Šveices franks, kurš starptautiskajā tirgū ir pazīstams ar abreviatūru CHF, ir oficiālā valūta Šveicē un Lihtenšteinā, kā arī šī valūta ir ieviestā kā oficiālais maksāšanas līdzeklis arī Itālijas administratīvā reģionā ar nosaukumu Campione d’Italia kas, lai gan ietilpst Šveices teritorijā, tā kā to no pārējās teritorijas atdala kalni, tas ir oficiāls Itālijas eksklāvs.

Jau vēsturiski Šveices franks ir uzskatīts par vienu no drošākajām valūtām, kura ne tikai tiek bieži izmantota globālajā investīciju tirgū, bet kurai arī ir pietiekami stabila funkcionālā vērtība. Un arī mūsdienās Šveices franks, lai gan ir vienīgais franks, kurš ir vēl saglabājies Eiropas teritorijā, vēl joprojām ir ļoti iecienīta valūta.

Oficiāli Šveice kā valsts izveidojās tikai 1848. gadā, kad tika pasludināta Šveices Federālā konstitūcija, taču nauda un valūta šajā teritorijā eksistēja jau krietni agrāk. Pirms Šveices kā oficiālas Eiropas valsts, tās teritorijā pastāvēja šveiciešu republika, kura bija pirmā valdošā institūcija, kura ieviesa vienu vienotu valūtu. Pirms tam līdz 1798. gadam Šveices teritorijā darbojās aptuveni 860 dažādas dažādu vērtību monētas, padarot tirdzniecību šajā teritorijā ļoti sarežģītu. Šī Šveices Republikas ieviestā valūta tika balstīta uz vienu no iepriekš Šveicē esošajām valūtām Bernes tālera, kurš bija sadalīts 10 batzenos un 100 centīmos. Vien piecus gadus vēlāk Šveices republika pārstāja pastāvēt, kas uz laiku atkal pielika punktu vienotai valūtai, un līdz 1850. gadam Švices teritorija bija sastopamas aptuveni 8000 dažādas monētas un banknotes, jo katra privātā banka izdeva savas monētas un banknotes. Tā tas turpinājās līdz 1848. gadam, kad Šveices Federālā konstitūcija beidzot paziņoja, ka kopš šī brīža federālā valdība būs vienīgā iestāde, kura ir tiesīga ražo naudu. Un divus gadus vēlāk tika pieņemts oficiālais Federālās valūtas akts, kurš oficiāli iepazīstināja franku kā Šveices oficiālo valūtu.

sveices franksPašreiz, līdzīgi kā Švieces franka sākumā viens franks ir sadalīts 100 centos. Oficiāli cirkulācijā ir 7 dažādu vērtību Šveices franka monētas un 6 dažādu vērtību Šveices franka banknošu. Mazākā Šveices franka monētas vērtība ir 5 centi jeb rappeni vai centīmi, tai seko 10 centu monēta, 20 centu monēta un 50 centu monēta. Bet trīs lielāko vērtību Šveices franka monētas ir 1, 2 un 5 franku monētas un par visu franka monētu ražošanu ir atbildīga Šveices monētu kaltuve. Bet Šveices franka banknotes, par kurām atbildīga ir Šveices Nacionāla Banka, ir sastopamas 10 franku vērtībā, kuru reversā ir redzams Čandigaras pilsētas valdības rajona plānojums dzeltenā nokrāsā, 20 franku vērtībā, kuru banknotes ir sarkanā krāsā un kuru reversa ir Artūra Honegera orķestra simfonijas Pacific 231 iedvesmots attēls, 50 franku vērībā, kuru banknoti rotā Tete Dada iespaidots attēls un kuras ir zaļā krāsā, 100 franku vērtībā, kuru reversā var redzēt Alberto Giacometi skulptūras “Ejošais vīrietis I” attēlojumu un kuras ir zilā krāsā, 200 franku vērtībā, kurus rotā Lac de Derborence kalnu ezers un Diablerets kalni un šī banknote ir brūnā krāsā, un visbeidzot 1000 franku vērtībā, kur reversa ir Strozzi pils un Florences pilsētas ainava un kuru banknote ir violetā nokrāsā.

Pašreiz cirkulācijā ir gandrīz 390 miljardi Šveices franku banknošu, kuri ir vairāk kā 62 triljonu vērtībā, no kurām visvairāk cirkulācijā ir tieši 100 franku banknotes, kuras sastāda 27,1 % no visām banknotēm.

Un, kā jau minēju sākumā, Šveices franks ir ļoti stabila un spēcīga valūta, taču par spīti tam, piemēra, pašā Šveicē frankam ir visai maza pirktspēja, ne velti daudzi šveicieši dodas uz savām kaimiņvalstīm, lai vairumā iegādātos produktus par daudz lētākām cenām.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here