Izglītības iegūšana ir nozīmīgs posms ikviena cilvēka dzīvē. Ja pamatizglītība un vidējā izglītība lielākajā daļā mācību iestāžu ir iegūstama bez maksas, tad, lai iegūtu augstāko izglītību, nereti ir nepieciešamas diezgan lielas naudas summas, kas jāmaksā, lai izglītību iegūtu. Protams, daudzas studiju programmas piedāvā saviem studentiem iegūt budžeta vietas, kā arī stipendijas, lai kaut nedaudz mazinātu izdevumus izglītības iegūšanas laikā. Taču iztikas līdzekļi nepieciešami arī, lai spētu vienkārši izdzīvot, piemēram, kopmītņu vai dzīvokļa ikmēneša izmaksas, kā arī pārtikas iegāde. Šādiem papildu izdevumiem ir paredzēts studējošā kredīts, kas domāts studentu sociālajām vajadzībām.

Studējošā kredītu iespējams iegūt bankās. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir ienākumi. Ja studentam vēl nav pašam savu regulāro ienākumu, tad ir nepieciešams piesaistīt galvotāju, piemēram, kādu no vecākiem, kuram ir stabili ikmēneša ienākumi. Studējošā kredītam ir salīdzinoši zema gada procentu likme. Atšķirībā no citiem kredītiem, studējošā kredīts nodrošina to, ka kredīta saņēmējs konstanti katru mēnesi saņem daļu kredīta summas. Protams, nauda netiek ieskaitīts jūlijā un augustā, kad mācības nenotiek. Atmaksa tiek sākta vienu gadu pēc studiju beigšanas, kad students ir atradis darbu. Ja studijas tiek pamestas ātrāk, respektīvi, netiek iegūts grāds, tad atmaksa ir jāsāk dažus mēnešu pēc mācību iestādes pamešanas. Tomēr arī studiju laikā ir jāveic jau maksājumi – mēnesi pēc pirmās iemaksas saņemšanas ir jāsāk veikt procentu maksājumi.

Studējošā kredīts ir viens no naudas aizdevumu veidiem, kuru ir iespējams dzēst. Tas nozīmē, ka valsts atmaksā kredītu, ja vien šāda veida pieprasījums tiek apstiprināts. Lai studējošā kredīts tiktu dzēsts, nepieciešams izturēt konkursu, kā arī pretendentam ir jāatbilst dažiem kritērijiem. Tāpat arī ir daži faktori, kas var atvieglot studējošā kredīta atmaksu.

Lai varētu pieteikties studējošā kredīta dzēšanai:

  • pirmkārt, kredītam ir jābūt izsniegtam ar valsts galvojumu vai arī no valsts budžeta līdzekļiem;
  • otrkārt, ir jāpaiet vismaz vienam gadam kopš mācības ir pabeigtas, respektīvi, studējošā kredīta dzēšana nav iespējama tiem, kas mācības ir pametuši pirms diploma saņemšanas;
  • treškārt, bijušajam studentam ir jāstrādā tajā jomā, kurā viņš iepriekš studējis, kā arī šajā darbā vietā jābūt nostrādātam vismaz 1 gadam;
  • ceturtkārt, darba slodze nevar būt mazāka par pusslodzi.

Pretendenti tiek noteikti ar konkursa palīdzību. Taču nepietiek vien ar to, ka cilvēks atbilst visiem nosacījumiem. Katru gadu tiek izdots Ministru Kabineta rīkojums, kurā tiek noteiks, kādas profesijas pārstāvjiem var tik piešķirta studējošā kredīta dzēšana. Profesijas var mainīties atkarībā no tautsaimniecības vajadzībām, tāpēc vienmēr ir jāatrod informācija par to, kam šādas iespēja vispār tiek sniegta.

Vēl liela nozīmē konkursā ir arī tam, cik ilgi jau persona ir nostrādājusi atbilstošajā profesijā. Kā jau tika minēts, studējošā kredīta dzēšana netiek piešķirta tiem, kas strādā citā nozarē nekā iegūta izglītība. Parasti uz šādu iespēju var pretendēt tās personas, kuras strādā valsts vai pašvaldību institūcijās, ārstniecības iestādēs, kas sniedz pakalpojumus, kurus nodrošina valsts budžets, tāpat arī nevalstiskās institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus sociālo pakalpojumu nodrošinājumā, kā arī kuras strādā privātās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Lai varētu pieteikties uz studējošā kredīta dzēšanu, pretendentam ir jāiesniedz pieteikums kredīta dzēšanai par valsts līdzekļiem. Tāpat arī noteikti jābūt izziņai no darba vietas. Svarīgi, ka šī izziņa ir no pamata darba vietas. Vēl ir jāiesniedz arī iegūtās augstākās izglītības diploma kopija. Pēc tam ir jāgaida konkursa rezultāti, kuri arī noteikts, kuru personu studējošie kredīti tiks dzēsti, bet kuru nē. Ja tomēr studējošā kredīta dzēšanas pieprasījums netiek apstiprināts, tad vienmēr var pieteikties atkal, jo konkurss notiek katru gadu.

Kredīta dzēšanas process ir atkarīgs no tā, uz kādiem nosacījumiem ir noslēgts kredīta līgums. Ja atmaksa ir noteikta uz 5 gadiem, tad par katru nostrādāto gadu atbilstošajā profesijā tiek dzēsti 20% no kopējās kredīta pamatsummas. Taču, ja kredīta atmaksas termiņš ir 10 gadi, tad par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas tiek dzēsti 10% no kredīta pamatsummas. Ja studējošā kredīta dzēšana ir apstiprināta vēlāk, respektīvi, cilvēks profesijā jau strādā vairākus gadus, bet par kredītu maksājis pats, tad iepriekš maksātā kredīta summa, kas maksāta no personīgajām finansēm, protams, netiek atmaksāta. Tā kā laika posms, kurā kredīts tiek dzēsts, ir vairāki gadi, tad vienmēr var notikt izmaiņas dzīvē, piemēram, darba maiņa. Tā kā šādu kredītu dzēšanā liela nozīme ir tieši darba, kas ir atbilstošs iegūtajai izglītībai, tad par darba vietas izmaiņām vienmēr ir jāinformē. Ja darba sfēra ir nemainīga, tad par to tāpat ir jāinformē, taču, ja persona vairs nestrādā atbilstošajā nozarē, tad kredīta dzēšana var tikt pārtraukta.

Ja personai, kurai ir jāmaksā studējošā kredīts, ir piedzimis bērns vai arī viņš veicis adopcijas procesu, tad tiek piemēroti atvieglojumi. Par katru bērnu tiek dzēsti 30% no studējošā kredīta. Tomēr, ja studējošā kredīti ir abām personām, kuru ģimenē tagad ir bērns, tikai vienam no viņiem šī kredīta daļa var tikt dzēsta. Tāpat šādi atvieglojumi tiek piešķirti arī, ja persona ir kļuvusi par 1. vai 2. grupas invalīdu. Šādā gadījumā kredīts tiek dzēsts pilnībā jeb 100% no visa kredīta. Studējošā kredīts nav jāatmaksā arī tad, ja cilvēks ir miris.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here