Peļņa ir pārskata perioda bruto peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā, jeb starpība starp uzņēmuma ieņēmumiem no viena finansiālā gada darbības un izmaksām šajā periodā. Peļņu aprēķina, no apgrozījuma ieņēmumiem atņemot pārdošanas izmaksas, pārvaldes izmaksas, uzņēmuma ienākuma nodokli un pārējos nodokļus, atlikušo summu koriģējot ar pārējiem uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un ieņēmumiem. Peļņu parasti izlieto finanšu līdzekļu rezervju veidošanai, dividendēm, ieguldījumiem un citām vajadzībām, ko nosaka uzņēmuma vadība.

Peļņa (π) tiek aprēķināta, no uzņēmumā saražotās produkcijas realizācijas ieņēmumiem (R) atskaitot kopējās izmaksas (TC).

π = R – TC; R – TC > 0

pelna

Bruto peļņa ir naudas summa, kas tiek iegūta, no realizācijas ieņēmumiem jeb neto apgrozījuma atņemot pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas. Bruto peļņa tiek uzskatīta par svarīgāko peļņas aprēķina starprezultātu, jo tā ļauj analizēt uzņēmuma pamatdarbības efektivitāti. Bruto peļņas izmaiņas var rasties gan no neto apgrozījuma, gan no ražošanas izmaksu svārstībām.

Neto peļņa jeb tīrā peļņa ir naudas summa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc ienākuma nodokļa un citu nodokļu atņemšanas. Neto peļņa ir būtiskākais uzņēmuma kopējās darbībās rādītājs, jo no neto peļņas dinamikas ir atkarīga kā dividenžu izmaksa, tā arī uzņēmuma attīstības iespēja un eksistence. Tāpat tīrā peļņa ir arī galvenais finanšu avots, kas tiek pielietots jaunām investīcijām.

Vēl tiek izdalīti arī tādi peļņas veidi kā peļņa no finansiālās darbības un peļņa no operatīvās jeb saimnieciskās darbības. Lai aprēķinātu peļņu no finansiālās darbības, no finansiālās darbības ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi. Finansiālās darbības peļņu nepieciešams aprēķināt, lai atdalītu saimnieciskās darbības peļņu no tādiem peļņas gūšanas avotiem kā dividendes, procenti, valūtas operācijas u.tml. Peļņa no operatīvās darbības ir peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas, kas ietver ieņēmumus un izmaksas, kas ir saistītas ar produkcijas ražošanu un pārdošanu.

Jāpiemin arī tādi peļņas veidi kā grāmatvedības peļņa un ekonomiskā peļņa. Grāmatvedības peļņa tiek aprēķināta, no kopējiem ieņēmumiem atskaitot kopējās izmaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt ekonomiskā peļņa tiek aprēķināta, no kopējiem ieņēmumiem atskaitot tiešās jeb grāmatvedības izmaksas, netiešās jeb alternatīvās izmaksas, kā arī normālo peļņu.

biznesa merkis

Peļņa ir viens no ienākumu pamatveidiem tirgus ekonomikā, kā arī galvenais uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs jeb uzņēmējdarbības saimniekošanas rezultāts kādā laika periodā. Jāsaka, ka peļņa ir viens no galvenajiem faktoriem, kas motivē veikt uzņēmējdarbību, bet peļņas gūšana ir uzņēmējdarbības pamatmērķis. Peļņu varētu definēt arī kā atlīdzību, ko gūst uzņēmēji par savu drosmi un iniciatīvu darboties pastāvīga riska un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.

Uzņēmumu peļņas lielums parasti netiek ierobežots, tomēr uzņēmējdarbības praksē pastāv tāds jēdziens kā “normāla peļņa” vai “taisnīga peļņa”, ar ko saprot tādu peļņas līmeni, kāds var izveidoties brīvās tirgus ekonomikas apstākļos. Peļņas līmenis norāda arī uz kapitāla jeb investīciju plūsmu ekonomikā, proti, ja kādā uzņēmējdarbības nozarē tiek novērots pārāk augsts peļņas līmenis, tajā tiek iepludinātas investīcijas no tām nozarēm, kurās peļņas līmenis attiecīgajā laika periodā ir zemāks par normālo peļņu. Šādā veidā tirgus pats regulē vairākumu no kapitālu plūsmām. Ņemot vērā to, ka lielākās peļņas iespējas parasti rodas nozarēs, kurās tiek ražoti jauni un inovatīvi produkti, tad kapitāla plūsma veicina visu resursu koncentrāciju tieši šajās sfērās, stimulējot ne vien tehnisko progresu, bet arī ekonomisko attīstību kopumā.

Peļņu ietekmē tādi faktori kā:

  • realizētās produkcijas cenu līmenis;
  • realizētās produkcijas daudzums;
  • izmaksas.
merkis pelna

Peļņas sadale

Peļņas sadale ir uzņēmuma finanšu līdzekļu rezervju veidošanas process, kas nepieciešams uzņēmuma ražošanas un sociālās sfēras vajadzību apmierināšanai, kā arī uzņēmēju (uzņēmuma līdzīpašnieku un akcionāru) interešu realizācijas nodrošināšanai. Peļņas sadales procesā tiek sadalīta neto jeb tīrā peļņa, kas ir palikusi uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas budžetā. Viens no būtiskākajiem peļņas sadales uzdevumiem ir kārtējo vajadzību saskaņošana ar perspektīvām. Uzņēmumam ir tiesības patstāvīgi izvēlēties peļņas sadales proporcijas un virzienus, kā arī veidot nepieciešamās rezerves un fondus, tomēr peļņas sadales kārtība uzņēmumā ir pakļauta speciāliem nolikumiem, kurus, balstoties uz uzņēmējdarbības formu, apstiprina uzņēmējs, uzņēmuma padome, akcionāru kopsapulce u.tml.

pelnas sadale

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here