efekta barjera – Un pēdējā barjera, ko es varu minēt ir tīkla efekta barjera, kas nozīmē tikai to, ka ja kāds produkts ir ļoti populārs un to izmanto daudz cilvēki tad ir daudz lielāka varbūtība, ka jaunie klienti iegādāsies tieši to produktu nevis kādu tā konkurentu. Tīkla efekti ir redzami, gan sociālajos tīklos, kur jo lielāks ir tīkls, jo mazāka ir iespēja kādam konkurentam to apsteigt, gan arī dažādu produktu tirdzniecībā, kur tiek izmantotas slavenības un ja mārketinga stratēģijā ir izveidots imidžs, ka kādu produktu visi lieto, jo vairāk cilvēki to gribēs lietot un jaunajiem konkurentiem būs daudz grūtāk ienākt šādā tirgū.

Monopoli un valdības

big gov

Monopola termins pašos pamatos nāk no tā, ka jau senākos laikos valdības noteica likumus, kur kādā noteiktā industrijā nav iespējams ienākt citiem spēlētājiem un tādā veidā radīja mākslīgus monopola stāvokļus. Bet mūsdienās valstīm un valdībām ir vēl daudz lielāka rīcības brīvība un valdības var gan izveidot monopola stāvokļus gan arī tos izjaukt.

Valdības veidots monopols

Visā pasaulē valstis jau no seniem laikiem ir veidojušas monopola stāvokļus un tas notiek gan tautas interesēs gan arī pašas valdības interesēs, un tās pamatā ir divas dažādas lietas. Monopols no valdības puses var tikt veidots, lai radītu kādu papildus stimulu uzņēmējam, lai viņš mestos iekšā kādā industrijā, kurā savādāk nekas netiek darīts vai arī valdības veidots monopols tiek radīts, lai nerastos haoss. Piemēram, iedomājieties situāciju, kur elektroenerģijas tirgus jau no paša sākuma būtu bijis atvērts un jebkurš uzņēmums varētu vilkt savus kabeļus. Tad mums katrai daudzstāvu mājai būtu pievienoti desmitiem kabeļi pa kuriem katra elektroapgādes kompānija sūtītu iedzīvotājiem savu elektrību. Tieši tāpēc valdība arī izvēlējās šo tirgu monopolizēt, lai gan tas ilgtermiņā noteikti nozīmēja lielākas cenas nekā pie brīvā tirgus apstākļiem. Bet valdības veidots monopols var būt arī ne tik cēlu mērķu vārdā, kur, ja kāds uzņēmums ir gatavs finansēt valdības deputātus un to partiju, lai tā tiktu ievēlēta, un pēc tam šie deputāti viņam piešķir monopola stāvokli. Šādām darbībām, mūsuprāt nevajadzētu notikt, bet jebkurā valstī, kurā vēlēšanās partijas drīkst tērēt jebkādus naudas līdzekļus, tur tad arī tas tieši tā notiek un neviens jau partijai par velti naudu nedos, un, kad pienāks laiks izskatīt likumus par noteikto industriju, tad šis sponsors arī prasīs pavirzīt likumu viņa virzienā.

Valdības izjaukts monopols

Valdības ir spējīgas arī izjaukt monopola stāvokli, ja kāds uzņēmums vai uzņēmumu kopums ir negodīgi izmantojuši savu tirgus stāvokli. Latvijā pagaidām vēl neviens privātais uzņēmums nav ticis sadalīt dēļ tā, ka tas ir veicis pārkāpumus pret godīgas konkurences likumu, bet, piemēram, no 2017. gada Latvijas Gāze, kas arī ir pašas valsts monopols tiks sadalīta, lai veicinātu konkurenci un mazinātu birokrātisko slogu. Bet ja mēs paskatāmies uz citām pasaules valstīm tad tajās ir bijušas vairākas publiskas kompāniju sadalīšanas, kur visspilgtākā šāda lieta bija tad, kad ASV valdība sadalīja Standart Oil Co. Inc. Uzņēmumu 33 mazākos uzņēmumos, jo šī lielā kompānija bija izmantojusi negodīgas konkurences paņēmienus izpērkot visus savus mazākos konkurentus, kā arī samazinot cenas zem pašizmaksas, lai konkurenti nevarētu uzsākt biznesu. Pasaules vēsturē šādas lielas sadalīšanas nav bijušas daudz un bieži vien cilvēki uzskata, ka visas lielāk kompānijas ir sliktas, bet, pat skatoties uz šo Standart Oil kompāniju, tā savas darbības laikā samazināja naftas cenu vairākas reizes un diezin vai to var uzskatīt par sliktu iznākumu gala patērētājiem.

Pozitīvi monopoli

Tas, ka kādam uzņēmumam ir izdevies iegūt vienas nozares dominanci uzreiz nenozīmē, ka šis monopola stāvoklis ir slikts, jo pašos pamatos jau patērētāji paši izvēlas, ko pirkt un ko nepirkt un tāpēc viņi pērkot to, ko šis monopols ražo paši tā teikt “balso”par tā produktiem. Daudzās nozarēs, jo lielāks uzņēmums kļūst, jo mazākas kļūst tā izmaksas attiecībā pret vienu produktu un tas ļauj radīt daudz lētākas preces nekā to spētu daudz mazi uzņēmumi un tāpēc daudzi ekonomisti uzskata, ka vislabākā tirgus struktūra ir tieši oligopols, kur tirgū sacenšas daži lielie spēlētāji un visu nopelnīto naudu grūž atpakaļ jaunu tehnoloģiju ražošanā lai pārspētu savus konkurentus. Kad pieaug ražošanas apjoms, tad uzņēmumam ir iespējams investēt naudu aizvien jaunās un jaunās tehnoloģijās un tādā veidā samazināt izmaksas un pat tad, ja šī uzņēmuma peļņa no tā palielinās, tas tik un tā nozīmē to, ka patērētājiem gala produkts būs lētāks un mēs beigu beigās būsim ieguvēji. Un tieši dēļ šīs izmaksu samazināšanās no apjoma palielināšanas tad arī daudzās industrijās dabīgi izveidojas monopoli, jo viens vai daži lielie uzņēmumi var daudz efektīvāk saražot preces vai pakalpojumus nekā vesels lērums mazo uzņēmēju.

Un lielākoties reālajā dzīvē ir tā, ka ja arī kādā nozarē izveidojas vienam uzņēmumam monopola stāvoklis, tas tik un tā ilgi nenoturēsies jo ātri vien parādīsies jauni konkurenti, kas vienā vai otrā veidā sāks konkurēt un radīs savus produktus un ja katru reizi, kad viens uzņēmums aizņemtu vairāk kā 50% no vienas nozares tirgus tas tiktu izjaukts tad uzņēmēji ātri vien pārstātu darboties, jo pēc viņu ieguldītā darba nav iespējams nopelnīt naudu, un uzņēmējdarbība kļūtu neefektīva.

Negatīvi monopoli

Lielākoties tomēr monopoli tiek asociēti ar sliktām lietām un gan ekonomisti gan patērētāji uzskata ka kāda uzņēmuma pilnīgs monopols kādā industrijā ir negatīvs, jo tas mazina konkurenci un šim monopolam nav nekādu iemeslu samazināt savas cenas vai arī investēt naudu tehnoloģiju attīstībā, jo pircējiem vienkārši nav citas alternatīvas. Īpaši skarbos monopola gadījumos uzņēmums, kurš ir ieguvis šo monopola statusu ir gatavs to noturēt ar visiem iespējamajiem paņēmieniem un tie var būt sākot no konkurentu nopirkšanas līdz cenu samazināšanai zem pašizmaksas, lai visi konkurenti bankrotētu. Un tad tieši šādos gadījumos, kad monopols ļaunprātīgi izmanto savu statusu tad parasti sākas izmeklēšana no valdības puses un, ja tiek atklāts, ka tiešām uzņēmums ir veicis šādas darbības, tad arī tas tiek sadalīts daļās, lai katra daļa tad konkurētu ar citām un radītu atkal tirgū līdzsvaru. No vienas puses jau liekas, ka kāpēc lai monopola stāvoklī esošs uzņēmums nevarētu izmantot savu stāvokli, ja jau viņš tur ir ticis ar smagu darbu un inovācijām, bet pagātne ir pierādījusi, ka šādās situācijās jaunie uzņēmumi tiek pārāk ierobežoti un vienkārši nespēj uzsākt konkurēt ar lielo tirgus līderi, kas dara visu, lai mazinātu konkurenci, nevis lai izpatiktu patērētājiem. Ja jau monopola uzņēmums velta visu savu peļņu jaunu produktu radīšanai un cenu samazināšanai, tad nevienam pret to nav nekādas problēmas, bet ja šie līdzekļi tiek lietoti citu uzņēmumu ietekmēšanai un iebiedēšanai, tad tas vairs nav izdevīgi nevienam izņemot pašam monopolam.

Slaveni monopolu uzņēmumi

  • standart oilStandart oilStandard Oil Co. Inc. Bija ASV naftas pārstrādes un ražošanas uzņēmums, kas tika dibināts 1870. gadā un kas ir iegājis vēsturē, kā lielākais uzņēmums, kurš ir ticis izjaukts dēļ tā ļaunprātīgas monopola statusa izmantošanas. Šo uzņēmumu izveidoja Džons Deivisons Rokafellers, kurš tad arī vadīja šo uzņēmumu līdz pat 1911. gadam, kad tas tika izjaukt 33 dažādās mazās kompānijās. Šis uzņēmums vienā brīdī bija ieguvis vairāk kā 90% no naftas pārstrādes, pārvietošanas un pārdošanas tirgus un, lai gan vēsturiskie fakti ir konfliktējoši, tomēr tie norāda, ka uzņēmums ļaunprātīgi izmantoja savu statusu un mazināja konkurenci. Ja šis uzņēmums būtu pastāvējis vēl šobrīd, tad tas noteikti būtu pasaulē lielākais uzņēmums, jo divas no šīm 33 kompānijām ir spējušas izaugt par līderiem naftas industrijā un apgroza vairākus desmitus miljardu dolāru. Šis uzņēmums parasti tiek minēts, kā galvnais piemērs, kad runa iet par monopolu slikto ietekmi, bet nav tik viegli teikt, ka Rokafellers ar savu uzņēmumu darīja tikai sliktu, jo viņa vadībā naftas cenas samazinājās vairākas reizes un patērētāji tādā veidā varēja šo naftu izmantot gan transportam, gan apgaismojumam gan vēl daudz un dažādām darbībām.

  • Microsoft Microsoft Corporation jeb plašāk zināms vienkārši, kā Microsoft ir tehnoloģiju uzņēmums kurš tika dibināts 2975. gadā un tā dibinātājs ir patreizējais bagātākais cilvēks pasaulē Bils Geitss. Microsoft uzņēmums arī ir ticis apsūdzēts monopola statusa ļaunprātīgā izmantošanā un 2001. gadā ASV valdība iesniedza tiesā prasību pret Microsoft tieši par šī ļaunprātīgā statusa izmantošanu. Microsoft tika apsūdzēts par to, ka tas pie savas Windows operētājsistēmas klāt pievienoja savi interneta pārlūkprogrammu Internet Explorer un neļāva datoru ražotājiem uzstādīt citas pārlūkprogrammas. Pirmais lēmums šajā lietā bija apstiprinošs un tiesa gribēja uzņēmumus sadalīt divās daļās, bet apelācijas tiesā Microsoft izdevās šo lēmumu pārsūdzēt. Un, lai gan Microsoft uzņēmums netika sadalīts, tomēr tas tik un tā turpināja izmantot savu monopola statusu, bet tas īpaši neietekmēja citu interneta pārlūkprogrammu izplatību un tādas pārlūkprogrammas, kā Mozilla Firefox un Chrome nu ir kļuvušas daudz populārākas.

  • GoogleGoogle Inc. ir vēl viens tehnoloģiju uzņēmums, kas tika dibināts 1998. gadā un to dibināja Sergejs Brins un Lerijs Peidžs. Google kompānijai ir izdevies mazāk nekā 20 gadu laikā kļūt par vienu no lielākajām pasaules kompānijām un Google pamata bizness ir tieši Google meklētājprogramma, ko mēs visi zinām un izmantojam. 2015. gadā Eiropas savienība iesniedz oficiālu paziņojumu Google kompānijai par to, ka tiks sākts tiesu process pret kompāniju par tās ļaunprātīgu meklētājprogrammas izmantošanu reklamējot savus produktus meklēšanas rezultātos virs citiem produktiem. Eiropas savienība šo lietu iesāk pēc vairāk nekā 5 gadu izmeklēšanas, kurā tā vairākkārt centās notiesāt šo tehnoloģiju kompāniju par šiem pārkāpumiem, bet viņiem tas neizdevās un tāpēc tagad tiek sperts nopietns solis un Google kompānija tiek apsūdzēta sava monopola statusa izmantošanā.

  • latlotoLatLotoLatvijas Loto ir Latvijas valsts akciju sabiedrība, kurai ir izveidots monopola stāvoklis valsts mēroga loteriju veidošanā. Latvijas Loto apgrozījums 2014. gadā bija vairāk kā 21 miljons Eiro, bet uzņēmumā strādā ap 100 darbinieku. Šis ir viens no tiem piemēriem, kur Valsts ir ar likumu noteikusi monopola stāvokli kādā noteiktā nozarē vienam uzņēmumam un tajā nevar ienākt citi uzņēmumi. Valsts ir noteikusi monopola statusu lai citi uzņēmumi nesāktu darboties šajā loteriju biznesā, un tas tiek darīts tāpēc, lai pasargātu valsts iedzīvotājus no biznesiem, kuri ar loteriju palīdzību mēģinātu iegūt no viņiem peļņu. Latvijas Loto uzņēmums kā Valsts Akciju Sabiedrība var darboties neatkarīgi un visa peļņa tiek atpakaļ valstij, bet mēs nonākam situācijā, kur valsts izmanto savus iedzīvotājus, lai no viņiem iegūtu naudu atpakaļ valstij, un tas tad ir jāizdomā katram pašam vai tā ir laba prakse vai nav?

  • LMT,Bite,Tele2 – Un, kā pēdējos pieminēšu mūsu valsts vienu no Oligopoliem, kuri ir mobilos sakaru nozares darboņi LMT, Bite un Tele2. Šajā sakaru nozarē pirmais spēlētājs bija Latvijas Mobilais Telefons, kura kapitāldaļas pieder arī Latvijas valstij un sākotnēji LMT piederēja monopola stāvoklis. Pēc dažiem gadiem mūsu tirgū ienāca arī Tele2 operators, bet 2005. gadā Latvijā ienāca arī trešais operators Bite un kopš tā laika šie trīs uzņēmumi izmanto šo oligopolu un cīnās tikai viens ar otru. Lai gan mobilo sakaru cenas ir ļoti samazinājušās, tomēr 3 uzņēmumi vienā nozarē ir pārāk maz un tāpēc var gadīties, ka pie lielākas konkurences šīs cenas būtu vēl zemākas. Mobilo sakaru niša pašos pamatos ir dabīgs monopolu veidotājs, jo lai tajā sāktu darboties ir vajadzīgas milzīgas investīcijas sakaru tīkla izveidē un infrastruktūras izveidošanā, un ja vēl ir konkurence tad uzņēmumi ir spiesti visu laiku domāt jaunas inovācijas un ieguldīt peļņu atpakaļ tehnoloģiju attīstībā.

Valdība, kā lielākais monopols?

Un vēl viens punkts, pie kā es gribētu pieskarties ir tas, ka jebkurā valstī valdība pašos pamatos ir lielākais monopols un valsts ir uzstādījusi likumus, kuri aizliedz tās teritorijā veidot citus līdzīgus pārvaldes mehānismus. Protams, ideja, ka vienā teritorijā varētu būt vairākas valstis, kur cilvēki varētu izvēlēties no kuras saņemt visus pakalpojumus un kurai maksāt nodokļus varētu likties absurda, bet no otras puses monopola stāvoklis ne vienmēr ir tik labs, kā jau mēs to līdz šim noskaidrojām. Un tāpēc, ka valstis iesaistās ļoti daudzās nozarēs, sākot ar pilnīgu kontroli pār naudas piedāvājumu un veidošanu, tad tad liek padomāt, kādas varētu būt alternatīvas un vai šīs alternatīvas būtu labākas.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsHiperinflācija
Nākamais rakstsIzmaksas

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here