Kas ir pieprasījums un piedāvājums?

Pieprasījums ir preču un pakalpojumu apjoms, ko patērētājs vēlas un ir spējīgs iegādāties, līdz ar to pieprasījums ir rādītājs, kas atspoguļo pircēju vajadzību iegādāties kādu preci.

Piedāvājums ir preču un pakalpojumu apjoms, ko ražotājs vēlas un ir spējīgs piedāvāt tirgū, līdz ar to piedāvājums ir rādītājs, kas atspoguļo ražotāju spēju piedāvāt preces tirgū.

Pieprasījums un piedāvājums ir ekonomisks modelis, kas tiek pielietos mikroekonomikā. Pieprasījums un piedāvājums ir galvenais ekonomikā lietotais modelis, kas tiek pielietots cenu noteikšanā. Šis modelis atspoguļo to, kā tiek noteikta tirgus cena.

Preču cenas tiek noteiktas pēc tirgus pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības. Ja abu pušu intereses sakrīt, rodas līdzsvara cena jeb cena, par kuru pircēji ir gatavi pirkt, bet ražotāji izgatavot preces. Gadījumā, ja šī cena tiek paaugstināta, pieprasījums samazinās, bet piedāvājums palielinās, kā rezultātā rodas preču pārpalikums. Gadījumā, ja šī cena tiek pazemināta, pieprasījums palielinās, bet piedāvājums samazinās, kā rezultātā rodas preču iztrūkums.

Ideālā gadījumā pieprasījumam ir jābūt vienādam ar piedāvājumu, jo tad saražoto preču vai sniegto pakalpojumu daudzums ir vienāds ar pieprasījumu, proti, gan pircēji ir apmierināti, jo ir apmierinājuši savas vēlmes un vajadzības, gan ražotāji ir apmierināti, jo ir realizējuši visu savu produkciju. Kad pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, ieguvēji ir uzņēmēji, jo, ja uzņēmēji nespēj saražot tik daudz, cik tiek pirkts, tad cena tiek paaugstināta, lai pieprasījumu samazinātu. Kad piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu, ieguvēji ir pircēji, jo, ja saražotās produkcijas daudzums netiek izpirkts, ražotāji to pārdod lētāk, lai segtu vismaz ražošanas izmaksas.

Pieprasījums un piedāvājums izsaka sakarību starp preces vai pakalpojuma cenu un / vai ārpuscenas faktoriem, kā arī iespējamo pieprasījuma un piedāvājuma apjomu. Mainoties preces vai pakalpojumu cenai, mainās pieprasījuma vai piedāvājuma apjoms. Mainoties pieprasījumam vai piedāvājumam ārpuscenas faktoru ietekmē, mainās preču un pakalpojumu pieprasījuma vai piedāvājuma apjoms.

lidzsvara cena

Pieprasījuma un piedāvājuma ārpuscenas faktori

Pieprasījuma izmaiņas var izraisīt sekojoši ārpuscenas faktori:

  • Patērētāju ienākumi. Gadījumā, ja pircēju ienākumi palielinās, arī pieprasījums palielinās, bet gadījumā, ja pircēju ienākumi samazinās, arī pieprasījums samazinās.
  • Aizvietojamās preces cena. Palielinoties kādas preces cenai, pieaugs alternatīvās preces pieprasījums. Piemēram, palielinoties viena ražotāja piena cenai, pieaug cita ražotāja piena pieprasījums.
  • Kopā lietojamo preču cenas. Pieaugot kādas preces cenai, samazināsies ar to kopā lietojamo preču pieprasījums. Piemēram, pieaugot kafijas cenai, samazinās kafijas pieniņu pieprasījums.
  • Patērētāja modes vai gaumes izmaiņas. Piemēram, nākot modē Apple iPhone viedtālruņiem, pieaug to pieprasījums.
  • Pircēju skaits. Piemēram, palielinoties jaundzimušo skaitam, pieaug bērnu ratiņu pieprasījums.
  • Gaidāmās cenas izmaiņas. Piemēram, valdība pieņem likumu, kas paredz aizliegt enerģijas dzērienu iegādāšanos nepilngadīgām personām, līdz ar to laika posmā, līdz likums stāsies spēkā, var pieaugt enerģijas dzērienu pieprasījums.
  • Citas izmaiņas. Piemēram, klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas, politiskā nestabilitāte, vēlēšanas, nemieri, kari u.tml.

pieprasijums

Piedāvājuma izmaiņas var izraisīt sekojoši ārpuscenas faktori:

  • Ražošanas faktoru (piemēram, zemes, kapitāla, darba) cenas. Ražošanas faktoru sadārdzināšanās samazina piedāvājumu.
  • Ražošanas tehnoloģiju izmaiņas. Jaunāku un modernāku tehnoloģiju ieviešana ražošanā palielina piedāvājumu.
  • Nodokļu izmaiņas. Ja samazina nodokļus, kas skar konkrēto ražotāju, piedāvājums palielinās.
  • Subsīdijas. Ja ražotājs saņem subsīdijas, piedāvājums palielinās.
  • Citu preču cenas. Piemēram, palielinoties labības cenai, zemnieki labību sēj vairāk nekā kartupeļus, kā rezultātā labības piedāvājums palielinās.
  • Piedāvātāju skaits. Piemēram, ienākot Latvijas tirgū citiem elektroenerģijas piegādātājiem, palielinās elektroenerģijas piegādes pakalpojumu piedāvājums.
  • Gaidāmās cenu izmaiņas. Prognozējot preču cenas palielināšanos nākotnē, ražotājs samazina piedāvāju, lai palielinātu to tad, kad preču cena pieaugs.
  • Citi faktori. Piemēram, klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas, politiskā nestabilitāte, vēlēšanas, nemieri, kari u.tml.
piedavajums

Pieprasījuma un piedāvājuma likumi

Pieprasījuma likums ir sakarība, kad par zemāku cenu patērētājs vēlas un spēj nopirkt lielāku preču daudzumu, pārējiem nosacījumiem paliekot nemainīgiem. Vienkāršiem vārdiem runājot, pieprasījuma likums nosaka to, ka pircējs vienu un to pašu preci pirks vairāk par mazāku naudas summu, nekā par lielāku naudas summu. Pircējs vienmēr vēlas iegādāties vairāk preču, maksājot par tām mazāk. Šajā ziņā dažas preces ir elastīgākas par citām. Piemēram, samazinot cenu kurpju auklām, pircēji nepirks vairāk auklu, jo šī prece tiek pirkta reti, bet, samazinot cenu benzīnam, pircēji pirks vairāk benzīnu, jo šī prece tiek pirkta bieži. Proti, cenas samazināšana kurpju auklu pieprasījumu īpaši nepalielinās, bet benzīna pieprasījumu tā palielinās ievērojami.

Piedāvājuma likums ir sakarība, kad par augstāku cenu ražotājs vēlas un spēj saražot tirgum lielāku preču daudzumu, pārējiem nosacījumiem paliekot nemainīgiem. Vienkāršiem vārdiem runājot, piedāvājuma likums nosaka to, ka ražotājs vēlas vairāk preču pārdot par augstāku cenu, nekā par zemāku cenu. Ražotājs vienmēr vēlas savu preci pārdot par lielāku naudas summu, nekā par mazāku naudas summu.

pieprasijums un piedavajums

Pieprasījuma veidi

Pieprasījums iedalās:

  • Individuālajā pieprasījumā. Individuālais pieprasījums izsaka atsevišķa pircēja vēlmi un spēju par noteiktu cenu noteiktā laika periodā pirkt noteiktu preču daudzumu.
  • Tirgus pieprasījumā. Tirgus pieprasījums izsaka visu individuālo pircēju pieprasītās preces kopējo daudzumu atkarībā no cenas un noteiktā laika perioda.

Pieprasījums iedalās arī:

  • Funkcionālajā pieprasījumā, kas ir pieprasījuma daļa, ko nosaka preču un pakalpojumu īpatnības;
  • Nefunkcionālajā pieprasījumā, kas ir preču un pakalpojumu pieprasījums, kam nav saistības ar tiem piemītošajām īpatnībām.

Nefunkcionālais pieprasījums savukārt iedalās:

  • Sociālajā pieprasījumā. Sociālais pieprasījums, tā struktūra un apjoms atbilst sabiedrībā vispārpieņemtajām normām, kā arī subjekta stāvoklim sabiedrības hierarhijā. Sociālo pieprasījumu ietekmē Veblena efekts, snoba efekts, kā arī līdzskrējēja efekts.
  • Spekulatīvajā pieprasījumā. Spekulatīvais pieprasījums pastāv sabiedrībā, kurā ir prognozējams augsts inflācijas līmenis, tāpēc sabiedrība, ņemot vērā iespējamo cenu pieaugumu nākotnē, iegādājas preces un pakalpojumus tagadnē.
  • Neracionālajā pieprasījumā. Neracionālais pieprasījums ir neplānots, proti, tas rodas mirkļa iegribu un noskaņojuma maiņas rezultātā, tāpēc nereti iegādātā prece vai pakalpojums vēlāk izrādās nevajadzīgs.
pieprasijums un piedavajums 3

Pieprasījuma un piedāvājuma elastība

Elastība parāda, kādā mērā cenas izmaiņas ietekmē preces vai pakalpojuma pieprasījuma apjomu jeb, citiem vārdiem sakot, parāda procentuālās cenas izmaiņu sakarību ar procentuālo pieprasījuma / piedāvājuma apjoma izmaiņu.

Pieprasījums un piedāvājums var būt:

  • Elastīgs;
  • Neelastīgs;
  • Vienādots;
  • Absolūti elastīgs;
  • Absolūti neelastīgs.

Pieprasījuma elastība

Pieprasījuma elastība parāda, kā, mainoties preces cenai, mainās pieprasītās preces daudzums.

Pieprasījumu var uzskatīt par elastīgu, ja procentuālās cenas izmaiņas izraisa lielākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas, piemēram, cena tiek samazināta par 2%, bet pieprasījuma pieaug par 4%.

Pieprasījums ir neelastīgs, ja procentuālās cenas izmaiņas izraisa mazākas procentuālās izmaiņas. Piemēram, cena tiek samazināta par 2%, bet pieprasījums pieaug tikai par 1%.

Pieprasījuma elastību ietekmē sekojoši faktori:

  • Aizvietojamība. Attiecīgā produkta aizvietotāju esamība tirgū pieprasījumu pēc attiecīgā produkta padara elastīgāku;
  • Pirmās nepieciešamības preces un luksusa priekšmeti. Ja prece ir pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums pēc tās ir neelastīgs, bet, ja prece ir luksusa prece, pieprasījums pēc tās ir elastīgs.
  • Preces īpatsvars patērētāja budžetā. Lielāks preces īpatsvars patērētāja budžetā palielina pieprasījuma elastību.
  • Krājumi. Krājumu esamība palielina pieprasījuma elastību, bet krājumu neesamība to samazina.
  • Laika faktors. Ilgāks laiks lēmuma pieņemšanai palielina pieprasījuma elastību.

Piedāvājuma elastība

Piedāvājuma elastība parāda, kā, mainoties preces cenai, mainās piedāvātās preces daudzums.

Piedāvājumu var uzskatīt par elastīgu, ja preces cenas izmaiņas procentos izraisa straujas piedāvātās preces daudzuma izmaiņas procentos.

Piedāvājumu var uzskatīt par neelastīgu, ja preces cenas izmaiņas procentos izraisa nelielas preces daudzuma izmaiņas procentos.

Piedāvājuma elastību ietekmē sekojoši faktori:

  • Laiks. Ja kādas preces cena pieaug, īsā laika posmā piedāvātās preces daudzumu būtiski mainīt vairs nav iespējams. Savukārt ilgākā laika posmā ir iespējams uzlabot vai iegādāties ražošanas tehnoloģijas, tādējādi piedāvājumu padarot elastīgāku.
elastigs pieprasijums neelastigs pieprasijums

Pieprasījuma un piedāvājuma grafiskais attēlojums

Pieprasījuma un piedāvājuma apjoma, cenas un ārpuscenas faktoru savstarpējā mijiedarbība tiek attēlota koordinātu plaknē. Uz grafika Y ass tiek atzīmēta cena, kas tiek apzīmēta ar burtu “P” (no angļu valodas vārda “price”, kas nozīmē “cena”), bet uz grafika X ass tiek atzīmēts daudzums, kas tiek apzīmēts ar burtu “Q” (no angļu valodas vārda “quantum”, kas nozīmē “daudzums”).

Pieprasījuma līkne tiek apzīmēta ar burtu “D” (no angļu valodas vārda “demand”, kas nozīmē “pieprasījums”). Pieprasījuma līkne virzās no kreisās puses augšas, kurā cena ir augstākā, uz labās puses apakšu, kurā cena ir zemākā. Pieprasījuma līkne atspoguļo to, ka par augstāku cenu pircējs pieprasīs mazāku preču daudzumu, nekā par zemāku cenu.

Piedāvājuma līkne tiek apzīmēta ar burtu “S” (no angļu valodas vārda “supply”, kas nozīmē “piedāvājums”). Piedāvājuma līkne virzās no kreisās puses apakšas, kur cena ir zemākā, uz labās puses augšu, kur cena ir visaugstākā. Piedāvājuma līkne atspoguļo to, ka par zemāku cenu ražotājs piedāvās mazāku preču daudzumu, nekā par augstāku cenu.

pieprasijuma un piedavajuma grafiks

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsBezdarbs
Nākamais rakstsMakroekonomika

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here