Elastība ir lielums, kas parāda to, cik lielā mērā cenas izmaiņas ietekmē produkta (preces vai pakalpojuma) pieprasījuma vai piedāvājuma apjomu. Elastība parāda procentuālās cenas izmaiņu sakarību ar procentuālo pieprasījuma / piedāvājuma apjoma izmaiņu. Pieprasījums un piedāvājums var būt neelastīgs, elastīgs, vienādelastīgs jeb vienādots, kā arī absolūti elastīgs vai absolūti neelastīgs.

Pieprasījuma elastība ir lielums, kas parāda, kā izmainās pieprasītās preces daudzums, kad tiek mainīta tās cena. Lai izprastu pieprasījuma elastības nozīmību, ir jāzina fakts, ka, zinot preces pieprasījuma elastību, ir iespējams prognozēt kā patērētāju atbildes reakciju uz produkta cenas izmaiņām, tā arī kopējos ieņēmumus no šī produkta pārdošanas.

Pieprasījums ir elastīgs, ja procentuālās cenas izmaiņas izraisa lielākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas, piemēram, samazinot cenu par 2%, pieprasījums pieaug par 4%. Pieprasījums ir neelastīgs, ja procentuālās cenas izmaiņas izraisa mazākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas, piemēram, samazinot cenu par 2%, pieprasījums pieaug tikai par 1%.

Pieprasījuma elastību iespējams aprēķināt, dalot pieprasītās preces daudzuma izmaiņas procentos ar cenas izmaiņu procentos jeb pēc sekojošas formulas, kurā eD ir pieprasījuma elastības koeficients, %∆Q ir pieprasītās preces daudzuma izmaiņas procentos, bet %∆P ir cenas izmaiņas procentos.

formula

Lai izprastu, kā šo formulu iespējams pielietot praktiski, aplūkosim vienu piemēru:

Uzdevums:

Piena pudeles cena ir 0,70 eiro, un vienas dienas laikā patērētāji iegādājas 100 pudeles šī piena. Ja piena cenu paaugstina līdz 0,80 eiro par pudeli, tad patērētāji dienas laikā iegādājas vien 70 pudeles. Kāds ir pieprasījuma elastības koeficients šajā situācijā?

Q0 – sākotnēji pieprasītais preces daudzums, kas ir 100 pudeles
Q1 – pieprasītais preces daudzums pēc cenas izmaiņām, kas ir 70 pudeles
P0 – sākuma cena, kas ir 0,70 eiro
P1 – cena pēc izmaiņas, kas ir 0,80 eiro

1. Visupirms ir jānosaka pieprasītās preces daudzuma izmaiņas procentos jeb %∆Q.
%∆Q = (Q1 – Q0) : Q0 * 100 = (70 – 100) : 100 * 100 = – 30%

2. Pēc tam ir jāaprēķina cenas izmaiņas procentos jeb %∆P.
%∆P = (P1 – P0) : P0 * 100 = (0,80 – 0,70) : 0,70 * 100 = 14,3%

3. Visbeidzot ir jāaprēķina pieprasījuma elastības koeficients.
eD = %∆Q : %∆P = – 30% : 14,3% = – 2,1

4. Jāsecina, ka pieprasījums ir elastīgs, jo e = 2,1 > 1.

Pieprasījuma elastības koeficients

  • Ja pieprasījuma elastības koeficienta modulis |e|<1, tad pieprasījums ir uzskatāms par neelastīgu, proti, šādā gadījumā cenas izmaiņas būtiski neietekmē pieprasītās preces daudzuma izmaiņas. Šādā situācijā, paaugstinoties preces cenai, patērētāji to pirks tādā pašā daudzumā. Neelastīga pieprasījuma gadījumā, paaugstinot preces cenu, kopējie ieņēmumi palielināsies, bet, samazinot preces cenu, kopējie ienākumi samazināsies.
  • Ja pieprasījuma elastības koeficienta modulis |e|>1, tad pieprasījums ir uzskatāms par elastīgu, proti, šādā gadījumā nelielas cenu izmaiņas būtiski ietekmē pieprasītās preces daudzuma izmaiņas. Šādā situācijā, pat nedaudz paaugstinoties preces cenai, patērētāji to pirms ievērojami mazākā daudzumā. Elastīga pieprasījuma gadījumā, paaugstinot preces cenu, kopējie ieņēmumi samazināsies, bet, samazinot preces cenu, kopējie ienākumi palielināsies.
  • Ja pieprasījuma elastības koeficienta modulis |e|=1, tad pieprasījums ir vienādots, proti, šajā gadījumā pieprasītās preces daudzums mainās par tik procentiem, par cik procentiem mainās cena.
  • Ja pieprasījuma elastības koeficienta modulis |e|=0, tad pieprasījums ir absolūti neelastīgs, proti, šajā gadījumā cenas izmaiņas absolūti neietekmē pieprasītās preces daudzuma izmaiņas. Šādā situācijā pārdevējiem ir iespēja paaugstināt cenu tik augstu, cik tie vēlas, jo pircēji vienalga to iegādāsies.
  • Ja pieprasījuma elastības koeficienta modulis |e|=∞, tad pieprasījums ir absolūti elastīgs, proti, šajā gadījumā kaut nelielas cenu izmaiņas būtiski ietekmē pieprasītās preces daudzuma izmaiņas. Šādā situācijā, pārdevējiem paaugstinot preces cenu kaut vai par vienu eiro centu, pircēji to vairs neiegādāsies.
elastigs pieprasijumsneelastigs pieprasijums

Jāuzsver, ka, salīdzinot elastības koeficientu ar 1, elastības koeficienta zīmi neņem vērā, proti, ja arī iegūtais elastības koeficients ir -2,1, kā dotajā uzdevumā, tad mīnusa zīme netiek ņemta vērā. Šajā gadījumā no matemātikas teorijas ir jāatceras, kas ir skaitļa modulis – pozitīvu skaitļu un nulles modulis ir vienāds ar pašu skaitli, bet negatīva skaitļa modulis ir vienāds ar skaitlim pretējo skaitli. Balstoties uz šo teoriju, sanāk, ka skaitļa -2,1 modulis ir 2,1.

Pieprasījuma elastību ietekmējošie faktori:

  • Aizvietotāju pieejamība. Gadījumā, ja precei ir pieejami aizvietotāji, tad pieprasījums ir elastīgs, turpretī, ja precei aizvietotājus atrast ir grūti, tad pieprasījums ir neelastīgs.
  • Preces statuss. Pastāv likumsakarība, ka pirmās nepieciešamības preču pieprasījums vienmēr ir neelastīgs, bet luksus preču pieprasījums vienmēr ir elastīgs.
  • Laiks. Ir novērots, ka īsā laika periodā pieprasījums ir neelastīgs, bet ilgā laika periodā pieprasījums ir elastīgs, jo, lai pielāgotos jaunai situācijai, ir nepieciešams laiks.
  • Preces īpatsvars. Gadījumā, ja preces īpatsvars patērētāja kopējajos izdevumos ir mazs, tad preces cenas paaugstināšanās tikai nedaudz ietekmē patērētāja atbildes reakciju. Šādā situācijā pieprasījums ir uzskatāms par neelastīgu. Savukārt gadījumā, ja preces īpatsvars patērētāja kopējajos izdevumos ir liels, tad pirms preces pirkšanas patērētājs padomās ilgāk un preci pirms mazāk. Šādā situācijā pieprasījums ir uzskatāms par elastīgu. Jo lielāks preces īpatsvars patērētāja budžetā, jo lielāka pieprasījuma elastība.
  • Krājumi. Ja uzņēmumam ir kādas preces krājumi, tad uzņēmums šo preci vairāk nepērk, un pieprasījums ir elastīgs. Ja uzņēmumam nav kādas preces krājumi, tad uzņēmums šo preci iepērk, un pieprasījums ir neelastīgs.
pieprasijuma elastiba

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here