Nebanku kredītu tirgus Latvijā ir pavisam nesen, bet jau spējis gūt nozīmīgu lomu kopējā tirgū. 94,3 miljonu eiro apgrozījums 2013. gadā jau vien liecina par nozares apmēriem. Uzņēmumu skaits laika gaitā ir sarucis, bet pakalpojums kļuvis daudz drošāks klientam. Informējot cilvēkus un kliedējot mītus, ātrie kredīti kļuvuši daudz populārāki Latvijas patērētāju vidū.

Aptuveni pirms 8 gadiem, 2007. gada pavasarī, Latvijā parādījās pirmie nebanku kredītdevēju uzņēmumi. Cilvēku interese par iespēju ātri aizņemties nelielas naudas summas kļuva arvien lielāka, un uzņēmumu skaits krietni palielinājās. Nozares pirmsākumos nebija stingras regulācijas un uzraudzības. Lai uzsāktu nebanku kreditētāja biznesu pietika ar minimālo pamatkapitālu – 2000 latiem jeb 2845,7 eiro. Pēc vairākiem gadiem šīs nozares struktūra un regulācijas mehānismi ir ļoti mainījušies. Nozare ir sakārtota, ieviestas licences, tiek aizstāvētas klientu intereses, kā arī uzņēmumi, kas saistīti ar nebanku kreditēšanu, sniedz atbalstu dažādās sociālās jomās. Ātrie kredīti pamazām ieguvuši patērētāju uzmanību, un nebanku kredītu tirgus tiek uzskatīts par ļoti teicamu un izdevīgu biznesu ilgtermiņā.

Pirmās pārmaiņas tirgū tika ieviestas 2011. gadā. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika veikti grozījumi, kuri paredzēja, ka no 2011. gada kredītus izsniegt varēja tikai tādi uzņēmumi, kuri bija saņēmuši PTAC atļauju jeb licenci. Licences ieviešana samazināja konkurenci, un daudziem uzņēmumiem nācās pārtraukt savu darbību. Viens no iemesliem bija licences cena: par izsniegšanu 71,1 tūkstotis eiro, bet par pārreģistrēšanu 14,2 tūkstoš eiro. Otrs iemesls – uzņēmuma kapitālam bija jābūt vismaz 425 tūkstošiem eiro. Viegli izsecināt, ka galvenais iemesls darbības pārtraukšanai bija naudas līdzekļu trūkums. Neskatoties uz to, savu darbību turpināja vairāki uzņēmumi, kuri darbojas vēl šodien. Pirms PTAC atļaujas ieviešanas Latvijas tirgū bija 50 šādu uzņēmumu, bet 2014. gadā licenci ātro kredītu izsniegšanai saņēma 18 uzņēmumi.

2013. gadā pārmaiņas turpinājās. Savu darbību uzsāka Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA). Organizācija, kura sāka nopietnu darbību šīs nozares sakārtošanā. Organizācijas biedri veido 80% tirgus daļas. Pirmais, ko uzņēmumi ieviesa, bija labas prakses standarts. Tas veicināja atbildīgu aizņemšanos un veicināja papildus pasākumu ieviešanu, kredītu ņēmēju aizsardzībai. Par uzņēmumu rīkošanos atbilstoši Labas prakses standartam, arī liecina to mājaslapās izvietotā atpazīstamības zīme ‘’Atbildīgs aizdevējs’’. Nākamais solis bija aizliegt kredītus ņemt 18 un 19 gadus veciem jauniešiem, jo kredītu izsniedzēji tolaik nevarēja pilnīgi novērtēt klientu maksātspēju. 2013. gada pavasarī organizācijas biedri vienojās par savstarpēju datu apmaiņu par personām, kurām ir aktīvas saistības vai parādi ar kādu no uzņēmumiem. Šīs darbības krietni palielināja atteikumu skaitu. 2014. gadā PTAC ieviesa vadlīnijas, kuras pieprasa kredītdevējiem daudz stingrāk izvērtēt klientu maksātspēju, pieprasot noteiktu daudzumu informācijas.

LNKA 2013. gadā ieviesa iespēju asociācijas biedru klientiem ievietot sevi sarakstā, kurā cilvēkiem uz noteiktu termiņu nav iespējams izsniegt ātros kredītus. Tajā pašā gadā tiek radīta jauna kartība – vidutāja pakalpojums. Tas ļauj patērētājam un kādam no asociācijas biedriem vienoties par pakāpenisku parādu atmaksu, kuru spējas to atmaksāt katram klientam izvērtē individuāli. 2013. gadā tika samazināts arī soda sankciju apmērs. LNKA biedri vienojās, ka to apmērs nedrīkst pārsniegt 100% no parāda summas.

Vadoties pēc iedzīvotāju aptaujām daudzi atzīst ātrās kreditēšanas pakalpojumu par ērtu, modernu un operatīvu. Liela daļa cilvēku labāk izvēlas ņemt ātros kredītus banku izsniegto kredītu vietā, jo process aizņem stipri mazāk laika, ir daudz vienkāršāks un bankās nav iespējams aizņemties mazas summas. Tiek uzskatīts, ka attīstoties tehnoloģijām arī attīstās kredītdevēju spējas sniegt banku piedāvātos pakalpojumus daudz ātrāk un ērtāk, kas nākotnē varētu izraisīt ievērojamas pārmaiņas šajā tirgū. Latvijā nebanku kreditēšanas nozare ir soli priekšā daudzām citām pasaules valstīm, jo nozares kārtība tiek stingri pārraudzīta un zemākas komisijas maksas ir tikai mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.

Attēls no Diena

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here