Ikviena strādājoša persona rēķinās, ka vecumdienās par nostrādātajiem darba gadiem saņems pensiju. Šobrīd Latvijā ir 3 līmeņu pensiju sistēma. Pensiju 1. līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, kas tika ieviesta 1996. gada 1. janvārī. Šis pensiju līmenis ir obligāts visām sociāli apdrošinātām personām.

Pensiju 1. līmenis balstās uz paaudžu un dzimuma solidaritātes principiem. Paaudžu solidaritāte nozīmē, ka šobrīd strādājošo personu sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek izmantotas tagadējo pensionāru pensijām. Respektīvi, visi, kas tagad strādā, nodrošina pensijas pašreizējiem pensionāriem. Tāpēc ir svarīgi veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav nepieciešams strādāt, jo par viņu pensijām jau tik un tā parūpēsies tie cilvēki, kas būs nodarbināti tad, kad tagad strādājošie būs pensijā. Ja, piemēram, darba devējs ir atbildīgs par savu darbinieku sociālajām apdrošināšanas iemaksām, bet īstenībā viņš šīs iemaksas neveic, tad darba devējs samazina ne tikai savu darbinieku nākotnes pensijas apmērus, bet arī pašreizējo pensionāru pensijas.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko veic šobrīd strādājošie, tiek virtuālā veidā reģistrētas. Visa informācija par iemaksām tiek saglabāta personas kontā, taču tur netiek uzkrāta reāla nauda. Pēc tam, kad cilvēks būs devies pensijā, pēc informācijas par sociālās apdrošināšanas iemaksām būs iespējams aprēķināt, cik liela pensija personai pienākas. Tāpat arī, lai saņemtu šādu pensiju, nepieciešams atbilstošs sociālās apdrošināšanas iemaksu stāžs. Līdz 2014. gada sākumam vajadzīgais darba stāžs, kuru laikā tika regulāri veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bija 10 gadi, tagad tas ir jau 15 gadi. Bet no 2025. gada minimālais sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanas stāžs būs jau 20 gadi.

Pensiju 1. līmenis balstās ne tikai uz paaudžu, bet arī dzimuma solidaritātes principiem. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no personas dzimuma gan sievietes, gan vīrieši pēc došanās pensijā saņem pensijas vienādi ilgu laika posmu. Respektīvi, ir vienāds pensiju izmaksas laika periods. Protams, pensijas apmērs gan ir atšķirīgs gan sieviešu, gan vīriešu starpā, jo pensijas lielumu atkarībā no nostrādātā laika perioda nodrošina katrs pats. Tomēr, ja cilvēks dodas pensijā, bet nav nostrādājis nepieciešamo laika periodu, lai saņemtu pensiju, kas tiek izmaksāta no sociālās apdrošināšanas iemaksām, tas nenozīmē, ka cilvēks nesaņem neko. Personas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ja viņu nostrādātais darba stāžs, kura laikā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir zem noteiktā minimuma.

Valsts nosaka, ka ir arī personas, par kurām sociālās apdrošināšanas iemaksas veic pati valsts. Šādi cilvēki ir, piemēram, personas, kuras aprūpē un kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam. Tāpat valsts veic iemaksas par nestrādājošiem invalīdiem, obligātajā militārajā dienestā strādājošiem karavīriem un citiem cilvēkiem.

Valsts obligātās nefondētās pensiju shēmas pamatā ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Arī šo iemaksu apmērs ir valsts noteikts. 2015. gadā 24,39% no personas bruto algas tiek novirzīts pensiju apdrošināšanai, tomēr tikai 20% no tā visa veido cilvēka pensijas fonda kapitālu. Atlikušie procenti tiek novirzīti apbedīšanas pabalstiem, kā arī apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksām.

Tomēr katram pašam cilvēkam vēl ir iespējams parūpēties par savām vecumdienām un nodrošināt sev lielāku pensiju. Bez pensiju 1. līmeņa, pieejams arī pensiju 2. līmenis un pensiju 3. līmenis. Pensiju 2. līmenis ir nosacīti obligāts. Ja tagad daļai iedzīvotāju ir iespējams šim līmenim pievienoties brīvprātīgi, tad ar laiku pensiju 2. līmenis būs obligāts visiem. Taču vēl pastāv arī pensiju 3. līmenis. Atšķirībā no 1. un 2. līmeņa pieteikšanās pensiju 3. līmenim ir katra cilvēka brīvprātīgs lēmums. Ar šo līmeni iespējams veikt papildus pensijas uzkrājumus – lai uzkrājums veidotos, naudas līdzekļi tiek ieguldīti vērtspapīru tirgū, piemēram, akcijās.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsKas ir galvotājs?
Nākamais rakstsPrivātie kredīti

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here