Kredītu nozare, kā jau vairākkārt esmu minējis ir viena no lielākajām nozarēm pasaulē un tā tas ir arī tepat pie mums Latvijā. Kredītus cilvēki ņem praktiski visam, bet pagātnē tā tas noteikti nebija. Agrāk cilvēki neviens neņēma kredītus un lietām, kas bija dārgākas, bet kas bija nepieciešamas nauda tika krāta bet dēļ nemitīgajām reklāmas kampaņām plašsaziņas līdzekļos, cilvēki lēnām tika pārvilināti kredītu ņemšanā un mūsdienās, lielākajai daļai patērētāju, nav iedomājam, kā vispār var kaut ko iegādāties bez kredīta.

Un, ja bankas un vecās kredītiestādes vēl reklamējās salīdzinoši maz, tad šīs industrijas jaunpienācēji, jeb privātie kreditori jau ir pavisam cits stāsts un to reklāmas ir redzamas praktiski visur un valdībai pat nācās tās ierobežot, jo šie uzņēmumi bija tās izveidojuši pārāk efektīvas un pārāk daudz cilvēki aizņēmās naudu. Šīs reklāmas kampaņas ir redzamas tādos plašsaziņas līdzekļos, kā:

Reklāmas Internetā – Internets nu jau ir kļuvis par ļoti spēcīgu mēdiju un kredītus reklamēt internetā ir daudz lētāk nekā citos plašsaziņas līdzekļos. Internetā reklāmas var būt gan Baneru formātā, gan vienkāršu reklāmrakstu un pat nomaskētas, kā kaut kāds cits saturs. Internets vēl jo projām tikai aug un aizvien vairāk un vairāk cilvēku to lieto, tāpēc visticamāk, ka nākotnē lielākā daļa no reklamēšanās un mārketinga notiks tieši internetā, un daļēji jau tas notiek arī šodien.

Reklāmas radiostacijās – Radiostacijas vēl jo projām ir galvenais mūzikas klausīšanās veids daudzās darba vietās un lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gan automašīnās gan no rītiem pie kafijas klausās radio, tieši tāpēc arī aizdevējiem šī ir ļoti laba vide, kur reklamēties. Visas lielākās radiostacijas ir pilnas ar neskaitāmām ātro kredītu reklāmas kampaņām, kas tā vien liekas, ka ir pilnīgi vienādas un atšķiras tikai uzņēmums, kas piedāvā kredītus.

Reklāmas Televīzijā – Un Televīzija vēl jo projām ir galvenais mēdijs lielākajai daļai iedzīvotāju un tāpēc tieši televīzijā arī ir redzamas visspožākās un uzkrītošākās reklāmas. Latvijas patērētāji pēc smagajām darba dienām mājās to vien dara, kā sēž pie televīzijas un tad starp vakara seriāliem, ziņām un filmām reklāmas ir neatņemama TV programmu sastāvdaļa par ko aizdevēji maksā bargu naudu.

Šie protams nav visi mediji, kur kreditori reklamējas, bet tie noteikti ir galvenie!

Reklāmu ierobežošana

Nu kad mēs esam pamatā apskatījuši, kur tad kreditori reklamējas vajadzētu nedaudz parunāt par to, vai šīs reklāmas būtu jāierobežo, un kāpēc tas būtu jādara vai nebūtu jādara? Teorētiski privātos kredītu izsniedzējus, jeb nebanku kreditorus nebūtu jāierobežo, jo tie nedara neko sliktu un piedāvā cilvēkiem finanšu pakalpojumu, tieši tādu pašu, kā Bankas. Ja, piemēram, skatāmies, ko tad valdība ierobežo, tie ir produkt, kas reāli rada apdraudējumu cilvēka dzīvei, kā alkohols, cigaretes un azartspēles, bet kredītu izsniegšanai nevajadzētu būt iekļautai šajā sarakstā. Jo, ja kredītus iekļautu šajā regulējamo pakalpojumu un preču sarakstā, tad arī Bankas vairs nevarētu izsniegt hipotekāros un auto kredītus un tas noteikti pietiekami stipri ietekmētu ekonomisko izaugsmi, ka valdība nekad neriskētu izveidot šādu likumprojektu.

Banku reklāmas

Protams, arī pašas lielākās un bagātākās finanšu institūcijas, jeb Bankas arī nemitīgi reklamē savu produktus sākot no hipotekārajiem kredītiem līdz noguldījumiem, bet Latvijā atšķirībā no citām pasaules valstīm vēl nav pārāk izplatītas kredītkartes, ko tad arī Bankas citviet reklamē vairāk kā jebko citu. Latvijā bankas pamatā mēģina noturēt savu imidžu un necenšas būt pārāk uzbāzīgas, kā to dara nebanku kreditori, bet tieši šo iemeslu dēļ nebanku kreditori ir spējuši iekarot lielu daļu no īstermiņa kredītu izsniegšanas tirgus no bankām, un tā, kā šis tirgus sektors ir vispelnošākais īstermiņa ienākumu avots tad diezin vai bankām šāda notikumu attīstība patīk.

Kredīti un šī industrija nekur nepazudīs, bet tas, cik daudz reklāmu tā atļausies izvietot būs atkarīgs tieši no šīm iespējām tajā nopelnīt, jo krītot peļņai arī reklāmas budžeti noteikti samazināsies, tāpēc ar nepacietību gaidīsim 2016. gadu un gaidāmās industrijas regulācijas.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here