Bez naudas mūsdienās neviens vairs nespēj iedomāties savu dzīvi – tā tiek izmantota gandrīz pilnīgi visur. Cilvēku maki ir pilni ar dažāda izmēra un krāsas naudas zīmēm, tāpat arī monētām. Taču patiesībā nauda ir tikai papīrs un šim papīram kā tādam īsti vērtības nav. Naudas banknotes ir tikai papīra gabali ar cipariem un dažādiem elementiem uz tiem, monētas ir tikai apaļi metāla gabali. Vērtība ir tam, ko par to var nopirkt, tam, kādus pakalpojumus par naudu var saņemt. Piemēram, vērtība ir mašīnai, jo ar to var kaut kur nokļūt, aizbraukt; tāpat vērtība ir ēdienam, jo cilvēks bez ēdiena nevar izdzīvot. Neēdot pēc pāris nedēļām ikviena dzīva būtne vienkārši nomirs.

Agrāk, lai norēķinātos par pakalpojumiem, piemēram, dabūtu zemes gabalu, kur dzīvot un būvēt māju, varēja norēķināties ar govīm vai jebkuru citu preci, kuru pārdevējs uzskatīja par vērtīgu. Tikai vēlāk sāka izmantot monētas. Tām tika piešķirta vērtība, balstoties uz vērtīgākiem metāliem, no kā tā tika izgatavota, piemēram, zelta vai sudraba monētas. Tikai vairākus gadu desmitus vēlāk Ķīnā izgudroja papīra naudu, jo cilvēkiem palika pārāk grūti nēsāt apkārt daudz metāla monētu, turklāt dažas no monētām bija arī ļoti mazvērtīgas. Nauda cilvēkam ir vajadzīga, jo ir zināms, ka arī citiem cilvēkiem vajag naudu. Līdz ar to iespējams dot šiem citiem cilvēkiem naudu, bet pretī saņemt ko citu, piemēram, suni. Suns ir nepieciešams, jo tas sargā māju, cilvēkus. Ja kāds uzbrūk suņa īpašniekam, tad suns savu saimnieku aizsargā. Turklāt, vēl suns ir dzīva būtne, kas var kļūt par ļoti labu draugu. Lūk, šī ir tā vērtība, ko cilvēks ir nopircis par naudu, par papīra gabalu.

Nauda arī kalpo kā dažādu preču vērtības salīdzināšanas mērs, kā arī līdzeklis lai sniegtu un saņemtu kredītus. Ne visus pakalpojumus un preces ir iespējams uzreiz salīdzināt. Līdz ar to, tā kā naudai ir piešķirta skaitliskā vērtība, tad visi pakalpojumi un preces arī tiek mērīti šajā skaitliskajā sistēmā. Tas ļauj cilvēkiem salīdzināt šķietami nesalīdzināmu lietu vērtības, piemēram, grāmata maksā 10 EUR, bet kino apmeklējums 4 EUR. Nauda ir kā starpnieks, ar kuras palīdzību iespējams iegūt to, kas cilvēkam ir nepieciešams. Veikali, tirgus un citas vietas piedāvā ikvienam iegādāties to, kas vien vajadzīgs, piemēram, kurpes, ēdienu, apģērbu un citas preces vai pakalpojumus. Tas viss ļauj cilvēkam izdzīvot, turklāt arī atvieglo dzīvi un sniedz komfortu. Ieejot veikalā, jo saplīsis ir telefons, cilvēks var to nopirkt, dodot pretī konkrētu naudas summu.

Mūsdienās, lai naudu būtu iespējams izmantot un tā būtu vērtīga, tai ir jāatbilst trīs nosacījumiem. Pirmkārt, konkrētajai naudai ir jābūt pieņemtai kā apgrozības līdzeklim. Otrkārt, tai ir jābūt arī likumīgai. Un, treškārt, tai ir jāpiemīt tādām īpašībām kā derīgums, citādi nav iespējams pret naudu saņemt nepieciešamo pakalpojumu vai preci. Katrā valstī ir noteikta nauda (valūta), ar kuru iespējams ir norēķināties, tāpat banknotēm un monētām ir piešķirta vērtība. Valstīs ir noteikti vērtību mēri, kas ļauj noteikt preču un pakalpojumu vērtību cenās.

Vienkārši sakot, naudai ir vērtība tikai tāpēc, ka par to ir iespējams kaut ko iegādāties, lai nevajadzētu nomirt badā, varētu uzlabot savu dzīvi, tāpat arī nopirkt ko tādu, kas varbūt nemaz nav vitāli nepieciešams, bet to vienkārši ļoti gribas. Vērtība ir lietām, visam tam, ko par naudu var nopirkt.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here