Skaidrs ir viens – neviena galējība nekad nav laba. Arī runājot par naudas taupīšanu un naudas tērēšanu, jāsaka, ka ne viena, ne otra, ja tā ir pārmērīga, ne pie kā laba nenoved. Runājot par balansu, īpaši svarīgi ir atrast balansu starp naudas tērēšanu un naudas taupīšanu.

Pārmērīga naudas tērēšana var novest pie situācijas, kad nav iespējams nosegt obligātos izdevumus, piemēram, apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, apmaksāt rēķinus par telekomunikācijām, televīziju vai internetu, samaksāt īri, veikt kredīta maksājumu, apmaksāt transportu vai tā degvielu, nopirkt pārtiku vai zāles, apmeklēt ārstu, kā arī veikt citus obligātus un neatliekamus maksājumus. Ikviens, kaut vai teorētiski, bet zina, pie kā var novest tas, ka netiek veikti primārie maksājumi. Piemēram, neapmaksājot rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem, tos gluži vienkārši var pārtraukt sniegt, atslēdzot elektrību, pārtraucot siltuma padevi vai ūdeni. Neveicot kredīta maksājumus, tiek sabojāta kredīta vēsture un var tikt uzsākts parādu piedziņas process vai, vēl ļaunāk, tiesu darbi. Neapmeklējot ārstu un nenopērkot nepieciešamās zālēs, neatgriezeniski var tikt sabojāta veselība. Vienu vārdu sakot, sekas var būt dažādas, bet jebkurā gadījumā – nepatīkamas. Par pārmērīgu naudas tērēšanu ir jāsāk bažīties un sākt ierobežot sevi brīdī, kad pārmērīgi tiek tērēts sekundāriem mērķiem, piemēram, izklaidēm, apģērbam vai ceļojumiem. Ja nauda tiek tērēta tikai primāriem mērķiem un tā regulāri aptrūkstas, ir jāsāk nopietni domāt par papildus ienākumu avotu meklēšanu.

Interesanti, ka arī pārmērīga naudas krāšana nav laba padarīšana. Parasti taču visiem šķiet, jo vairāk naudas, jo labāk. Šeit runāsim nevis par normālu krāšanu, bet gan par pārmērīgu un alkatīgu krāšanu. Protams, krāt naudu normas robežās, proti, pastāvīgi veidojot konkrētas naudas rezerves, kas var tikt pielietota negaidītām un neplānotām situācijām vai, gluži pretēji, plānotām, piemēram, ceļojumam, atvaļinājumam vai jaunam auto, ir labi un pat ieteicami. Pastāvīgi veidojot liekas naudas uzkrājumus, var izvairīties no nepieciešamības izmantot dārgo pakalpojumu – kredītu, un ātri, vienkārši un lēti, proti, bez procentu maksājumiem, nepieciešamības gadījumā iegūt kāroto – kādu preci vai pakalpojumu, un apmierināt savas vēlmes un vajadzības.

Gadījumā, kad cilvēks tikai pelna naudu, bet nekad un nekur to netērē, ir jāuzdod loģisks jautājums – kādēļ vispār tiek šī nauda pelnīta, ja tā netiek patērēta nekādiem, pat personiskiem mērķiem? Naudas jēga slēpjas apstāklī, ka tā ir līdzeklis, ar ko apmierināt savas un / vai kāda cita vēlmes un vajadzības. Ja tas netiek darīts, naudas jēga zūd – tā kļūst par bezvērtīgu papīra gabalu, kas mājās tikai krāj putekļus. Ja nauda tiek krāta mājās, pastāv lielāks risks, ka tā gluži vienkārši var tikt nozagta. Ja nauda tiek uzkrāta elektroniskā formātā, pastāv risks, ka, pazaudējot karti vai piekļuvi kontam, tiks zaudēta piekļuve uzkrātajai naudai. Tiesa, šī problēma ir labojama, bet tas, ka piekļuve tiek zaudēta uz noteiktu laiku, ir fakts un var radīt neērtības. Protams, arī elektronisku naudu var nozagt, it īpaši mūsdienās, kad aktīvi uzdarbojas dažādi interneta hakeri. Uzkrājot naudu mājās vai elektroniski, jebkurā gadījumā pastāv risks, ka notiks bankas krahs, uz uzkrātā summa, kas pārsniegs 100 000 eiro, tiks neatgriezeniski zaudēta.

Nauda ir, kā saka, jāliek lietā – kaut kur jāiegulda vai jānogulda. Ieguldīt var gan produktos (precēs un pakalpojumos), gan nekustamajos vai kustamajos īpašumos, kā arī, piemēram, krājkontā, depozītā, pensiju fondā u.tml. Ar citiem ieguldījumu un noguldījumu veidiem varat iepazīties citos informācijas avotos. Naudas ieguldīšanas vai noguldīšanas jēga slēpjas labuma gūšanā, kas pēc noteikta laika atgriežas pie ieguldītāja. Piemēram, nekustamajā īpašumā ieguldītā nauda, nereti ar uzviju, ir atgūstama, īpašumu pārdodot, pensiju fondā ieguldītā nauda tiek atgūta, iestājoties pensijas vecumam, bet krājkontā ieguldītā nauda ar procentuālu pieaugumu ir iegūstama jebkurā laikā pēc nepieciešamības.

Iesakām painteresēties par naudas ieguldīšanas vai noguldīšanas iespējām, kas samazinās pārmērīgus uzkrājumus, kā arī tēriņus, jo laika gaitā tiks palielināti pasīvie ienākumi, tādējādi samazinot starpību starp izdevumiem un ienākumiem.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here