Mūsdienās pastāv daudz dažādu variantu, kā investēt naudu, bet pārsvarā gadījumu ienesīgākie investīciju veidi saistās ar lielu risku, savukārt ar mazāk riskantajām investīcijām pārsvarā neizdodas neko nopelnīt. Ja meklējat salīdzinoši ienesīgu, bet ne pārāk riskantu investīciju veidu, ir vērts apsvērt ideju iegādāties obligācijas. Tās tiek uzskatītas par visdrošāko investīciju veidu, ar kura palīdzību ir iespējams ne vien noturēt naudas vērtību esošajā līmenī, bet pat mazliet nopelnīt.

Obligācijas ir vērtspapīri, kuri darbojas kā parādzīmes. Pērkot obligācijas, investors aizdod naudu obligāciju turētājam, kurš, savukārt ar šo obligāciju apņemas konkrētā termiņā investoram atdot aizdevuma summu un vēl procentus no šīs aizdotās summas. Kad nauda tiek atdota, obligācija tiek dzēsta. Atšķirībā no akcijām, kuras var emitēt vienīgi akciju sabiedrības, obligāciju turētāji var būt gan dažāda veida lieluma uzņēmumi, gan valstu valdības. Iegādājoties obligāciju, investoram nepieder uzņēmuma daļas un viņš arī nekā citādi nav tiešā veidā saistīts ar uzņēmuma darbību, vienīgi ir viens no uzņēmuma kreditoriem. Obligācijas parasti tiek emitētas, lai uzņēmumi vai valstu valdības varētu iegūt finansējumu dažādu projektu īstenošanai, attīstībai vai budžeta deficīta mazināšanai.

Tātad obligācijas pamatā tiek iedalītas valdības un korporatīvajās obligācijās. Pēc savas būtības abi šie obligāciju veidi darbojas ļoti līdzīgi, bet atšķirīgs ir to ienesīgums un riska faktors. Valdības obligācijas ir ļoti drošs ieguldījumu veids, bet tā ienesīgums parasti ir neliels. Vienīgā situācija, kad investors varētu nesaņemt atpakaļ ieguldīto naudu pilnā apmērā ir tad, ja valsts bankrotē. Kā zināms no pieredzes, šādi gadījumi nav visai bieži, tāpēc valdības obligācijas tiek uzskatītas par ļoti drošām. Valdības obligāciju procentu likmes ir atkarīgas no valsts reitinga – jo zemāks reitings un lielāka iespēja, ka valsts varētu bankrotēt, jo augstākas procentu likmes un līdz ar to arī ienesīgums.

Korporatīvās obligācijas ir riskantākas nekā valdības obligācijas, jo investors nesaņems atpakaļ naudu pilnā apmērā ne vien tajos gadījumos, kad uzņēmums pilnībā bankrotē, bet arī tad ja tas strādās bez peļņas. Uzņēmumu obligācijas riskantākas padara arī fakts, ka uzņēmumi bankrotē biežāk nekā valstis un uzņēmumiem ir daudz grūtāk gūt ienākumus, kad tas ir ļoti nepieciešams, tomēr labā ziņa ir tā, ka arī uzņēmuma bankrota gadījumā investoram pienākas kompensācija. Tātad visu savu naudu viņš ar šāda veida investīcijām pazaudēt nevar. Kā jau tika minēts, obligāciju pircējs ir kreditors, nevis uzņēmuma daļu īpašnieks, līdz ar to uzņēmumam vispirms ir nepieciešams nokārtot saistības ar obligāciju pircējiem.

Obligācijas pārsvarā tiek tirgotas globālajā obligāciju tirgū. Tas ir sadalīts divos sektoros – primārajā un sekundārajā sektorā. Primārajā tiek tirgotas jaunizveidotas obligācijas, bet sekundārajā notiek tirgošanās ar jau esošām obligācijām. Liela daļa no globālajā obligāciju tirgū esošajām obligācijām ir valdību obligācijas. Tikai aptuveni 20% sastāda uzņēmumu akcijas, jo uzņēmumiem izdevīgāk ir aizņemties naudu no bankām un citām kredītiestādēm, nekā privātiem investoriem. Šī obligāciju tirgus kopējā vērtība pārsniedz 100 triljonus ASV dolāru.

Varētu šķist, ka obligāciju darbības princips ir ļoti vienkāršs – investors par konkrētu summu nopērk obligāciju, kas arī ir aizdotā summa, taču tā nebūt nav. Obligāciju vērtība parasti nesakrīt ar tās cenu, jo obligāciju cenas nav fiksētas. Tās nepārtraukti mainās, tāpat kā akciju cenas. Vēl jāsaprot, ka obligācijām ir noteikti kupona maksājumi, kas arī lielā mērā nosaka to ienesīgumu. Kupona likme tiek norādīta procentos un tā parāda kādu daļu no obligāciju vērtības katru gadu tiek izmaksāta investoram. Ja obligācijas cena un vērtība sakrīt, tad kupona likme ir vienāda ar procentu likmi, bet ja obligāciju cena krītas, tad procentu likme pieaug un otrādāk. Vēl jāņem vērā arī procentu likme līdz obligācijas termiņa beigām, kas arī parasti ir galvenais kritērijs pēc kā tiek salīdzināta dažādu obligāciju vērtība, jo pēc tās var vieglāk pateikt kāds būs kopējais ienesīgums.

Obligāciju pirkšana un pārdošana notiek tāpat kā akciju tirdzniecība – jebkura persona var iegādāties obligāciju un to pārdot, tādā veidā nododot līgumsaistības. Parasti šādos darījumos piedalās arī brokeris, kurš palīdz abām pusēm saprast, vai darījums būs izdevīgs, bet tas nav obligāts nosacījums. Ja investors, neizmanto brokeri, pamatā viņa interesēs ir iegādāties akcijas par zemāku cenu un augstāku kupona vērtību, jo obligāciju vērtība paliek nemainīga, tomēr katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi. Arī, lai pirktu vai pārdotu obligācijas, ir jāpārzina obligāciju tirgus, līdzīgi kā ar akcijām.

Obligācijas ir piemērots investīciju veids tiem, kas vēlas prognozējamu peļņas apjomu. Pērkot obligācijas, investors gandrīz vienmēr var būt drošs par to, ka konkrētā termiņā saņems konkrētu naudas summu. Tiesa gan šis investīciju veids prasa zināšanas par obligāciju tirgu un vērtspapīru darījumiem kopumā.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsAkcijas
Nākamais rakstsForex

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here